„Vērtspapīru tirgu pārsvarā vada emocijas, jo vienā cilvēkā cīnās divas lietas – mantkārība un bailes visu pazaudēt. Tas ir galvenais vērtspapīra tirgus dzinējspēks,” uzskata investors Pēteris Augustovs, kas Latvijas finanšu tirgū darbojas jau no pašiem atdzimšanas pirmsākumiem, pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma.

Investors saka, ka tieši šīs divas lietas un vēl ļoti straujā informācijas aprite mūsdienu globālajā pasaulē, padara finanšu tirgu vienlīdz interesantu un riskantu. Un tieši šie faktori arī ļaus tam visam ātri attapties pēc lielajām svārstībām 2008.gadā un gaidāmajām – 2009.gadā. Kādreiz kardinālo dzīves pavērsienu, kad gandrīz 50 gadu vecumā nācies mainīt savu nodarbošanos – no cietvielu fizikas pētnieka uz vērtspapīra speciālistu-praktiķi – to Pēteris Augustovs nav nožēlojis. Lai gan 2008.gadā atkal atgriezies pie fizikas, un tagad strādā Rīgas Tehniskās universitātes Starojuma inženierfizikas profesora grupā.Patlaban Augustovs darbojas tikai Latvijas akciju tirgū. Taču, neskatoties uz to, ka tirgus ir neliels un tajā trūkst investoru, spēj atrast veidus kā pelnīt. Vien jāpiebilst, ka savulaik viņa vērstpapīru portfelī bijuši arī ieguldījumu fondu apliecības ar Ķīnas un Indijas vērtspapīriem. Taču tie tika pārdoti pirms vēl diviem gadiem, kad gaisā jau bija jūtama ekonomikas „deguma smaku”.

Pirmā peļņa biržā – 10 lati

Augustovs biržā sācis darboties pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu vidū.. Rīgas Fondu biržas pirmajā tirdzniecības sesijā 1995.gadā, tieši Augustova veiktie darījumi nodrošināja 40% no visa dienas apgrozījuma. „Lai arī procents šķiet liels, reāli tās nebija lielas summas, kādi 100 lati. Taču bija arī pirmā peļņa – desmit latu,” atceras investors.

Uz jautājumu – vai viņam izdevies Latvijas fondu tirgū nopelnīt labu kapitālu, Augustovs atsaka: „Priekš fiziķa, kas aizmuka prom no zinātnes un kuram nebija lāga kapeikas pie dvēseles un kurš nevarēja uzturēt ģimeni, jāatzīst, ka es esmu samērā labi pelnījis. Ģimeni varu nodrošināt.”

Protams, ir bijušas arī neveiksmes un daudzas lietas saprastas tikai laika gaitā, darbojoties un gūstot pieredzi. „Ja man būtu agrāk bijušas zināšanas, kas ir tagad, iespējams, pašreizējais kapitāls būtu desmit reizes lielāks. Ir svarīgi to apzināties, taču nevajag par to pārāk satraukties. Es neesmu pārāk sasprindzis, naudu pelnu ar patīkamu sajūtu,” piebilst Augustovs.

Argumenti par labu vietējam tirgum

Viņam ir savi argumenti, kāpēc tagad darbojas tikai vietējā tirgū. „Lai arī cik ātra būtu informācijas aprite pa visu pasauli un, lai arī cik plaši tā būtu pieejama, tā tik un tā par ārzemju uzņēmumiem nebūs pilnīga, lai varētu pārliecināti iegādāties to akcijas. Ja grib strādāt pasaules akciju tirgos, ir jābūt komandai, kas tur pēta un analīzē situāciju. Vienam izdarīt to grūti.”

Investors ir mēģinājis pirkt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijas, taču – „ja man par turienes uzņēmumiem jāveic tā pati izpēte, kas par Latvijas, tad diemžēl, jāatzīst, ka nepieciešamo informāciju es nesaņemu pietiekamā apjomā, jo īpaši par katras valsts likumdošanas īpatnībām, kas nav mazsvarīgi. Tāpēc no darbošanās arī šajos tirgos, es atteicos.” Turklāt, tā kā Augustovs strādā arī citus darbus, uzņēmumu akciju analīzei un situācijas izpētei atliek mazāk laika.

Ilgtermiņa investors

Augustovs vienmēr ir bijis konservatīvs investors, un atzīst, ka vairāk sevi varētu saukt par ilgtermiņa ieguldītāju. Lai gan – ja ir iespējams, tad arī tiek izmantotas īstermiņa iespējas. „Taču lai to darītu, visu laiku jāsēž pie datora un uzmanīgi jāveic tehniskā analīze. Turklāt Latvijā tikai ar viena uzņēmuma „Latvijas Kuģniecības” akcijām ir iespēja veikt īstermiņa spekulācijas. Ar citiem grūti,” uzskata Augustovs.

Viņš piebilst, ka ir ļoti svarīgi atrast akcijas, kuras nav novērtētas un kuru vērtība nākotnē varētu pieaugt, vai arī no kurām varētu pelnīt ne tikai uz vērtības pieauguma rēķina. „Man savulaik ilgu laiku ir bijušas tādu uzņēmumu akcijas, kuri maksā dividendes. Tas bija galvenais ieguvums, jo ātri realizēt šīs akcijas nebija iespējams – nebija pircēju,” atzīst Augustovs. Viņam nav kāda izteikta darbības stratēģija tirgū, viņš mēģina izmantot visas iespējas, kas ļauj pelnīt. Tieši tāpēc arī ir svarīgi pašam sekot rūpīgi līdzi visiem finanšu rādītājiem uzņēmumā un izdarīt savus secinājumus. „Protams, ka es izlasu arī ko saka banku analītiķi, kā tiek vērtēta kopējā ekonomiskā situācija, taču lēmumi jāpieņem pašam,” uzsver Augustovs.

Svarīga rūpīga analīze

Augustovs rāda speciāli savai finanšu analīzei izstrādātu tabulu, kur regulāri ieraksta datus par Latvijas tirgū pieejamiem uzņēmumiem. Tabulā ir sadaļas, kurā minēts akciju skaits, pašu kapitāls, peļņa noteiktā laika periodā (katrā ceturksnī un kopējā pa gadu). Regulāri tiek ierakstīta arī katras dienas akcijas cena biržā. Tiek aprēķināt cik liela ir peļņa uz katru akciju. Izejot no šī rādītāja tiek modelēta arī nākotnē iespējamā peļņa, ja uzņēmuma darbībā nekas būtisks nemainās. Tas ļauj salīdzināt uzņēmumu dažādo situāciju tirgū un izdarīt secinājums – vai ir jēga pirkt kādu akciju vai nē. Protams, tiek arī rēķināts visu investoru iecienītais P/E (akcijas cena pret peļņu uz vienu akciju gadā), kurš provizoriski parāda – cik gados būtu iespējams dubultot savu ieguldījumu un palīdz atrast nenovērtētās akcijas. Katrai nozarei ir savs vidējais P/E rādītājs. Tāpēc, lai saprastu, kas notiek ar Latvijas uzņēmumiem, Augustovs iegūtos datus par tiem salīdzina ar līdzīgiem uzņēmumiem pasaulē.

Taču tad, kad Augustovam taujā, vai lēmumus par akciju pārdošanu vai pirkšanu viņš pieņem tikai balstoties uz paša veiktajiem aprēķiniem, investors nedaudz samulst un saka, ka ne tikai. Viņš mēģina paskaidrot, ka tie ir ne tikai aprēķini un vispusīga informācija par uzņēmumiem un valsts ekonomiku kopumā, bet arī īpaša sajūta, kas liek darīt to vai citu. Tāda tirgus sajušana, par ko tik daudz runā tie, kas aktīvi šajā tirgū strādā.

Pāris padomu

Augustovs uzskata – lai darbotos vērtspapīru tirgū ir jāzina salīdzinoši daudz. Jo cilvēks ir labāk teorētiski bruņots, jo viņam vieglāk ir strādāt. Tāpēc tiem, kam nav speciāla izglītība, ir vērts savas zināšanas papildināt kaut vai pašmācības ceļā. Turklāt ir būtiski zināt ne tikai kā darbojas pats vērtspapīru tirgus un kādas ir dažādo finanšu instrumentu sniegtās iespējas. Ir svarīgi zināt arī attiecīgās valsts likumdošanu, kas attiecas uz šo nozari, uz mazākuma akcionāru tiesību aizstāvību. „Labi var nopelnīt arī brīdī, kad lielākais akcionārs izsludina akciju atpirkšanu no mazākuma akcionāriem. Kā tiek noteikta cena akcijām šāda veida darījumos, tiek aprakstīts Latvijas likumdošanas aktos. To var labi izmantot savā labā. Turklāt ne mazāk patīkams periods darījumiem ir arī tas laiks, kad lielākie akcionāri sāk uzpirkt akcijas, lai iegūtu vēlamo balsu skaitu,” uzsver Augustovs.

Viņš arī piebilst, ka nevienam nepatīk savu naudu zaudēt – tāpēc nav ko trakot! Kad ekonomikā ir problēmas un akciju tirgi krīt, ir vairāk jādomā par sava kapitāla saglabāšanu un nevis jāaizraujas ar riskantiem darījumiem, kuros var pazaudēt visu. Riskam jābūt samērīgam.

Lai darbotos ar akcijām, tomēr ir nepieciešams sekot regulāri līdzi arī informācijai gan par pašu uzņēmumu, gan par valsts ekonomiku kopumā. „Tad, kad valstī ienāk lieli finanšu resursi, ir skaidrs, ka ieņēmumi cilvēkiem pieaugs. Viņiem būs jādomā, kur šo naudu likt. Tad viennozīmīgi sāk kāpt cenas nekustamajam īpašumam un arī uzņēmumu akcijām. Savukārt, ja naudas nav, tad arī cenas krīt. It kā pats par sevi saprotams, bet zinot vienkāršās likumsakarības, ir iespēja prognozēt attīstību nākotnē,” piebilst investors.