Pagājušajā nedēļā Ķina publiskoja savus 2.ceturkšņa IKP datus. Izskatās, ka „consensus viedoklis” pasaulē ir raksturojams ar Danske Bank komentāru (atrodams šeit).
Ķīnas izaugsme ir zināmā mērā uzskatāma par finanšu tirgu dzinējspēku pēdējos mēnešos, un ar to tiek saistītas lielas cerības globālā mērogā.
Pagājušajā nedēļā mani pārsteidza UOB Kay Hian analītiķi. Pārsteidza ne jau viņu viedoklis pats par sevi (pilns komentārs pieejams šeit), bet gan tas, ka viņi ir izmainījuši savu attieksmi, kuru raksturo šī rindopa:
For the longer term, we believe the government needs to grow the economy by a more healthy way rather than based on the current mode, which relies too much on investment. If there is no recovery in consumption and exports, the fast expansion in investment could cause excess capacity to worsen and would therefore be unsustainable. Also, based on contributions by consumption and investment to GDP growth in 1H09, we can see that the investment boom has little effect on consumption as it was mainly government-driven. The government can boost both investment and consumption by deregulating private investment, allowing investment in sectors such as financial, telecoms, railway and aviation, which are monopolised by state-owned firms. By this way, social capital can be raised and personal income be lifted, at the same time. The government has indicated that in the next stage, its priority is to focus more on stimulating domestic demand. Thus, it is studying measures to deregulate private investment.
Izskatās, ka finanšu tirgi (vairāk tas šobrīd attiecas uz akciju tirgu) neizskatās īpaši norūpējušies par Ķīnas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvām. Globālās izaugsmes iespējamās problēmas diezgan labi raksturo bijušā Merrill Lynch stratēģa Richard Bernstein raksts Financial Times
Šodien Citigroup savā komentārā „China Daily News” raksta sekojošo:
Shenzhen cuts minimum wage benchmark the first time in 10 years — The municipal government’s Labour and Social Security Department announced high, medium and average wage benchmarks, compiled from polling salaries across 20 industries. The three were cut by 8.5%, 3.9% and 3.8% to Rmb23,700, Rmb2,460 and Rmb2,750 a month respectively. Shenzhen offers the highest minimum wage in the nation.
Ja Danske Bank komentārs, kas zināmā mērā raksturo, manuprāt, šobrīd valdošo consensus viedokli tirgos ir patiess, tad kāpēc Ķīnā tiek samazinātas minimālās algas? Manuprāt, minimālās algas samazināšana ir recesijas un deflācijas pazīme. Tas noteikti norāda uz problemām iekšzemes gala patēriņam Ķīnā.
Protams, mēs vēl nezinām, kā valdība centīsies stimulēt iekšzemes patēriņu!