Līdz ar riska apetītes atgriešanos, ievērojamu kāpumu varējām vērot attīstības tirgos. Tā, piemēram, iShares MSCI Emerging Markets Index (EEM) vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par +27.55%, savukārt Brazīlijas iShares MSCI Brazli Index (EWZ) vērtība ir pieaugusi par +48.67%. Šoreiz nedaudz tuvāk aplūkosim Brazīliju, kur vietējā Bovespa indeksa vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par 33.24%.Skatoties uz šādu sniegumu, rodas jautājums – vai ir pamats arī turpmākam kāpumam Brazīlijas tirgū?
Aiz Brazīlijas indeksa kāpuma pamatā slēpjas fakts, ka Latīņamerikas valstij labāk nekā citām ir izdevies izbēgt no atsevišķiem globālās ekonomiskās krīzes efektiem. Lai gan Brazīlijas IKP pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu 2008. gadā, saruka par -1.8%, tiek gaidīts, ka ekonomika atgūsies jau šā gada otrajā pusē. Tā, piemēram, centrālās bankas veiktā aptauja liecina, ka Brazīlijas IKP 2009. gadā visticamāk būs sarucis vien par 0.5% un jau 2010. gadā IKP pieaugums jau varētu būt 3.5%.
Lai gan investoram ir jārēķinās ar volatilitāti, Brazīlijas tirgus trešajā ceturksnī varētu uzrādīt labu sniegumu, ko varam skaidrot ar vietējās ekonomikas rādītājiem. Īpaši labi varētu veikties tiem sektoriem, kas ir tieši orientēti uz vietējo ekonomiku – tādiem kā mazumtirdzniecība.
Par labu Brazīlijai runā arī pirmdien publiskotais starptautiskās reitingu aģentūras Moody’s paziņojums, ka tiks izvērtēts iespējams Brazīlijas reitinga paaugstinājums. Šādu lēmumu aģentūra skaidro ar valsts ekonomikas izrādīto pretestību globālās ekonomiskās krīzes šokiem. Šobrīd Brazīlijas kredītreitings ārvalstu valūtā ir Ba1, kas ir nedaudz zem investment grade statusa.
Lai gan nevar noliegt, ka Brazīlija un citas attīstības valstis ilgtermiņā piedzīvos daudz straujāku izaugsmi nekā, piemēram, ASV, ir jāsaglabā piesardzība, jo straujais rallijs attīstības tirgos pēdējo mēnešu laikā iespējams ir bijis pārspīlēts. Līdz ar to vajadzētu nogaidīt, līdz ieejas punkti būs pievilcīgāki. Un nevajadzētu arī aizmirst, ka ieteicamā attīstības valstu akciju vai fondu proporcijai portfelī ar vidēju riska toleranci būtu jābūt 4% līdz 10% robežās.
Jauns ETF
Jau pieminēto EWZ galvenokārt veido Pterobras un Vale aka Rio aka CVRD, un līdz ar to, spēlējot uz šo ETF, galvenokārt tiek likts uz naftas sektoru. Naftas un citu izejvielu sektori kopš gada sākuma ir piedzīvojuši ievērojamu kāpumu, kas liek izejvielu sektoru kā investīciju iespēju novirzīt otrajā plānā. Interesantāku alternatīvu piedāvā Market Vectors Brazil Small – Cap (BRF). Jaunradītais ETF seko Brazīlijas mazo uzņēmumu akciju cenu sniegumam. Tā kā Brazīlijas iekšējam patēriņam līdzīgi kā Ķīnā ilgtermiņā tiek prognozēta laba nākotne, tad jaunais ETF varētu būt labs instruments, lai spēlētu uz Brazīlijas attīstību. Aptuveni 40% fonda līdzekļu tiek ieguldīti patēriņa sektoros, kas nodrošina iespēju spēlēt uz valsts attīstību un vietējā patēriņa pieaugumu, jo iespējas iegādāties mazas kapitalizācijas Brazīlijas uzņēmumus ir ļoti limitētas.
Tomēr šeit ir viens „bet”. Tā kā ETF fondi rodas un pazūd katru nedēļu, tad ir jābūt uzmanīgam, lai neiegādātos nelikvīdu instrumentu, kura dienas būtībā ir skaitītas jau no paša rašanās sākuma. Šobrīd BRF apgrozījums vidēji ir 26 000, kas salīdzinot ar EWZ ir niecīgs. Arī riska faktors šim instrumentam ir augsts, tādēļ šī nebūtu uzskatāma kā investīciju ideja, bet drīzāk kā informācija iespējamam darījumam nākotnē, kad fonds būs sevi pierādījis.
Uzņēmumi ar emisiju palīdzību piesaista līdzekļus
Pastiprinātu investoru uzmanību investori Brazīlijai pievērsa jūnija sākumā, kad Brazīlijas kapitāla tirgus pieredzēja lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu 2009. gadā visā pasaulē. Tā kredītkaršu servisa nodrošinātājs VisaNet ar IPO palīdzību piesaistīja 8.4 miljardus reālu. Aptuveni 80% akciju iegādājās ārvalstu investori, kas liecina par ticību Brazīlijas ekonomiskajai attīstībai. Līdz ar to Brazīlijas biržas prezidents uzskata, ka arī citi uzņēmumi vēlēsies piesaistīt kapitālu tieši šādā veidā.
Jauna kapitāla piesaiste stiprina arī nekustamā īpašuma sektoru
Nekustamā īpašuma sektors līdzās naftas kompānijām ir piedzīvojis vienu no lielākajiem kāpumiem – piemēram, Brazīlijas būvuzņēmuma Gafisa (GFA, $16.95) Ņujorkas fondu biržā kotēto akciju cena kopš gada sakuma ir pieaugusi par +83.05%. Pašlaik būvniecības sektors Brazīlijā saskaras ar iekšēja rakstura problēmām, kas saistāmas ar nepieciešamajiem efektivitātes un kapacitātes uzlabojumiem, lai spētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu.
Līdz šim būvuzņēmumi un nekustamā īpašuma attīstītāji koncentrējās uz luksusa klases nekustamo īpašumu būvniecību, taču, uzlabojoties situācijai valstī, tiem nākas pārorientēties arī uz lētākiem projektiem kā standarta dzīvojamo māju būvniecību. Valdība salīdzinoši agresīvi atbalsta mājokļu pieprasījumu, taču nekustamo īpašumu attīstītāji līdz galam nav gatavi apmierināt pieprasījumu. Līdz ar to sektora pārstāvjiem ir nepieciešams papildus kapitāls zemes iegādei, darbaspēka un kapacitātes palielināšanai. Tieši tādēļ kompānijas ir ķērušās pie papildus akciju emisijas, savukārt investoram papildus akciju emisija nozīmē zemāku akcijas cenu un labāku ieejas punktu.
Ārpus Brazīlijas biržas tiek no lielākajiem vārdiem tiek tirgotas vien Gafisa akcijas, taču atsevišķi uzņēmumi parādās vairākos Latīņamerikas fondos.