SEB Wealth Management vakar informēja, ka tā pārvaldītajam Latu rezerves fondam pēdējā mēneša ienesīgums (uz 19.augustu) ir sasniedzis 10.60%.
Latu rezerves fondā uzkrātie līdzekļi klientam ir brīvi pieejami vienas darba dienas laikā.
Jānis Rozenfelds, SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs minēja, ka naudas tirgus fondi visā pasaulē ļoti aktīvi tiek izmantoti brīvo naudas līdzekļu ieguldījumiem īstermiņā gan no mājsaimniecību, gan arī uzņēmumu puses, jo portfelis tiek ieguldīts vienās no drošākajām finanšu instrumentu klasēm – banku depozītos un īstermiņa fiksēta ienākuma vērtspapīros. Viņš piebilda, ka ekonomikas lejupslīdes apstākļos naudas tirgus fondi nereti kļūst kā naudas pagaidu pieturvieta pirms jaunu ieguldījumu cikla sākuma un naudas ieguldījumiem ilgtermiņā augsta riska akciju tirgos vai tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos.
SEB bankas piedāvātais Latu rezerves fonds ir alternatīva latu turēšanai norēķinu kontā un īstermiņa noguldījumiem depozītos. Tā priekšrocība ir augstā likviditāte – iespēja dienas slaikā pārdot fonda daļas un saņemt ieguldīto summu un nopelnītos procentus bez papildu maksām. Fonda ienesīgums ir sasniedzis un pārsniedzis 10% līmeni pateicoties latu naudas tirgus likmju pieaugumam pēdējo mēnešu laikā.
SEB banka uzsver, ka Latu rezerves fonds ir pievilcīgs arī situācijā, ja latu procentu likmes sāk pazemināties, jo pateicoties iepriekšējos mēnešos par augstākām likmēm veiktajiem fonda portfeļa ieguldījumiem, tas saglabā vēl iepriekšējo ienesīguma līmeni, līdz soli pa solim tiek atjaunots fonda portfelis, atainojot jau aktuālo naudas tirgus likmju līmeni un to ienesīgumu.
Uz šī gada 19.augustu Latu rezerves fondā kopā bija ieguldīti 58,6 miljoni latu un to izmanto vairāk kā 7400 klienti. 19.augustā Latu rezerves fonda ienesīgums bija 10,60% gadā, 3 un 6 mēnešu ienesīgums bija attiecīgi 9,55% un 7,77%.
Kopš šī gada 14.augusta Latu rezerves fonds ir kļuvis par vienīgo latu naudas tirgus fondu Latvijā. Tas ir arī lielākais Baltijā reģistrētais atvērtais ieguldījuma fonds un ir kotēts NASDAQ OMX Riga ieguldījumu fondu sarakstā.
10,6 % jau ir augstāk kā dažslabs piedāvā termiņdepozītā. Nav nemaz tik pārsteidzoši, ka šo arī tagad izvēlas. Bet tomēr brīnos, ka nav nekādas maksa par fonda daļu pārdošanu. Patiešām ir tik rožaini? Starpībai starp termiņdepozītu un naudas tirgus fondu ir jābūt, jo pretējā gadījumā, kurš vispār iekapsulēsies depozītā?
Jā, jā esmu lasījis šī kunga komentārus. Viss ko viņš zin kladzināt ir par piesardzīgumu un konservatīvismu. Neesmu redzējis nevienu rakstu par SEB ieguldījumu plāniem kur Rozenfelds ieteiktu kaut ko progesīvāku.T
Nu visiem nav jābūt agresīvās stratēģijas piekritējiem. Piesardzīgums un konservatīvisms nav tik slikti, ja esi fonda pārvaldnieks, turklāt tāda fonda, kura klientiem pietiekami svarīga kapitāla drošiba. Ja nu klienti no viņa neprasa un negrib pārlieku risku? Protams, labi būtu saprast, ko klienti parasa. Bet, Rozenfelds, kā redzams iepriekšējā komentārā, jau neignorē arī akciju fondus.
Kas ir tās progresīvās lietas, ko viņs neiesaka?
Šobrīd ienesīgums ir 7,6% saskaņā ar fondu centra datiem http://www.nasdaqomxbaltic.com/market/?pg=funds. Izrādās 10% ienesīgumu nav viegli noturēt, lai ar’ no raksta varēja noprast, ka spička vien ir . Bet cepuri nost, ja salīdzina ar Swedbank naudas tirgus fondu ienesīgumu pēdēja gada laikā (3,34%) , tad šis ar 7,6 % bija pārāks. Patreiz gan mēneša ienesigums abiem ir vienāds, bet tik un tā, cienītie biržas speciālisti, – kāpēc tik graujoša starpība?
Varbūt Rozenfelda k-gs varētu pastāstīt visiem par ieguldījumiem bērna nākotnei un izglītībai t.i. piesardzīgai ieguldījumu stratēģijai, bez uzmetieniem . Viņš taču ir speciālists šajās lietās? Vai ne?