lai kā mēs vēlētos sevi noniecināt, tomēr Latvija gluži neatbilst jaunattīstības valstu definīcijai – kas ir valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs un, kuru tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%)(Latvijā tā nav); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība (arī Latvijā ar to lietu varētu būt labāk); ļoti nevienāda ienākumu sadale — daudz nabadzīgo, maz turīgo (lai vai kā, bet arī mūsu pensionāri uz lielākā vairuma Āfrikas un Āzijas valstu iedzīvotāju fona, izskatās visnotaļ tīri neko); nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība. pie jaunāttīstības valstīm tiek pieskaitītas lielākā daļa Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstu – a mēs tā kā Eiropā un turklāt ES sastāvā, kas jau tā kā velk vairāk uz attīstīto valstu pusi. nu vismaz ES uzņem savienībā tikai tās valstis, kas spēj izpildīt noteiktus kritērijus arī attīstības līmenī.. un tas ir pat neskatoties uz visu krīzi.
ieteikumus – lai vai kā gribas nedaudz sabiezināt krāsas rakstus, terminus labāk lietot precīzi.
Piekrītu, ka “jaunattīstības valsts” varbūt nav tas labākais termins šajā gadījumā. Angliskais ekvivalents tam, ko gribēju pateikt, ir “emerging market”.
1. Neliela neskaidrība. Vai M1 ”cilvēku naudu banku kontos” ietver sevī tikai fizisko personu, vai visus naudas līdzekļus, tai skaitā arī juridisku personu naudu ?
2. Bet starpība starp M1 un M2, skatot grafiku, nemainās, pat nedaudz pieaug. Un ja šos līdzekļus palaistu ekonomikas sildīšanai….. Bet kamēr nebūs stabilas valdības, ar skaidriem mērķiem, kas spēs uzkrājumu turētājus pārliecināt par iespēju, būs smagi.
3. Interesanti, kur tiks novirzīta starpība starp M1 un M2? Un kad? Tie ir gandrīz viena gada budžeta apmērā.
Pirmkārt, finanšu plūsmu un investēšanu nenosaka valdības stabilitāte. tas ir tikai viens no faktoriem, turklāt ne pats galvenais. Turklāt – ja vēl paskatāmies, vidējais vienas valdības “vecums” Latvijā ir +/- viens gads. Taču, ja skatāmies pēc ideoloģijas, tad Latvijā kopš pirmās Godmaņa valdības ir bijušas tikai labējas valdības. Kas nozīmē, ka politiskā stabilitāte turpinās joprojām.
investīciju plūsmu nosaka tikai un vienīgi peļņas procenta un riska attiecības. ja Latvijā parādīsies iespējas daudz nopelnīt ar salīdzinoši zemu risku, visi uzkrājumi aizies uz to pusi. turklāt, tieši tagad tas arī ir noticis, apskatiet depozītu procentus!
Teorētiski jau Jums ir taisnība, bet….
1. Pamēģiniet vienkāršam Latvijas pilsonim iestāstīt, kaut vai manai sievasmātei, ka TP+JL+ZZK+LNNK nav tas pats kas TP+1.P+ZZK+LNNK. Viņiem šie pur…, nu labi, sejas, asociējas ar zagļu bandu. Vēl pamēģiniet vienkāršā ļaužu auditorijā paziņt:;; Latvijā kopš pirmās Godmaņa valdības ir bijušas tikai labējas valdības. Kas nozīmē, ka politiskā stabilitāte turpinās joprojām.” Saruna beigsies momentā, lai arī kādas akadēmiskās gudrības Jūs viņiem nestāstītu.
2. Vai depozīti Latos ir droša investīcija? Būs grūti diskutēt nezinot % sadalijumu starp Latu depozītiem un depozītiem citās valūtās, kuriem starp citu depozītu % nemaz nav tik augsts.
nezinu – varbūt šis portāls ir ļoti populārs gan Jūsu sievasmātes, gan “vienkāršo” pilsoņu lokā. man gan likās, ka te tā kā vairāk runā par lietu pēc būtības un nevis populistiskās frāzēs un tekstos – visi viņi zagļi (gan jāpiebilst, ka Latvijā tomēr notiek demokrātiskas vēlēšanas, vai ne? bet neiedziļināšos – kas par ko īsti ir atbildīgs)
investīcijas latos ir droša investīcija tādā gadījumā, ja esat gatavs uzņemties augstu risku. tad arī priekš Jums tā ir droša investīcija.
Labi, pēc būtības:
1. Vai Jūs garantējat lata stabilitāti gada garumā ?
2, Vai Jūs uskatat ka Latvijā ir politiskā stabilitāte?
Uz šiem vienkāsršajiem jautājumiem derētu vienkārša un īsa atbilde – jā vai nē.
Hermani – jūs taču neesat muļķis un labi saprotat, ka pie katras atbildes ir argumenti, kas saka – jā, un argumenti, kas saka – nē. turklāt, ja kāds šajos jautājumos kaut ko varētu garantēt – tātad, viņš spētu nopelnīt lielu naudu, vai ne tā? un kam man dalīties peļņā ar kādu citu? :)
turklāt, manuprāt, pat Dievs nesniedz nekādas garantijas un kur nu vēl es:)) tāpēc jau cilvēkiem tiek dota galva, lai izvērtētu visus riskus un katrs individuāli atbildētu uz šiem jautājumiem pēc savas saprašanas. tas, kas būs atbildējis pareizi (Bingo!) arī dzers šampanieti. nu a pārējie – kodīs pirkstos.
lai kā mēs vēlētos sevi noniecināt, tomēr Latvija gluži neatbilst jaunattīstības valstu definīcijai – kas ir valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs un, kuru tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%)(Latvijā tā nav); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība (arī Latvijā ar to lietu varētu būt labāk); ļoti nevienāda ienākumu sadale — daudz nabadzīgo, maz turīgo (lai vai kā, bet arī mūsu pensionāri uz lielākā vairuma Āfrikas un Āzijas valstu iedzīvotāju fona, izskatās visnotaļ tīri neko); nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība. pie jaunāttīstības valstīm tiek pieskaitītas lielākā daļa Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstu – a mēs tā kā Eiropā un turklāt ES sastāvā, kas jau tā kā velk vairāk uz attīstīto valstu pusi. nu vismaz ES uzņem savienībā tikai tās valstis, kas spēj izpildīt noteiktus kritērijus arī attīstības līmenī.. un tas ir pat neskatoties uz visu krīzi.
ieteikumus – lai vai kā gribas nedaudz sabiezināt krāsas rakstus, terminus labāk lietot precīzi.
Piekrītu, ka “jaunattīstības valsts” varbūt nav tas labākais termins šajā gadījumā. Angliskais ekvivalents tam, ko gribēju pateikt, ir “emerging market”.
1. Neliela neskaidrība. Vai M1 ”cilvēku naudu banku kontos” ietver sevī tikai fizisko personu, vai visus naudas līdzekļus, tai skaitā arī juridisku personu naudu ?
2. Bet starpība starp M1 un M2, skatot grafiku, nemainās, pat nedaudz pieaug. Un ja šos līdzekļus palaistu ekonomikas sildīšanai….. Bet kamēr nebūs stabilas valdības, ar skaidriem mērķiem, kas spēs uzkrājumu turētājus pārliecināt par iespēju, būs smagi.
3. Interesanti, kur tiks novirzīta starpība starp M1 un M2? Un kad? Tie ir gandrīz viena gada budžeta apmērā.
Pirmkārt, finanšu plūsmu un investēšanu nenosaka valdības stabilitāte. tas ir tikai viens no faktoriem, turklāt ne pats galvenais. Turklāt – ja vēl paskatāmies, vidējais vienas valdības “vecums” Latvijā ir +/- viens gads. Taču, ja skatāmies pēc ideoloģijas, tad Latvijā kopš pirmās Godmaņa valdības ir bijušas tikai labējas valdības. Kas nozīmē, ka politiskā stabilitāte turpinās joprojām.
investīciju plūsmu nosaka tikai un vienīgi peļņas procenta un riska attiecības. ja Latvijā parādīsies iespējas daudz nopelnīt ar salīdzinoši zemu risku, visi uzkrājumi aizies uz to pusi. turklāt, tieši tagad tas arī ir noticis, apskatiet depozītu procentus!
Teorētiski jau Jums ir taisnība, bet….
1. Pamēģiniet vienkāršam Latvijas pilsonim iestāstīt, kaut vai manai sievasmātei, ka TP+JL+ZZK+LNNK nav tas pats kas TP+1.P+ZZK+LNNK. Viņiem šie pur…, nu labi, sejas, asociējas ar zagļu bandu. Vēl pamēģiniet vienkāršā ļaužu auditorijā paziņt:;; Latvijā kopš pirmās Godmaņa valdības ir bijušas tikai labējas valdības. Kas nozīmē, ka politiskā stabilitāte turpinās joprojām.” Saruna beigsies momentā, lai arī kādas akadēmiskās gudrības Jūs viņiem nestāstītu.
2. Vai depozīti Latos ir droša investīcija? Būs grūti diskutēt nezinot % sadalijumu starp Latu depozītiem un depozītiem citās valūtās, kuriem starp citu depozītu % nemaz nav tik augsts.
nezinu – varbūt šis portāls ir ļoti populārs gan Jūsu sievasmātes, gan “vienkāršo” pilsoņu lokā. man gan likās, ka te tā kā vairāk runā par lietu pēc būtības un nevis populistiskās frāzēs un tekstos – visi viņi zagļi (gan jāpiebilst, ka Latvijā tomēr notiek demokrātiskas vēlēšanas, vai ne? bet neiedziļināšos – kas par ko īsti ir atbildīgs)
investīcijas latos ir droša investīcija tādā gadījumā, ja esat gatavs uzņemties augstu risku. tad arī priekš Jums tā ir droša investīcija.
Labi, pēc būtības:
1. Vai Jūs garantējat lata stabilitāti gada garumā ?
2, Vai Jūs uskatat ka Latvijā ir politiskā stabilitāte?
Uz šiem vienkāsršajiem jautājumiem derētu vienkārša un īsa atbilde – jā vai nē.
Hermani – jūs taču neesat muļķis un labi saprotat, ka pie katras atbildes ir argumenti, kas saka – jā, un argumenti, kas saka – nē. turklāt, ja kāds šajos jautājumos kaut ko varētu garantēt – tātad, viņš spētu nopelnīt lielu naudu, vai ne tā? un kam man dalīties peļņā ar kādu citu? :)
turklāt, manuprāt, pat Dievs nesniedz nekādas garantijas un kur nu vēl es:)) tāpēc jau cilvēkiem tiek dota galva, lai izvērtētu visus riskus un katrs individuāli atbildētu uz šiem jautājumiem pēc savas saprašanas. tas, kas būs atbildējis pareizi (Bingo!) arī dzers šampanieti. nu a pārējie – kodīs pirkstos.
Ziniet, esmu pilnīgi Jūsu pusē, un piekrītu Jums. :)