Naudas Lietas

Maģiskais metāls, par kuru vēsturē norisinājušās nemitīgas cīņas, izlieti kubikmetriem asiņu, bagātības un pārticības simbols, augsto tehnoloģiju izejmateriāls vai vienkārši viens no finanšu instrumentiem, kurā ieguldīt naudu. Zelts.

Finanšu krīzes ietekmē bijušie ierēdņi ASV esot nomainījuši savus lietišķos uzvalkus pret džinsu apģērbu. Tam par iemeslu ir pieaugošās zelta cenas un augstais bezdarba līmenis, kas pamudinājis tūkstošiem amerikāņus doties uz zelta raktuvēm Kalifornijā un Aļaskā. Vai atgriežas laiki, kad ar lāpstas palīdzību iespējams kļūt par bagātu vīru? Arī Krieviju šā gada sākumā satricināja zelta drudža priekšnojautas. Magadanas administratīvā apgabala reģionālās asamblejas vadītājs Aleksandrs Aleksandrovs Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam ierosināja šajā reģionā zelta meklēšanas atļaujas izsniegt ne tikai kompānijām, bet arī privātpersonām. Tas palīdzētu mazināt sociālo spriedzi Kolimas reģionā.  Saskaņā ar Šveices lielāko banku USB, salīdzinot ar 2007.gadu, pieprasījums pēc zelta šogad dubultosies, jo investori šajā dārgmetālā saskata drošu patvērumu pašreizējā nepastāvīgajā ekonomiskajā klimatā. Dienvidāfrikas Republikā zeltu iegūst no šahtām 3000 metru dziļumā un zelta cenu augšanā pēdējā laikā noteicošais faktors ir energoresursu sadārdzināšanās. Tādēļ daudzi investori, lai saglabātu savu naudas līdzekļu vērtību, investē zeltā. Daudz šī metāla iegādājas privātpersonas Āzijas valstīs, kur pastāv senas tradīcijas svētkos dāvināt zeltu un uzkrāt bagātības šajā metālā. Zelta cena 16. septembrī pārsniedza 1000 dolāru par unci atzīmi un pietuvojās pagājušajā gadā sasniegtajam visu laiku augstākajam līmenim, līdz 1022,72 dolāriem (491,93 latiem) par unci. Tas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada marta, kad zelta cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 1032,70 dolārus (493,76 latiem) par unci. Zelta cenas pieaugumu izraisīja ASV dolāra vērtības kritums, kas palielināja pieprasījumu tirgū.

Sandis Kapitonovs

Vai šodien ieguldīšana zeltā ir investīcija?

Sandis Kapitonovs, Hipo fondi aktīvu pārvaldnieks Naudas lietām atbild, ka ar finanšu investīcijām parasti saprot ieguldījumus finanšu vai kapitāla tirgū, pērkot fiksētā vai mainīgā ienākuma vērtspapīrus, parādzīmes, depozītus, zeltu vai cita veida likvīdus aktīvus. Savukārt runājot par to, vai ieguldot naudu zeltā, tā ir aizsardzība pret ieguldījuma vērtības samazināšanos, Sandis Kapitonovs sacīja, ka pērkot zeltu, tāpat kā visus citus aktīvus, pastāv vairāki riski, no kuriem viens un būtiskākais ir tirgus risks: „Ir jāspēj atšķirt zelta un citu finanšu instrumentu mērķi. Vai nu tie ir īstermiņa – spekulatīvi, vai arī tiem ir ilgs – investīciju mērķis. Taču arī šeit būtisks aktīva iegādes laiks, jo zelta cena svārstās. Nepareiza iegādes laika izvēle var pat nest zaudējumus, jo zeltam nav reālas naudas plūsmas, pēc kā varētu noteikt tā vērtību, kā tas ir akciju gadījumā, kad uzņēmumu vērtē pēc diskontētās naudas plūsmas. Tā vērtību nosaka indivīdi, kuri ir gatavi par to maksāt attiecīgo cenu. Līdz ar to nevar apgalvot, ka pērkot zeltu tiks samazināti inflācijas draudi.”

Zelta mīti
Itin bieži dažādos reklāmas izdevumos var izlasīt situāciju modelēšanas veidus, kuros uzsvērts, ja pasaulē notiek globāla mēroga kataklizmas, fiziskā un virtuālā nauda, dažādu elektroniskā formāta vērtspapīru apgrozījums būs apgrūtināts, tā vietā uzsverot priekšrocības, ko dod iespēja, ja rokas atrodas šī vērtīgā metāla stienītis. To lasot roda sjautājums vai nav tā, ka izdevīgums ieguldīt zeltā ir tikai pārspīlēts mīts, kas nes peļņu tikai zelta pārdevējiem, nevis investoriem?

„Par izdevīgumu ieguldīt zeltā var spriest tikai pēc vēsturiskām cenu kustībām. Domāju, ka ir pietiekami daudz aktīvu, kā arī citu metālu, kas kādā noteiktā laika posmā ir pieprasītāki par zeltu, tādā veidā augot straujāk savā vērtībā. Finanšu krīžu un lielu tirgus nenoteiktību laikos zelts nereti kalpo par kapitāla drošības saliņu, ko parāda laika posms no 2008. gada oktobra līdz 2009. martam. Kad pasaulē plosījās finanšu krīze, zelta cenas vērtība kāpa par 47%,” apgalvo Sandis Kapitonovs.

Ivars Bergmanis

Zelta monētas vai daļu apliecības zelta fondos
Šajā sakarā varētu pieminēt vienu no fiziskā zelta trūkumiem, ko nereti nemēdz uzsvērt monētu vai stieņu tirgotāji, vienmēr pastāv risks, ka fiziski to var kāds nozagt, līdz ar to parādās glabāšanas un transportēšanas izmaksas. Arī likviditātes faktors – fizisku zeltu ir daudz grūtāk pārdot kā virtuālu, piemēram, biržās tirgotos fondus (ETF),  Zelta nākotnes līgumiem (Futures) bez reālās piegādes, tā reālā cena var atšķirties un parasti būs lielāka kā biržās kotētajam zeltam. Ja zelta izstrādājums būs saskrāpēts, monētas vakuuma iepakojums atvērts vai salocīts, arī tad izstrādājuma cena samazinās. Monētas un plāksnītes no tīra zelta ir ļoti mīkstas, tāpēc tās ir salīdzinoši viegli sabojājamas. Ne velti filmās dažkārt rāda, ka zelta pircējs mēģina monētā iekost, lai tādā veidā pārbaudītu metāla autentiskumu, jo tas ir ļoti mīksts metāls. Lai arī dažu zelta monētu iegādes gadījumā, pēc kāda laika iespējamā to numismātiskās vērtības palielināšanās, jābūt ļoti specifiskām zināšanām. Savukārt virtuālais zelts ir krietni likvīdāks, drošāks, kā arī tam ir mazākas izmaksas. Turklāt, ja tie ir dažādi zelta finanšu instrumenti, iegādājoties zeltu, PVN nav jāmaksā.

„Viss atkarīgs no ieguldījumu lieluma. Jā kāds vēlēsies zeltā ieguldīt simts latus, tas nebūs nopietni. Vēl svarīgi zināt, cik lielas ir papildus izmaksas. Pērkot zelta monētas, jāmaksā samērā liela tirdzniecības komisijas maksa. Vēl pastāv risks, ja iegādājas zelta monētas vietās ar ne visai labu reputāciju. Turklāt, ja kāda īpašumā nonākusī zelta monēta maz pieprasīta tirgū, tai var nebūt korelācijas ar zelta cenu pasaules tirgū,” uzsver Ivars Bergmanis Emerging Nordic Research izpilddirektors, kuram ir vairāk nekā divdesmit gadu ilga pieredze starptautiskajā finanšu tirgū. Viņš saka, ka taupīgākā pieeja izdarīt ieguldījumus zeltā, pērkot vērtspapīrus ETF – biržās tirgotos indeksu fondos (Exchange-traded funds). Raksturojot investora vēlmi ieguldīt tieši zeltā, Ivars Bergmanis sacīja, ka viņaprāt zelts ir tikai viena no izejvielām jeb vēl viens finanšu aktīvs, kurā ieguldīt naudu.

Prove un zelta tīrība
Par investīciju zeltu uzskata zelta monētas, kuru prove sākas no 900. Lielākajai daļai mūsdienu zelta monētu ir 999 prove (zelta saturs 99,9 %) Pati augstāka zelta prove ir 999,9. Iegūt simtprocentīgi tīru zeltu nav iespējams. Dažādām monētām ir atšķirīgu metālu procentuāli neliels piemaisījums (sudrabs, varš u.c.)

Zelta stieņu veidi
Atkarībā no izgatavošanas paņēmiena lielāko daļu zelta stieņu iedala divos tipos – lietajos un kaltajos. Veidojot lietos stieņus, izkausētu zeltu lej īpašā formā, bet apzīmējumus vēlāk iekaļ ar rokām vai iespiež ar spiedi. Kaltos stieņus izgatavo no iepriekš izgrieztām zelta sagatavēm. Attēlu uz kaltā stieņa atveido, izmantojot īpašas kalšanas spiedes, līdzīgi kā zelta monētu kalšanas procesā.