Māris Rambaks, LHV Bankas pārstāvniecības vadītājs Latvijā
Vakar Reval Hotel Latvia norisinājās ikgadējā konference CEO Meets Investor, kurā investori, banku pārstāvji, studenti un citi interesenti varēja tikties ar Baltijas biržās kotēto uzņēmumu vadību.
Pirms konferences visiem bija iespēja apmeklēt LHV Bankas rīkoto semināru “Pirmie soļi investīciju pasaulē”. Semināra prezentācija atrodama šeit.
Šoreiz piedāvāju atskatu uz konferenci no tā skatpunkta, kādu vēlējāmies parādīt semināra apmeklētājiem.
Kaut arī semināra laikā dalībniekus iepazīstinājām ar pašām vienkāršākajām lietām, kas jāzina par ieguldījumiem akcijās, tā tomēr bija svarīga informācija un turpmākajos teikumos mēģināšu pastāstīt, kāpēc.
Kāpēc uzkrāt un investēt?
Seminārā stāstīju par to, kāpēc cilvēkiem vajadzētu domāt par uzkrāšanu un investēšanu. Protams, katram cilvēkam ir savi individuālie iemesli, taču visus mūs vieno tas, ka laika gaitā nauda zaudē savu vērtību vai nu inflācijas dēļ, vai arī tā dēļ, ka palaižam garām izdevīgas ieguldījumu iespējas.
Savukārt uzņēmumu pārstāvji savās prezentācijās parādīja, kāpēc svarīgi ir ieguldīt no uzņēmuma skatpunkta. Pirmkārt, tas var pavērt durvis uz jaunām peļņas iespējām un otrkārt, tas var būt finansiāli izdevīgi, t.i., izdevīgāk nekā iepriekš.
Piemēram, kāpēc Olainfarm un City Service neplāno iekarot tirgus, kas atrodas uz rietumiem? Tāpēc, ka dotajā brīdī ar mazākām investīcijām (t.i., lētāk) var panākt līdzīgu (ja ne pat labāku) efektu, orientējoties uz austrumiem.
Turklāt, ja uzņēmums neieguldīs, to vienmēr varēs izdarīt kāds cits un tādējādi uzņēmums riskē zaudēt savas pozīcijas tirgū. To ļoti labi parādīja un izskaidroja Olympic Entertainment Group prezentācija.
Kādas ir uzkrāšanas un investēšanas iespējas?
Mūsdienās ieguldīšanas iespējas ir ļoti plašas. Atliek tikai izvēlēties. Par visām pieejamām iespējām vienmēr var konsultēties ar savu banku vai ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. No uzņēmumu perspektīvas vislabākās iespējas vienmēr būs krīzes laikos.
Kas ir aktīvu klases un kas par tām mums jāzina?
Seminārā runāju par to, ka par aktīvu klasēm dēvē naudu (depozīti, valūtas), akcijas, obligācijas un alternatīvos ieguldījumus (hedžfondus, riska kapitālu, dabas resursus, u.c.). Respektīvi, ieguldījumi iedalās dažādās kategorijās un ir svarīgi atcerēties, ka dažādos laikos šo kategoriju ienesīgumi var atšķirties. Tas nozīmē, ka būs brīži, kad būs izdevīgāk ieguldīt akcijās un būs brīži, kad izdevīgāk būs uzticēt naudu bankai (ieguldīt depozītā). Šo faktu neslēpj arī uzņēmumi, runājot par savām akciju cenām.
Risks un ienesīgums
Vēsturiski akcijas ir bijušas viens no riskantākajiem, bet arī ienesīgākajiem ieguldījumiem. Piemēram, Olainfarm akciju cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir gandrīz četrkāršojusies.
Svarīgi ir atcerēties, ka pēdējo 75 gadu laikā, vidējais akciju ienesīgums ir bijis ap 12% gadā un tas parāda, ka mums jābūt reāliem. Mēs nevaram gaidīt brīnumus un astronomisku peļņu, bet mēs varam kā mērauklu izmantot vēsturiskos datus.
Diversifikācija
Diversifikācija (ieguldījumu dažādošana) palīdz samazināt risku. Protams, ja mēs ieguldām tikai viena uzņēmuma akcijās, mēs esam pilnībā atkarīgi no šī uzņēmuma veiksmēm un neveiksmēm. Savukārt, ja mēs ieguldām vairākās akcijās vai ieguldījumu fondā, mēs būtiski varam mazināt šo atkarību un tādējādi arī savu ieguldījumu vērtību svārstību, kas ne tikai palīdzēs naktīs labāk gulēt, bet arī pelnīt no dažādām tendencēm vienlaicīgi.
Akciju fondi
Akciju fonds ir vispiemērotākais ieguldījumu veids, ja vēlamies sākt ar mazām summām, ieguldīt ilgtermiņā un diversificēties. Ja mums ir 100 LVL, tad labāk ir sākt ar fondiem. Savukārt, ja mums ir 1000 LVL, varam domāt par ieguldīšanu akcijās.
Parādzīmes
Parāda vērtspapīri ir nedaudz savādāks ieguldījumu veids nekā akcijas. Parasti parādzīmes ir drošāks ieguldījums. Tas ir tāpēc, ka ar parāda vērtspapīriem mēs jau iepriekš zinām, cik mēs nopelnīsim. Savukārt ar akcijām mēs to nezinām. Viss ir atkarīgs no tā, vai uzņēmums strādās ar peļņu. Šeit arī ir skaidri redzams, ka parādzīmju investori parasti uzņemas krietni mazāku risku nekā uzņēmuma akcionāri. Vienīgais mīnuss ir tāds, ka parādzīmēm parasti nepieciešamas lielākas summas. Taču labs risinājums šai problēmai ir parādzīmju fondi.
Atvasinātie vērtspapīri
Seminārā stāstīju par to, ka atvasinātos instrumentus parasti izmanto uzņēmumi dažādu risku mazināšanai (pārnešanai), bet mūsdienās šie instrumenti ir pieejami arī mazajam investoram, kā spekulatīvie ieguldījumi. Savā prezentācijā Valmieras stikla šķiedra stāstīja, ka izmanto atvasinātos vērtspapīrus, lai mazinātu procentu likmju risku (jo uzņēmumam ir salīdzinoši lielas parādsaistības) un valūtu kursu risku (jo ražošanas izmaksas ir latos, bet ieņēmumi citās valūtās).
Savukārt mazais investors šos pašus instrumentus varētu izmantot spekulācijām, piemēram, uz procentu likmju vai valūtu krusu kāpumu/kritumu.
Vērtspapīru analīzes metodes
Seminārā iepazīstināju cilvēkus ar divām plaši lietotām metodēm vērtspapīru analīzē – fundamentālo un tehnisko analīzi. Fundamentālajā analīzē uzmanība tiek pievērsta uzņēmuma finanšu rādītājiem, biznesa modelim, menedžmentam, konkurētspējai un tml. Tehniskajā analīzē uzmanība tiek pievērsta tikai uzņēmuma akciju cenai biržā.
Ja plānojam investēt ilgtermiņā, svarīgāki būs fundamentālie faktori. Savukārt īstermiņā svarīgāki var izrādīties tehniskie faktori, t.i., akciju cenas dinamika, jo, pirmkārt, fundamentālie faktori diendienā nemainās un, otrkārt, vēsture mēdz atkārtoties. Tas nozīmē, ja akcijas cena ir no 8 LVL uzkāpusi līdz 10 LVL un tad atkārtoti nokritusi līdz 8 LVL, pastāv salīdzinoši liela varbūtība, ka cena varētu vēlreiz pieaugt līdz 10 LVL.
Fundamentālā analīze
Seminārā runājām par to, ka akcents fundamentālajā analīzē ir uz pašu uzņēmumu un salīdzinošo analīzi, t.i., kāpēc kāds uzņēmums varētu būt pārāks par otru. Salīdzinošo analīzi nepieciešams veikt tāpēc, ka, skatoties uz absolūtiem cipariem (piemēram, apgrozījumu, peļņu un tml.) mēs objektīvus secinājumus nevarēsim izdarīt.
Teorētiski, tas, ka Grindekam ir lielāks apgrozījums nekā Olainfarm liecina tikai par to, ka viena kompānija ir lielāka, otra mazāka. Savukārt, uz jautājumu, kurā akcijā ieguldīt, atbildēt palīdzēs tikai un vienīgi salīdzinošā analīze.
Piemēram, Grindeks 2008. gadā strādāja ar 62 milj. LVL apgrozījumu un 9 milj. LVL tīro peļņu. Savukārt Olainfarm tajā pašā laikā apgrozīja 20 milj. LVL un strādāja ar 1.4 milj. LVL zaudējumiem. Izdalot tīro peļņu ar apgrozījumu, mēs iegūstam salīdzinošu rādītāju, kurš parāda, ka Grindeka rentabilitāte ir bijusi 15%, bet Olainfarm – negatīva, jo uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. Tātad, mums jau ir kaut kas, ko varam salīdzināt.
Protams, ar to viss nebeidzas. Mums ir jāskatās arī uz citiem rādītājiem, piemēram, kāda ir abu uzņēmumu finansiālā struktūra, kuram uzņēmumam ir lielākas parādsaistības (ja tādu ir) un tml.
Turklāt, parasti jāskatās uz priekšu, jo tieši prognozes būs tās, kas noteiks akcijas cenas virzību. Lielos vilcienos, investoram, kas grib iegādāties Grindeka akciju šodien, neinteresē, kāda ir bijusi Grindeka peļņa vakar, bet interesē, kāda būs Grindeka peļņa rīt.
Ātrai uzņēmuma akcijas cenas novērtēšanai var izmantot populāro akciju cenas un peļņas uz akciju attiecības metodi, jeb P/E (Price Earnings Multiple). Šeit mēs veicam 7 darbības:
-
Prognozējam ieņēmumus nākamajam periodam
-
Prognozējam rentabilitāti
-
Aprēķinam tīro peļņu
-
Prognozējam akciju skaitu apgrozībā
-
Aprēķinam peļņu uz akciju (EPS)
-
Izvēlamies, mūsuprāt, atbilstošus P/E reizinātājus
-
Aprēķinam teorētiskās akcijas cenas
Piemēram, pieņemot, ka Grindeka ieņēmumi pieaug par 10% līdz 66 milj. LVL un rentabilitāte saglabājās pie 15%, tīrā peļņa sanāk 66 milj. LVL x 15% = 9.9 milj. LVL. Izdalot šo peļņu ar prognozēto akciju skaitu apgrozībā (pieņemsim, ka tas nemainīsies), iegūstam peļņu uz akciju (EPS) 1.03 LVL (9.9 milj. LVL / 9.6 milj. akciju). Ņemot vērā to, ka Grindeka vēsturiskais P/E rādītājs ir svārstījies no 6 līdz 7, varam aprēķināt to, cik Grindeka akcijai vajadzētu maksāt šodien, ņemot vērā visas augstāk minētās prognozes. Pie peļņas uz akciju 1.03 LVL, mēs iegūstam, ka Grindeka akcijai šodien vajadzētu maksāt no 6.18 LVL (6 x 1.03 LVL) līdz 7.21 LVL (7 x 1.03 LVL) par akciju. Akcijas cena tirgū uz 21/10/2009 bija 4.79 LVL.
Kas vēl būtu jāzina par fundamentālo analīzi?
Seminārā runājām arī par to, ka jāņem vērā sezonalitāte. Piemēram, var gadīties, ka ir mēneši, kuros uzņēmuma akcijas cenai veicas īpaši slikti, jo tas ir arī slikts laiks uzņēmuma biznesam.
Vienmēr jāpatur prātā arī biznesa specifika un biznesa modelis. Piemēram, Lietuvas nekustamo īpašumu apsaimniekotāja City Service biznesā tiek prasīts maz, bet prasīts no visiem. Savukārt prāmju operatora Tallink biznesā svarīgi ir ieņēmumi no prāmja veikaliem un restorāniem, jo tie sastāda lielāku daļu no ieņēmumiem nekā ieņēmumi no biļešu tirdzniecības.
Tajā pašā laikā Valmieras stikla šķiedra ražo gan gatavus, gan pusgatavus produktus un viņu biznesā klienti bieži nemainās – ja vienreiz ir iegūts klients, tad tā sadarbība ilgst vismaz pāris gadus. Tātad, šeit nosacīti ir lielāka stabilitāte, savukārt mazāka peļņa (to parāda zemā rentabilitāte). Visi šie faktori ietekmēs to, kā mums jāskatās uz konkrēto akciju, lai varētu to pareizi novērtēt.
Tehniskā analīze
Par tehnisko analīzi seminārā daudz nerunāju, jo lielākai daļai tomēr svarīgāka ir akciju un citu ieguldījumu vērtēšana, kas parasti ir fundamentālās analīzes uzdevums.
Ieguldījumu portfelis un stratēģijas
Nedaudz pieskāros ieguldījumu stratēģiju izvēlei un ieguldījumu portfeļa sastādīšanai. Lielos vilcienos, ieguldījumu stratēģijas var iedalīt trīs kategorijās – konservatīvās, sabalansētās un aktīvās. Pamatā stratēģijas atšķiras vienīgi ar sadalījumu pa aktīvu klasēm, kas savukārt ietekmēs risku un gaidāmo ienesīgumu.
Citas piezīmes
Interesanti bija noklausīties paneļa diskusiju (video būs pieejams tuvākajā laikā). Turklāt, nedaudz aizdomājos par to, kāda ir katra uzņēmuma, kas vakar uzstājās, stratēģija. Piemēram, City Service un Olainfarm orientējās uz austrumu tirgiem, jo abām kompānijām ir laba pieredze šajos tirgos un atsevišķos gadījumos, tas, kas jau ir noticis šeit Baltijas valstīs vēl tikai notiks tādos tirgos, kā Krievija.
Tajā pašā laikā Olympic Entertainment Group un Valmieras stikla šķiedra vairāk iet uz rietumiem. Olympic gadījumā ļoti svarīgi ir tas, cik tālu katrā no tirgiem ir attīstījusies likumdošana attiecībā uz azartspēlēm, savukārt Valmieras stikla šķiedrai svarīgi ir tas, lai noieta tirgos nebūtu pārāk liels pieprasījuma kritums un uzņēmums varētu turpināt ražot dažādus produktus. Tallink savukārt spēlē uz to, ka lielā mērā ir jau atjaunota prāmju flote, ko savukārt nav izdarījuši konkurenti un tieši ar šo uzņēmums plāno konkurēt tuvākos 3-5 gadus, kuros arī vairs nebūs jāveic tik ievērojamas investīcijas kā līdz šim.
Vēl viena interesanta lieta, par kuru aizdomājos, bija tā, ko raksta gudrās menedžmenta grāmatās par to, cik ļoti uzņēmumu var ietekmēt dažādu kultūru atšķirības. Piemēram, ja runa iet par gala patērētāju, diez vai Grindeks un Olainfarm, mēģinot realizēt savu produkciju Āzijā, varēs pielietot tādas pašas stratēģijas, kā Austrumeiropā. Būs interesanti!
Sirmais kings redzams seit$
Neskaidriibas ar nodokljiem mazliet. :)
“Par tehnisko analīzi seminārā daudz nerunāju, jo lielākai daļai tomēr svarīgāka ir akciju un citu ieguldījumu vērtēšana, kas parasti ir fundamentālās analīzes uzdevums.” – vai patiesi? vai tikai nav otrādi Baltijas biržās? kā tad fundamentāli varat izskaidrot to, ka makroekonomiskajai un politiskajai situācijai pasliktinoties, akciju cenas RFB biržā kāpa? kā izskaidrot to, ka visi Baltijas indeksi pēdējo mēnešu laikā pieaug, lai gan fundamentāli skatoties – tūlīt būs ļoti lielas problēmas arī Lietuvai? un lai kā arī Igaunija nevēlētos, arī tai vēl makroekonomiskie rādītājie neuzlabojas? turklāt – nebūt nav iespējams arī teikt, ka ārvalstu tirgi ir aktivizējušies. un līdz ar to nav iespējams teikt, ka akciju cenas uzņēmumiem ir pieaugušas kaut kādu fundamentālu apstākļu dēļ. vai arī es kļūdos?
bet – varbūt nevajag nodarboties ar miglas pūšanu par fundamentālas analīzes būtisko lomu šajos tirgos, jo tā praktiski nedarbojas? piemēram, nu un ko Olympic varētu darīt Rietumu tirgos un kuros – Somijā, Zviedrijā? fundamentālai analīzei neder nosaukums Rietumu tirgi, tāpat kā Āzijas tirgi farmācijas kompāniju gadījumā. Āzija ir liela – vesels kontinents. tāpēc – varbūt cienījamais eksperts var pacensties vismaz analizējot minēt konkrētas valstis, cik zinu – tā varētu būt Ķīna. un vēl – svarīgi ir saprast – kādas zāles? jo galu galā – Grindeksam vispar “jaunu” zāļu nav, kas nozīmē, ka nākotnē var būtiski samazināsies šī uzņēmuma konkurētspēja, ja vien tas tuvākā laikā neieviesīs ražošanā kādus jaunus medikamentus. un varbūt tomēr arī Olympic ir jārēķinās ar to, ka uzņēmums varēs strādāt tikai Baltijā un tas pazaudēs Austrumu tirgus, jo tur likumdošana mainās, un šis uzņēmums varēs tikai orientēties uz somiem, kuriem atkal paceļ šnabim cenas un krieviem, kas varbūt brauks vismaz uz Latvijas Jūrmalu atpūsties? un tagad paskaidrojiet – kāds tam visam sakars ar to, ka Grindeks akciju vērtība pieaug un Olainfarm visu laiku lēkā šurpu turpu pa pa kādiem 10%? tas tā fundamentāli, ja, ņemot vērā fundmentālos rādītājus – proti, ieskaitot arī valsts makroekonomiskās situācijas novērtējumu un tirgu (Rietumu, Austrumu, Āziju) izaugsmes perspektīvas un konkrētās produkcijas un pakalpojumu nākotnes pieprasījumu?
murgs – “iemet” tirgū nedaudz naudas un cenas arī uzskrien. kādam vajag nomaksāt rēķinus un naudas nav, līdz ar to gatavs pārdot akcijas par jebkuru cenas, lūk tev arī vērtības samazinājums par 10%.
Kāmi, vai neesi tomēr diskusijas karstumā “piemirsis” , ka ir tāda tirgus efektivitātes teorija un arī visu nevar tā fiksi un primitīvi izskaidrot, salikt pa plauktiniem, melns-balts:) Izskatās, pats esi zinošs cilvēks. Efektīvāk būtu, ja tu mani iepazīstinātu ar savu skatu uz šiem uzņēmumiem, nevis tik ļoti brauktu virsū citiem. Tagad tas nedaudz izskatās pēc kasīšanās. Kā tu vērtē Grindex perspektīvu? Jaunu produktu nav, bet vai ar vecajiem Grindex tiešām ir sasniedzis noieta griestus, iekarojis visus iespējamos tirgus maximālā apmērā, tā, ka labāk vairs nevar?
es nevienam nevēlējos “braukt virsū” – man vienkārši ir piegriezies, ka visi stāsta teoriju, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi! protams, ka ir tirgus efektivitātes teorija, protams, ka ir vēl arī citas teorijas – tikai tu man ņem un parādi – kuras tad darbojas šajā tirgū? vai drīzāk runājot par RFB vai arī Baltijas tirgiem, nav jārunā par tehnisko analīzi? vai tā nebūs daudz precīzāka? protams, var aizrauties ar koifecentu rēķināšanu un attiecību izskaitļošanu – bet – vai tās attiecības ir tās, kas ietekmē cenu vērtības pieaugumu vai kritumu?
par Grindeksu – ko nozīmē iekarot visus maksimālos tirgus? vai visu pasauli? ja šāds ir tavs skaidrojums, tad nē – Grindeks nav ieguvis visus maksimālos tirgus. ja ņemam pēc medikamentiem – tiklīdz beidzas patenta laiks, tā šos medikamentus brīvi var ražot visi, kam nav slinkums. un tad kāpēc lai ķīnieši pirktu Latvijā ražotu Mildronātu, ja viņi var savu vietējo uzštancēt daudz lētāk? Vai arī Eiropā Grindeks gatavs savus medikamnetus pārdot lētāk?
man nav atbildes uz jautājumu – kāpēc vienam vācietiem jāpērk Grindeksa tabletes. varbūt tu zini?
turklāt, ja Grindeksam ir kādi jauni oriģināli preperāti izstrādes beigu stadijā, tad ir labi, tad šī uzņēmuma ilgtermiņa perspektīvas ir labas. ja nav – tad man ir jautājums – kāda ir uzņēmuma stratēģija? vai viņi iepirks no citiem patentus un ražos lētāk?
bet – visam tam ir nozīme, ja kāds vēlas būt šī uzņēmuma ilgtermiņa investors. citādi nav nepieciešams galvu piebāzt ar nevajadzīgiem aprēķiniem. īstermiņā var arī pelnīt uz tehniskām svārstībām, jo īpaši šajā tirgū.
Ar medikamentu izvēli nav īpaši savādāk kā ar daudzām citām precēm un pakalpojumiem – tikai retu reizi izvēlas lētāko. Un nav tā, ka tiklīdz tu nevari piedāvāt lētāko cenu, būsi ārā no biznesas vai nevari cerēt uz tirgus daļu. Mana patērētāja pieredze ir tāda, ka vienu un to pašu aktīvo vielu (kurai ir sen beidzies patenta termiņš) piedāvā 5 ražotāji – Mepha, Olainfarm, Indieši un vēl 2. Atšķirības cenā vienai un tai pašai mantai ir pat 5 reizes, Mepha ir visdārgāka. Bet vai tāpēc cilvēki to nepērk? Ha! Vai tāpēc nepērk Olainfarm, ka tas piedāvā to pašu nedaudz dārgāk nekā indiešu ražojums maksā.
Ja tu esi nopietns ražotājs un tev ir vietējais izplatītājs un tu esi ienācis lielā tirgū, tev būs izredzes savā produkta nišā iegūt nelielu tirgus daļu. Man škiet Grindexam ir kaut kāds attīstības potenciāls, jo nedomāju, ka pasaules tirgus ir piebāzts ar viņu zālēm. Kāpēc, lai Grindexam nebūtu priekšrocība ar jau gatavu produktu pret to, kam tas ir jāuztaisa no nulles. Un nebūs jau tā, ka kāds uztaisīs Mildronātu par santīmiem. Beigās arī konkurentiem būs izdevīgās dalīties liela tirgus daļā ar mazu konkurentu, nekā pārdot par pašizmaksu. Kāmi, apply common sense, please.
iespējams, ka tev ir taisnība, bet – iespējams, ka arī nē. lai kāds izvēlētos produktu, kas nav pats lētākais, vajag vārdu jeb spēcīgu zīmolu. vai Grindeksam tāds ir Eiropā? Vai Ķīnā? es nezinu. turklāt, ja tu ieej tirgū un tev ir vietējais izplatītājs (vai Grindeksam tāds ir?), tad protams, tu vari pārdot kaut ko šajā tirgū. pilnīgi pikrītu. bet – vai šis šis kaut kas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar atrašanos šajā tirgū? tas jau atkal cits jautājums.
un vēl – es neapšaubu Grindeksa attīstības potenciālu. un es ļoti ceru, ka šim uzņēmumam patiesi ir nākotne un turklāt milzonīga, ja turklāt Latvijas valdība vēl farmāciju nosauks par prioritāru nozari :)) tā kā – uz priekšu. bet, varu tikai atkārtot, ka mūsu kopējie prāta vingrinājumi attiecībā uz šī uzņēmuma perspektīvām, absolūti neietekmēs šī uzņēmuma akciju cenu. to drīzāk ietekmēs tas – vai kādam lielam investoram būs interese par šī uzņēmuma akcijām, vai nē – vai viņu fundamentālā analīze ļaus secināt, ka šī ir perspektīva nozare Latvijā. līdz ar to mani, kā mazo investoru, interesē tehniskā analīze – cik liels noteiktā laika termiņā ir pieprasījums pēc šī uzņēmuma akcijām, un cik liels ir piedāvājums. mani matemātiskie aprēķini un fundamentālā analīze ir lieka, jo “stultorum infinitus est numerus”.
Respect. Mani iespaidoja nesenais Franklin Templeton paziņojums, ka fonds ir iegādājiies Grindex.
nu ja jau iespaido – tad jau jāpērk :))
Kāmis raksta:
”man vienkārši ir piegriezies, ka visi stāsta teoriju, kam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi! protams, ka ir tirgus efektivitātes teorija, protams, ka ir vēl arī citas teorijas – tikai tu man ņem un parādi – kuras tad darbojas šajā tirgū?”
:))
Kura teorija nedarbojas ? Uzreiz, netērējot lieki laiku, droši varu progmozēt, ka pēc 2-3-5 vai 10 gadiem būs izaugsme, (pamatojums – ekonomika ir cikliska). Un tad, izaugsmes laikā, atpakaļ skatoties, visas klasiskās teorijas būs skatāmas kā uz delnas. Protams, ar dažādām niānsēm, kuras tiks pamatotas ar šī laika dīvainībām, un kuras Jūs, Kāmja kungs,pašlaik noniecinat. Esmu audzināts, ja ko noliedz, liec savu viedokli vietā. Būtu interesanti uzklausīt Jūsu izstrādāto un argumentēto teoriju, kura aizstāj tās, kuras pašlaik nedarbojas. Tirgus taču funkcionē uz kādas loģiskas teorijas bāzes, un ja jau esošās nedarbojas, tad uz kā turas tirgus ?
:))
hmmm… laikam manu rakstīto var pārprast, kas arī noticis. piedodiet – precizēšu un atgādināšu no kurienes “kājas aug”.
tātad – es iebildu pret šī raksta autora teikto: “Par tehnisko analīzi seminārā daudz nerunāju, jo lielākai daļai tomēr svarīgāka ir akciju un citu ieguldījumu vērtēšana, kas parasti ir fundamentālās analīzes uzdevums.”
man šķiet, ka tieši tehniskā analīze būtu ļoti interesants aspekts, kam būtu jāpievērš uzmanība, jo Latvijā es neesmu manījis, ka tirgus darbojoties ļoti ņemtu vērā fundamentālos rādītājus. to ietekmē pavisam citi faktori, piemēram, kāda investora parādīšanās, kam ir nedaudz vairāk naudas kā visiem pārējiem vai arī kāda investora spiedīgie apstākļi, kas liek akcijas pārdot par jebkuru cenu, jo jāmaksā piemēram par kredītu. līdz ar to, es īsti neuzskatu, ka pie šādiem apstākļiem ir ļoti būtiski analizēt fundamentālos rādītājus īstermiņā. tas neko nedod. jo īpaši Latvijas fondu tirgū, kas ir ļoti neliels, nelikvīds.
es joprojām nevaru fundamentāli saprast, kāpēc pēdējā laikā, piemēram, lielā amplitūdā (+/- 10 un pat vairāk procentu vienas dienas laikā)svārstās Olainfarm akcijas. ja Jums ir kāda uz fundamentāliem rādītājiem balstīta teorija, ar kuru varat izskaidrot šo konkrēto gadījumu, būšu pateicīgs. tāpat – vai Venstpils naftas akciju kāpums, ko tik ļoti raidījums De fakto uzskata par savu nopelnu, ir saistīts ar fundamentālām izmaiņām uzņēmumā vai ekonomikā? nu nē taču – tā ir labi izspēlēta spekulāciju, kuru tie, kas paspēja (nebūt ne veicot ātrāk matemātiskas darbības), iespējams varēs izmantot papildus naudas gūšanai (ja protams, dividendes tiks izmaksātas, par ko man nav 100% pārliecības). taču – kāda būs pēc tam akciju cenu? un vai to, ko kāds, iespējams, saņems dividendēs, nezaudēs akciju vērtības kritumā, proti, vēlmē saņemt dividendes akcijas būs iepircis daudz dārgāk, nekā pēc tam varēs pārdot, jo es īsti nevaru saprast – ar ko tad šis uzņēmums īsti nodarbojas? kas ir viņa vērtības – tagadnes un nākotnes – pamatā?
es jau nenoliedzu, ka būs izaugsme. būs – jo Jums ir pilnīga taisnība, Hermaņa kungs, ekonomika ir cikliska. un visdrīzāk izaugsme būs daudz straujāka un “augstāka nekā līdz šim”. un droši vien mēs piedzīvosim arī kārtējo krīzi – jo arī tā atnāks. vai tik liela kā tagad? iespējams, ka vēl smagāka, ja nenotiks strukturālas reformas visas pasaules ekonomikā. bet kāpēc lai kaut kas mainītos? neredzu pamatu fundamentālām izmaiņām. pasauli pārņem optimisms, kas liedz veikt reformas. līdz ar to, ņemot vērā tās teorijas, kas patlaban nenoliedzami darbojas tirgū un arī Latvijā, būs gan izaugsme, gan kritums.
Par šo jautājumu, kuru pieminat, ka Latvijas akciju tirgū notiek neadekvātas, un uz pirmo skatijumu neloģiskas darbības, man ir savs viedoklis. Domāju, divu nedēļu laikā nedaudz apkopot savu skatjumu, un uzrakstīt nedaudz plašāk. Mani nedaudz kavē laika trūkums. Bet katra itkā neloģiska un nevienai teorijai neatbilstoša kustība ir izskaidrojama, ja ir pieejama informācija. Lai gan to var arī sagudrot,un pielietot nelielas demagoga spējas. Un nonākam līdz tam, ka Latvijas akciju tirgū, arī ar nelielu naudas summu un demagoga talantu, pašlaik spējam ietekmēt tirgu sev vēlamā virzienā. Tā informācijas telpa, kas saistīta ar akciju tirgu Latvijā ir ļoti šaura. Ar šāda veida darbībām, tie kuri Latvijass akciju tirgū ir vismaz 5 gadi, ir saskārušies.
ar nepacietību gaidīšu Jūsu materiālu.
Pie zemas likviditates tehniskaa analize nedarbojas, tatad lv tirgu tehnisko varetu izmantot tikai kadiem 5 uznemiem apmeram.
:(
vai var izdarīt secinājumus, ka Latvijā nestrādā ne fundamentālā, ne tehniskā analīze?
Dotajā brīdī Baltijas tirgus kapitalizācija ir ap 6.85 mljrd. EUR. No tiem Rīgas tirgus kapitalizācija ir ap 1.30 mljrd. EUR, Viļņas ap 3.65 mljrd. EUR un Tallinas ap 1.89 mljrd. EUR. Kopā Baltijas tirgū ir listētas 92 akcijas (35 Rīgā, 41 Viļņā un 16 Tallinā). Tajā pašā laikā, pēc 2009. gada septembra datiem (http://bit.ly/FT64j), vidēji vienā dienā Baltijā tika veikts 3031 darījums (no tiem 164 Rīgā, 2110 Viļņā un 756 Tallinā). Savukārt vidējais dienas apgrozījums Baltijā bija 4.99 milj. EUR (no tiem 0.1 milj. EUR Rīgā, 2 milj. EUR Viļņā un 2.89 milj. EUR Tallinā). Manuprāt, šie cipari sniedz pietiekami labu ieskatu tajā, kas varētu un nevarētu darboties Baltijas biržās. Personīgi, es sliecos domāt, ka tehniskā analīze varētu vislabāk darboties Viļņas tirgū, savukārt fundamentālā – Tallinas tirgū. Savukārt Rīgā, mazā apgrozījuma dēļ, bieži vien ir grūti pielietot jebkuru no metodēm. To var redzēt arī pēc akciju cenu dinamikas. Arī šeit piedāvāju savu subjektīvo viedokli – manuprāt, Tallinā visi fundamentālie faktori tiek iecenoti samērā laicīgi, tāpēc bieži nav vērojami tādi lēcieni, kā Rīgas biržā (it īpaši pēc negaidītiem paziņojumiem). Savukārt Viļņā, kur tirdzniecības aktivitāte ir lielāka, labi darbojas dažādi tehniskie faktori, kā atbalsta un pretestības punkti.
… aizmirsu vēl piebilst, ka, ja taisam tādu salīdzinošo analīzi, vajadzētu pievērst uzmanību arī uzņēmumu mēneša apgrozījumiem. Šeit iezīmējās sekojoša aina: lielai daļai Baltijas Oficiālā saraksta akciju mēneša apgrozījums ir vismaz 1 milj. EUR, kas uz 22 tirdznieciecības dienām septembrī nozīmē vismaz 45 tūkst. EUR dienā. Rīgas tirgū pat lielākajām kompānijām šis skaitlis brīžiem ir krietni mazāks. Turklāt, par adekvātu apgrozījumu mēneša aktīvākajām akcijām varētu uzskatīt 5 līdz 15 milj. EUR, jeb 230 līdz 680 tūkst. EUR dienā.
Par to, kāpēc starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm ir tik liela atšķirība, tas ir jau cits stāsts. Katrā ziņā, manuprāt, Rīgas birža ir izdarījusi visu iespējamo (un arī neiespējamo), lai palīdzētu iedzīvināt šo tirgu, bet, acīmredzot, ne uzņēmēji, ne investori dotajā brīdī vēl nav tam gatavi.
paldies, Māri.
Kurmi domaju, ka strada gan viena, gan otra tachu atseviskas situacijas, gadijumos.
Jā, paldies Māri.
Prieks palasīt šeit lietpratēju viedokļus, jo esmu iesācējs.
Es uzskatu: Fundamentala- KO, Tehniskaa- KAD.