Brīdī, kad akciju tirgus kāpumu pagājušā gada beigās nomaina nenoteiktība akciju tirgos, ko ietekmēja kopējais fons pasaules un Latvijas ekonomikā, cilvēki sāka pārskatīt savu vērtējumu attiecībā uz pieņemamo riska līmeni saviem ieguldījumiem, stāsta SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

Vai šī tendence vērojama tikai Latvijā vai arī citās Baltijas valstīs un pasaulē kopumā?

To, ka Latvijas ieguldījumu kultūru raksturo salīdzinoši zema ieguldījumu pakalpojumu klāsta izmantošana, apstiprina klientu sniegtais riska pašvērtējums – 75% nevēlas uzņemties nekādu risku, veicot ieguldījumus. Kas attiecas uz riska līmeni citās valstīs, pieņemamais riska līmenis korelē ar zināšanām par ieguldījumu pakalpojumu klāstu un tā pielietošanas niansēm, parasti valstīs, kurās jau ilgāku laiku veidojušās zināšanas un pieredze uzkrājumu veikšanā, arī pieņemamais riska līmenis ir augstāks.

Kā banka reaģē uz to, ka noguldītāji lielākoties vēlas ieguldīt bez riska?

Bankas uzdevums ir nodrošināt ieguldījumu pakalpojumus, kas atbilst klientu prasībām, tātad arī riska līmenim. 2005. gadā, papildinot ieguldījumu klāstu, Latvijā uzsākām strukturēto depozītu piedāvājumu izstrādāšanu, lai cilvēkiem, kam svarīgi nodrošināt ieguldījumu pamatsummas simtprocentīgu saglabāšanu, būtu iespējams veikt ieguldījumu, kura peļņas līmeni nosaka, pamatojoties uz akciju vai valūtu tirgus rezultātiem.

Pirms 2-3 gadiem akciju tirgus uzrādīja kāpumu, cilvēki varēja droši izmantot akciju tirgus priekšrocības. Vai arī tajā laikā prasības pēc noguldījumu pamatsummas garantiju bija tik izteiktas?

Visos ekonomikas attīstības ciklos, arī tad, ja akciju tirgus uzrāda nemitīgu kāpumu, būtiska ieguldītāju daļa vēlas nodrošināties, ka ieguldījumu pamatsumma netiks skarta un nezaudēs savu vērtību. Protams, ja akciju tirgi nemitīgi kāpj, rodas lielāka interese akciju ieguldījumiem, kas reizēm rada ilūziju, ka katrs nākamais ieguldījums nesīs vismaz tikpat lielu ienākumu kā iepriekšējais. Tāpēc svarīgi, lai ieguldītājs pilnībā saprastu riskus, kas saistās ar konkrēto instrumentu. Pie ilgāku laiku augošiem akciju tirgiem panākt līdzsvaru starp vēlmi pelnīt un neaizmirst par riskiem ir grūtāk, jo rodas maldīgs priekšstats, ka kāpums turpināsies arī turpmāk, līdz ar to strukturētie produkti ar pamatsummas garantiju ir labs risinājums. Strukturētie depozītiem, piemēram, SEB bankas Progresīvais depozīts, kas ietilpst šajā grupā, paredz, ka ieguldījumi piesaistīti kādam akciju indeksam un šī komponente nodrošina līdzvērtīgas peļņas iespējas, kā pastāvīgi piedaloties akciju tirdzniecībā.

Kas pārsvarā veicinājis strukturēto depozītu attīstību Latvijā?

Lielā mērā strukturēto produktu tirgus strauji attīstītās finanšu tirgos ārpus Latvijas. Tas ir kļuvis par ļoti izplatītu ieguldījumu veidu arī Skandināvijā. Ņemot vērā salīdzinoši zemo riska apetīti Latvijas ieguldītāju vidū, strukturētie depozīti piedāvāja labu alternatīvu esošajā ieguldījumu klāstā.

Tātad strukturētie depozīti ir piemēroti klienti, kam vienkāršā depozīta procentu likmes liekas par zemu, bet tai pašā laikā nav vēlme riskēt ar savu naudu?

Tā varētu teikt, tomēr nav gluži tā, ka klienti neriskē ne ar ko, klienta risks ir vienāds ar tiem depozīta procentiem, ko varētu saņemt, ieguldot līdzekļus līdzīga termiņa parastajā depozītā. Bet arī tad, ja ieguldītājs ir ar agresīvākām vēlmēm, strukturētie depozīti var būt piemēroti, jo ir pieejami depozīti, kuros ne visa klienta ieguldītā summa ir garantēta, līdz ar to dodot iespēju nopelnīt vairāk tirgus pozitīvas attīstības gadījumā.

Tie ir Progresīvie depozīti ar riska prēmiju. Tā nodrošina lielāku dalību piedāvājuma ietvaros izvēlētajā indeksā. Parasti ieguldītājiem ir iespēja ieguldīt vai nu bez riska prēmija, vai arī izvēloties riska prēmiju. Gadījumos, kad izvēlētais akciju indekss piedāvājuma laikā ir audzis, riska prēmija nodrošina lielāku dalību indeksā, kas nozīmē arī lielāku peļņu. Ja indekss ir krities, tad ieguldītājs saglabā ieguldījuma pamatsummu, bet zaudē iemaksāto prēmiju.

Strukturētā depozīta peļņa var būt atkarīga ne tikai no akciju tirgiem?

Jā, depozīti var tikt piesaistīti arī citu aktīvu tirgiem. SEB banka Latvijā ir piedāvājusi dažādus risinājumus, sākot no akciju tirgus indeksiem, atsevišķām akcijām, izejvielu tirgiem, valūtu kursiem, faktiski to ir iespējams izdarīt jebkuram likvīdam tirgum. Tāpat potenciālais ienākums var būt atkarīgs ne tikai no tirgus kāpuma, bet arī no citiem nosacījumiem, piemēram, divu indeksu relatīvās attiecības vai pat tirgus krituma.

Ar kādiem ieguldījumu termiņiem jārēķinās ieguldītājam, izvērtējot ieguldījumu iespējas Progresīvajā depozītā?

Ja mēs skatāmies uz praksi Skandināvijā, tur strukturēto produktu piedāvājums pārsvarā koncentrējas ap 5-7 gadiem. Baltijas valstīs termiņi ir būtiski īsāki un parasti tie ir no 1-3 gadiem. SEB banka piedāvā strukturētos depozītus ar termiņu, sākot no 1 mēneša. Tiesa gan termiņš ir cieši saistīts ar potenciālo ienesīgumu, jo tas garāks, jo lielāku maksimālo ienesīgumu depozīts var nodrošināt.

Tomēr arī depozīti, kuriem sākotnējais termiņš ir mērāms gados, var izrādīties krietni īsāki un vienalga dot labu ienesīgumu, ja attiecīgais tirgus indekss uzrāda izteikti pozitīvu virzību salīdzinoši ar depozīta sākuma datumu kādā no tā dzīves posmiem. Šādos gadījumos mēs izsludinām konkrētā depozīta atpirkšanas piedāvājumus, dodot iespēju klientiem fiksēt peļņu vēl pirms depozīta termiņa beigām. Līdz šim SEB banka ir veikusi jau vairākas atpirkšanas, pēdējā no tām bija 24. septembrī Progresīvā depozīta Brazīlijas un Eirāzijas laidienam, kurās klientiem bija iespēja saņemt labu ienākumu krietni īsākā laika posmā. Tomēr jāpiezīmē, ka ieguldot jaunā piedāvājumā jārēķinās, ka šādas iespējas var arī nebūt, ja attiecīgais indekss uzrāda negatīvu virzību jau no depozīta sākšanās datuma.