Aleksejs Marčenko, IPS Hipo Fondi analītiķis
Aplūkojot Valsts kases pārskatu par Latvijas budžeta izpildi šajā gadā, var pamanīt dažas interesantas nianses. Nodokļu ieņēmumu kopējie apjomi nav pārāk būtiski kritušies. Pat otrādi. Ja konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi martā bija 351 miljons latu, tad augustā – 402 mij. latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no 4 galvenajiem nodokļiem – uzņēmumu ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa augustā pat palielinājās salīdzinājumā ar martu – no 131 miljona līdz 135 miljoniem. Tomēr jāatzīmē, ka iekasēto nodokļu dinamika bija samērā atšķirīga.
Diezgan būtiski samazinājās ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Pie tam vērojama tendence, ka ieņēmumi no šiem nodokļiem turpina samazināties. Ja pirmajos trīs gada mēnešos iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk – IIN) bija vidēji 11,5 miljoni latu, martā IIN ieņēmumi sastādīja 10,8 miljonus, tad augustā šī nodokļa apjoms bija 9,5 miljonus latu. Turklāt augusta rādītājā netiek ņemts vērā algu samazinājumu sabiedriskajā sektorā, kas notika septembrī.
Vel nopietnāks ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) ieņēmumu kritums. Gada pirmajos trīs mēnešos UIN apjoms bija 26,7 miljoni latu, martā – 21,9 miljoni, savukārt astoņos mēnešos līdz šī gada augustam ieņēmumi no UIN bija vidēji 17 miljoni latu mēnesī, bet tieši augustā tika iekasēti 13,9 miljoni latu.
Tajā pašā laikā salīdzinoši nemainīgi palika ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN), bet ieņēmumi no akcīzes nodokļiem pat pieauga.
Iekasētais PVN augustā bija 67 miljoni latu, martā – 64 miljoni. Mēneša vidējais ieņēmumu apjoms no janvāra līdz martam bija 72 miljoni latu, bet gada astoņos mēnešos – 69 miljoni.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi martā bija 33,8 miljoni latu, augustā – 44,5 miljoni. Vidēji pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no akcīzes nodokļa bija 42,1 miljons, bet gada astoņos mēnešos – vidēji 42,5 miljoni.
Kādus secinājumus var izdarīt no šiem faktiem?
Pirmkārt, var secināt, ka situācija uzņēmējdarbībā turpina pasliktināties – tagad reti kāds uzņēmums strādā ar peļņu, daudzi uzņēmumi bankrotē. Ja nav peļņas, tad nav arī pamatojuma maksāt uzņēmumu ieņēmumu nodokli.
Otrkārt – tiešo nodokļu ieņēmumi samazinājās daudz lielākā mērā, nekā netiešo. Tas liek domāt par ekonomikas „pelēkā sektora” daļas pieaugumu – izvairīties no tiešo nodokļu maksāšanas ir daudz vieglāk, nekā izdarīt to attiecībā uz netiešajiem nodokļiem.
Treškārt, fakts, ka tiešo nodokļu ieņēmumu apjoms samazinājās vairāk par netiešajiem, liek domāt par to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji izmanto savus naudas uzkrājumus patēriņam, respektīvi, tiek tērēti iepriekšējos gados saņemtie ienākumi/peļņa. Šajā gadījumā arī netiešo nodokļu īpatsvars varētu samazināties tad, kad beigsies iedzīvotāju un uzņēmumu uzkrājumi. Turpina samazināties arī valsts budžeta izdevumi. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi martā bija 500 miljoni latu, bet augustā – 390 miljoni.
Var secināt, ka, lai gan nodokļu ieņēmumi šogad samazinās samērā mēreni – pateicoties netiešo nodokļu ietekmei – turpmāk nodokļu ieņēmumu apjoms varētu samazināties daudz būtiskāk.
