Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts
Lai gan vairāku aptauju dati liecina, ka ekonomiskās lejupslīdes laikā arvien vairāk iedzīvotāju domā par uzkrājumu veidošanu, atlicinot nebaltām dienām, bankās veikto noguldījumu apjoms rāda, ka pretēji paustajai apņēmībai un mērķim uzkrāt, joprojām salīdzinoši daudz Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem izvēlas “glabāt naudu zeķē”, neizmantojot banku depozītus un citus finanšu instrumentus, kas ļauj gūt peļņu no veiktajiem uzkrājumiem un sniedz lielāku drošību. Noguldījumu apjoma samazināšanās komercbankās saistīta gan ar nemitīgām diskusijām par lata piesaistes jautājumu, gan arī ar straujo ekonomikas lejupslīdi, kad, samazinoties ienākumiem, daļa uzkrājumu tiek “noēsta” jeb izmantota ikdienas vajadzību apmierināšanai.
Aplūkojot privātpersonu noguldījumu apjoma dinamiku Baltijas valstīs, var redzēt dažas atšķirības. Ja Igaunijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās šogad ir palielinājies, tad Lietuvā un Latvijā privātpersonu noguldījumi samazinājušies. Astoņu mēnešu laikā Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms sarucis par 5.1%, Lietuvā – 2.8%, bet Igaunijā šis apjoms palielinājies par 1.8%. Turklāt, aplūkojot noguldījumu dinamiku gada griezumā (2009. gada augusts pret 2008. gada augustu), mājsaimniecību noguldījumi Latvijas komercbankās sarukuši par 14.7%. Lietuvā mājsaimniecību noguldījumu samazinājums gada laikā bijis 4%, bet Igaunijā pieaugums šajā laikā vērojams noguldījumu pieaugums par 1.2%.
Visās Baltijas valstīs vērojama tendence samazināties noguldījumu apjomam nacionālajā valūtā, turklāt īpaši izteikti tas vērojams Latvijā. Gada laikā latos veikto noguldījumu apjoms samazinājies par 32.1%, noguldījumu apjomam valūtās saglabājoties iepriekšējā līmenī. Savukārt salīdzinājumā ar gada sākumu latu noguldījumu apjoms sarucis par 22.9%, bet valūtu noguldījumu apjoms pieaudzis par 9.1%. Igaunijā kronās veikto noguldījumu apjoms gada laikā samazinājies par 4.9%, noguldījumu apjomiem valūtās augot par 15.7%. Lietuvā augusta beigās mājsaimniecības bankās litos bija noguldījušas par 17.1% mazāk nekā pirms gada, savukārt valūtu noguldījumu apjoms šajā laika posmā pieaudzis par 37.5%.
Šobrīd, neskatoties uz augstajām latu likmēm, Latvijas mājsaimniecību noguldījumos lati veido tikai 36.1%. Lietuvā vietējā valūtā noguldīti 65.6% no kopējā mājsaimniecību noguldījumu apjoma, bet Igaunijā kronu noguldījumu īpatsvars sasniedz 72.9%. Šo atšķirību var skaidrot ar to, ka Latvijā regulāri apzināti vai neapzināti nacionālās valūtas piesaistes tēma tiek diskutēta un vērtēta, radot iedzīvotājos dažādas šaubas par iespējamu uzkrājumu veidošanu vispār.
Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, ir mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Latvijā 1760 eiro salīdzinājumā ar 2080 eiro Lietuvā vai 2730 Igaunijā. Tuvākajā nākotnē šī starpība var vēl palielināties Latvijai par sliktu.
Latvijā privātpersonu noguldījumu apjoms 2010.gadā var samazināties par aptuveni 10%, un to ietekmēs ne tikai iedzīvotāju ienākumu sarukšana un bezdarba pieaugums, bet arī plānotā depozītu procentu ienākumu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā. Turklāt nepietiekama informācija par to, uz ko šis nodoklis attieksies un kādā veidā tiks piemērots, var mazināt iedzīvotājos vēlmi noguldīt naudu.
