Aļina Jefremova, AS IPS „Hipo Fondi” Klientu attiecību vadītāja

„We know what we are, but we know not what we may become”

- William Shakespeare

Pēdējo gadu ziņu virsraksti īpaši nav lutinājuši sabiedrību ar pozitīvajām ziņām – ziņas ap un par pasaules krīzi un tās sekām dominēja ne tikai mūsu galvās, bet arī masu informatīvajā telpā. Tāpēc iedomājoties, par ko man būtu interesanti rakstīt un varbūt kādam interesanti izlasīt, es gribēju nolikt domas par ienākumu kritumu, kredītiem, budžetiem un tml. problēmām malā un beidzot ieskatīties nākotnē, un mēģināt rast atbildi uz jautājumu „kas tālāk?”.

Ja var ticēt gudrām ekonomikas grāmatām, tad jebkura ekonomiskā lejupslīde, tāpat kā augšupeja, ir cikliska un agri vai vēlu nomaina viena otru. Es negribētu būt tas kārtējais cilvēks, kas kārtējo reizi paredz, kad beigsies šī krīze, un par kuru labākajā gadījumā atkal visi pasmiesies, bet sliktākajā – noticēs un gaidīs to brīdi kā „debess mannu”. Mani kā cilvēku, kas strādā finanšu nozarē, vairāk interesē nevis atbilde uz jautājumu „kad?”, bet „kas?” – t.i., kas būtu tas dzinējspēks nākamajam ekonomikas uzplaukuma vilnim, kurās nozarēs tas slēpjas, un vai tur ir iespēja paglābt savus uzkrājumus no inflācijas un citiem ekonomiksiem draudiem un varbūt pat nopelnīt ilgtermiņā, par kuru regulāri interesējas gan klienti, gan draugi un radi.

Protams, ka mūsdienās visi jautājumi noved pie lielā un varenā „Google”, kurā, starp citu, pavisam nesen arī kāds saredzēja potenciālu un ieguldīja savus līdzekļus. Interesanti, bet „jaunu googlu”, es meklēju ar Google palīdzību. Sērfojot internetā, esmu atradusi, ka pavisam nopietni eksistē zinātne, kas pēta nākotnes procesus – futūrisms. Tad atcerējos, ka pirmo reizi par futūristiem esmu dzirdējusi vienā starptautiskajā investīciju forumā, kur uzstājās viens no viņiem, un drīzāk izklaidei stāstīja par nākotnes ekonomikas attīstības virzieniem.

Esmu apkopojusi dažus sociālekonomiskos procesus, kurus visbiežāk min futūristi savos rakstos un kuriem tuvākā vai vidējā termiņa nākotnē attīstoties, līdzi varētu attīstīties arī nozares, kurās investējot, varētu gūt peļņu.

  • Sabiedrības vērtības ātri mainās. Industrializācija paaugstina izglītības līmeni, mainās attieksme pret varu, samazinās dzimstība, mainās dzimumu lomas un tiek veicināta lielāka līdzdalība politikā. Un šie procesi izplatās visā pasaulē – piemēram, Indijā pēdējos gados tika novērots pieaugums rakstpratībā, dzimstības samazinājums un lielāka vēlētāju aktivitāte.
  • Attīstītās valstis vairāk tiks iespaidotas un balstītas uz X un tūkstošgades (arī zināma kā Y paaudze vai dot-com paaudze) paaudžu domāšanu – baby boomers paaudzes ietekme, kas valdīja gandrīz 4 dekādes, beigsies. Tas veicinās vispārējo pasaules harmonizāciju tāpēc, ka X paaudzes pārstāvjiem un īpaši tūstošgadniekiem visā pasaulē ir daudz vairāk kopīga savā starpā nekā viņu vecākiem.
  • Pasaules iedzīvotāju dzīves mūžs kļūst arvien ilgāks. Piemēram, dzīves mūža varbūtība Austrālijā, Japānā, Šveicē un Zviedrijā ir tuvu 80 gadiem vīriešiem un ir virs 80 gadiem sievietēm. Savukārt, dzimstība vidēji arvien samazinās – rezultātā sabiedrība kļūst vecāka, kas ar laiku liks valdībām nostiprināt sociālo politiku, kas ir vērsta uz vecāku cilvēku vajadzību apmierināšanu.
  • Viens no dzīves mūža ilguma palielināšanās iemesliem ir jauno farmācijas un medicīnisko tehnoloģiju attīstība, kas ļauj novērst vai izārstēt slimības, kas bija fatālas iepriekšējām paaudzēm. Daudzās attīstības valstīs valdības finansē lielas veselības programmas, kuras dod lielākai daļai valsts iedzīvotāju pieeju medicīniskai aprūpei. Attīstības valstīs par galveno iemeslu var uzskatīt vispārējo zāļu pieejamību, kas samazina ārstēšanās izdevumus, tādējādi padarot medicīnas pakalpojumu pieejamu plašākai sabiedrībai.
  • Gados vecāko cilvēku starpā pieaug labklājības koncentrācija, kuri tāpat jau kā cilvēku grupa ir bagātāki nekā jaunākā paaudze. Tas izraisa vienādu bagātības zaudējumu jaunajiem un nabagiem, kas, savukārt, izraisa vidējās pirktspējas samazinājumu. Ar laiku tas varētu daļēji kompensēt spēkus, kas veicina ekonomisko izaugsmi. Toties pasaules pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem, kas domāti veciem cilvēkiem, nākamajā desmitgadē varētu tikai pieaugt.
  • Pēc 2010. gada Indijas ekonomika varētu attīstīties ātrāk nekā jebkuras citas valsts ekonomika pasaulē, atstājot Ķīnu otrajā vietā.
  • Lai apmierinātu cilvēku uztura vajadzības nākamo 40 gadu laikā, pasaules lauksaimniecībai nāksies piegādāt tik pat daudz pārtikas, cik tika saražots visas līdzšinējās cilvēces vēsturē. Pastāv iespēja, ka nākamā burbuļa priekšnoteikumi slēpjas tieši pārtikas ražošanas jomā, turklāt veselīgas un ekoloģiski tīras pārtikas ražošanā.
  • Ekoloģijas jautājums kļūs arvien aktuālāks un viens no attīstības virzieniem ir ekoprodukcija, kurā ir aptvertas ļoti lielas preču grupas – sākot ar biodegvielu, mašīnbūvi un energotaupīšanas ierīcēm, beidzot ar pārtiku, drēbēm, kosmētiskiem līdzekļiem, sadzīves ķīmiju un medikamentiem.
  • Informācijas tehnoloģiju industrijas attīstība rada no zināšanām atkarīgu globālu sabiedrību. Arvien vairāk uzņēmumu, kas rada pat veselas nozares, balstās uz informācijas un ideju ražošanu un apmaiņu nevis uz ekskluzīvi ražoto produkciju vai citām materiālām precēm. Termins “kvalificētie darbinieki” tiek attiecināts uz profesionāļiem, kam ir prasmes un kuri sniedz pakalpojumus, kas tieši nav saistīti ar preču ražošanu – piem., finansisti vs automehāniķiem, arhitekti vs būvniekiem.
  • Kvalificētie darbinieki ir labāk atalgoti nekā mazāk kvalificēts darbaspēks, tāpēc kvalificētu darbinieku skaita palielināšanās paaugstina vispārējo labklājību. Pat jaunatnei pirmajai darba pozīcijai un nekvalificētajam darbam nepieciešamās prasības kļūst arvien augstākas. Līdz ar to par vēlamāko labumu, ko piedāvā darba devējs saviem darbiniekiem, varētu kļūt papildus apmācības iespējas.
  • Datorierīces – stacionārie, klēpjdatori vai plaukstdatori – kļūst arvien vairāk integrētas, portatīvas un spēcīgas. Daudzas ierīces apvienos multimedija komunikāciju funkcijas un reālā laika balss tulkošanu tā, lai saruna vienā vai septiņās, astoņās dažādās valodās, varētu būt vienlaikus dzirdama un saprotama jebkurā no pārējām valodām. Tās tehnoloģijas ļaus arvien vairāk cilvēkiem kļūt par “kvalificētiem darbiniekiem” vai vismaz par zināšanu veicinošiem darbiniekiem.
  • Internets maziem uzņēmumiem visā pasaulē ļauj konkurēt par tirgus daļu un pat mērīties spēkiem ar nozares līderiem.
  • Jaunās tehnoloģijas rada arvien jaunās tehnoloģijas, darba vietas un karjeras izaugsmes pozīcijas, kas spēj radīt jaunus ienākumus attīstības valstīs. Kā piemēru var minēt IT industrijas tehniskās palīdzības funkciju pārcelšanu uz Āzijas pārstāvniecībām vai pakalpojumu uzņēmumiem. Dažām attīstības valstīm datorprasme ļauj veidot bagātību ātrāk un vienkāršāk nekā tradicionālas pievienotās vērtības metodes jebkad varēja. Piemēram, Indijā strauji pieaug cilvēku skaits, kas veido vidējo slāni, pārsvarā pateicoties augošām IT un telekomunikācijas nozarēm, kurās tie cilvēki ir nodarbināti. Daudzas valstis sekos šim piemēram.

Nobeigumā gribētu piebilst, ka noteikti katrs pats var izvēlēties, cik nopietni viņš uztver šāda veida analīzi. Es, savukārt, esmu pārliecināta, ka daļa patiesības vai, ja vēlaties, daļa no nākotnes peļņas slēpjas kādā no šīm tendencēm. Tāpēc, ja kādu ieinteresēja, ko vēl futūristi ir atzīmējuši pasaulē notiekošos procesos, te būs linki vēl uz dažiem interesantiem rakstiem par ekonomiskajām tendencēm, kas atrodami žurnālā The Futurist:

http://www.singularity2050.com/2007/07/economic-growth.html

http://www.singularity2050.com/2008/04/energy-vs-finan.html

http://www.singularity2050.com/2008/09/a-future-timeline-for-economics.html

http://www.singularity2050.com/2009/10/the-next-two-recessions.html

Rakstā izmantoti materiāli no raksta Trends now shaping the future: economic, societal, and environmental trends, kas tika publicēts žurnāla The Futurist 2005.gada 1. martā.