Zane Tiltānova, LHV Banka

Alberts Einšteins reiz ir teicis, ka lietām ir jābūt pēc iespējas vienkāršākām, taču ne pārāk vienkāršām. Tā arī investori vienmēr ir centušies padarīt savu dzīvi vienkāršāku. Un viens no šādiem paņēmieniem ir grafiku izmantošana.

Tirgus vienmēr ir bijis lielisks piemērs masu spēka varenībai. Masu spēka ietekme uz tirgu un katru investoru atsevišķi visiem ir labi zināma, bet šīs zināšanas nerodas no mācību grāmatas. Masu spēku mēs apzināmies tikai pēc baiļu, bažu, alkatības un nožēlas izjušanas uz savas ādas. Lai izvairītos no šīm nepatīkamajām sajūtām un aukstajiem sviedriem investori vienmēr ir centušies prognozēt nākotni. Tādēļ tika veidotas savādas diagrammas, kas parādīja tirgus kustības, un dažādas līnijas, kas atkarīgas no cenu kustības vai statistikas. Šodien šo alķīmiju mēs to saucam par tehnisko analīzi.

Čārlzs Dovs (Charles Dow)

Pirmo reizi grafiki tika izmantoti Japānas rīsu tirgū, taču Rietumos grafiki kļuva pazīstami 1880-tajos gados zem nosaukuma „book method”. Toreiz grafikus izmantoja vien daži brokeri, un nebija arī īsti skaidra to pilnīga izmantošana.

Laika posmā no 1900. gada līdz 1902. gadam laikrakstā Wall Street Journal tā dibinātājs un Dow Jones Industrial Average izveidotājs Čarlzs Dovs publicēja tolaik maznozīmīgus rakstus par akciju cenu kustības mehānismiem. Viņa modeļi jau tolaik norādīja uz 1927. gada un 1987. gada krīzēm, un, lai gan Čarlzs Dovs savas dzīves laikā paspēja uzrakstīt vien dažus rakstus, viņa novērojumi vēlāk tika apkopoti materiālā, kuru šodien mēs pazīstam kā Dova teoriju (Dow Theory).

Ko viņš atklāja?

1884. gadā Dovs sāka zīmēt indeksu, kas sastāvēja no vadošo kompāniju akciju cenu svārstībām. Vēlāk 1896. gadā viņš saviem novērojumiem pievienoja vēl vairākas kompānijas un formulēja savus novērojumus:

Akciju indeksos atspoguļojas gaidāmie vai iespējamie notikumi.

Tirgus kustību var iedalīt trijos veidos – primārajā, sekundārajā un terciārajā. Cenas svārstības parasti ir sekas šiem tirgus kustības veidiem, kas parasti vērojami vienlaicīgi, bet tiem nebūt nav jābūt vērstiem vienā virzienā.

Lielākās kustības sauc par primārajām. Parasti tās ir tendences, kas nemainās ilgā laika posmā. Primārais buļļu tirgus seko pēc tam, kad visa negatīvā informācija jau ir iecenota un sāk parādīties cerība. Tā ir pirmā fāze. Otrajā fāzē šīs cerības jau varam balstīt ar reāliem faktiem, un ir vērojama situācijas uzlabošanās. Tai parasti seko trešā fāze, kad optimisms jau ir pārspīlēts un vairs nebalstās uz reālajiem faktiem. Pretēji tas ir lāču tirgum. Sekundārā fāze parasti ilgst no trijām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, savukārt terciārā mazāk kā trīs nedēļas.

Atbalsta un pretestības punkti palīdz novērtēt cenu.

Apgrozījums atbalsta cenu. Cenas kustības signāls ir spēcīgāks, ja tas iet roku rokā ar lielu apgrozījumu. Darījumu skaits parasti seko tendencei. Ja cena pieaug, pieaug arī darījumu skaits un otrādi. Tātad darījumu skaita pieaugums norāda uz akciju cenas kāpumu.

Virsotnēm un zemākajiem punktiem ir jāseko tendencei. Augšupejošā tendence ir neskarta tikmēr, kamēr visas jaunās virsotnes un zemākie punkti pieaug. Pretēji lejupejošajai tendencei.