Naudas Lietas

Naudaslietas.lv redakcija nesen lūdza vienu no aktīvajiem investoriem Latvijas akciju tirgū Hermani Juzefoviču padalīties pieredzē par savu investora gaitu pirmsākumiem – lūk, viņa stāsts.

Hermanis Juzefovičs, investors

Hermanis Juzefovičs

Ar prieku piekritu aicinājumam vienkārši un saprotami pastāstīt par savu  pieredzi pērkot un pārdodot akcijas. Jo tas kārtējo reizi nedaudz sakārtos manis paša skatījumu uz šo lietu.

Nevar pat definēt to brīdi, kad nolēmu ieguldīt naudu akcijās. Akciju tirgum nenopietni sekoju jau kopš 1995 gada. Atceros, ka ik pa brīdim aplūkoju akciju cenas. Tas viss man likās ļoti tāls un svešs. Tā nopietnāk pievērsos akciju tirgus aplūkošanai  sākot ar 2000.  gadu. Man ar finansu pasauli bija maz sakara. Biju mākslinieks uzņēmējs. Realizēju veiksmīgu sevis izstrādātu biznesa ideju vietējam tirgum, un bija brīvi līdzekļi, kurus bija iespēja vai nu notērēt, vai nu ieguldīt. No idejas savu biznesu paplašināt ārpus valsts, godīgi runājot, nobijos.  Biju pat biznesa plānu izstrādājis, kurā atklājās daudz nianšu, kurām nebiju gatavs, tamdēļ arī atteicos.

Tagad apskatījos vecos pierakstus, pacēlu augšā pirmos līgumus, lai pirmās akcijas iegādes datumu noskaidrotu. Izrādās, tas nebija tik sen. Bet pašam liekas, ka pusi no sava apzinīgā mūža esmu pie akcijām. Atceroties šo laiku, gribu teikt, ka man veicās. Uz visiem laikiem iespiedusies atmiņā vienreizēja sajūta, tik tiešām, tāda ir tikai vienreiz mūžā. Manā otrajā treidera dienā, no rīta RFB mājas lapas ziņās izlasīju, ka Latvijas Tiltiem ir noticis ārpusbiržas darījums, kur akcijas cena uzrādās 1,10 Ls. Atveroties tirgum Latvijas Tiltiem ASKā stāv 1000 akcijas pa cenu 0,63Ls. Nebija man tās naudiņas dikti daudz, bet lai šo ASKu paņemtu pietika. Salasījies ziņas (toreiz nebija 15% robežas), uzliku šīs 1000 akcijas pārdod pa cenu 1.10 Ls. Labi atceros, ka pēc 42 minūtēm man šīs akcijas nopirka. Pēcāk bieži atceros šo gadījumu un tās neizpratnes prieka sajūtas. Iesācēja veiksme. Lai gan pašreiz es pats sev mēdzu aizrādīt un esmu pat izrēķinājis, cik es būtu nopelnījis šīs akcijas nepārdodot toreiz. Man pat šķiet, ka šis otrās dienas veiksmes gadījums mani ir ievirzījis agresīva treidera sliedēs, no kurām nobraukt nemaz nav tik viegli. Vēl man paveicās, ka mana ieiešana akciju tirgū bija kāpjoša tirgus laikā. Bet tik un tā pamanījos nenopelnīt to kas būtu jānopelna pēc loģikas.

Saku aktīvi interesēties par akciju tirgu, un galvenokārt par psiholoģisko pusi. Atklājās daudz interesantu nianšu, kuras mūs visus ietekmē. Biju mācījies mārketingu un pievērsies tēmai , kāpēc un kā cilvēki izdara lēmumu pirkt. Biju studējis citu cilvēku sajūtas un domāšanu. Bet  pievēršoties akciju tirgum nācās pētīt sevi.  Izrādījās, ka es tikai nedaudz atšķiros no pūļa. Cilvēku pūlis ir prognozējams un vadāms, turpretim es neprognozējams un nevadāms, bet perfekta pūļa sastāvdaļa. No malas raugoties, akciju tirgus uzvedas banāli vienkārši,  prognozējami un pūļa vadīts. Esmu izdarījis secinājumu, ja es rīkotos vienkārši  un neko radikālu neizdomājot veiktu vienkāršas un tam brīdim acīmredzamas un tirgum atbilstošas darbības, es pelnītu. Peļņa nebūtu liela, bet viņa būtu. Visu sabojā cilvēka alkatība un indivīda neprognozējamā darbība. Ja es spētu rīkoties vienkārši un ik pa brīdim nemainītu  savu viedokli, es būtu ar citu, daudz lielāku naudas summu bankas rēķinā.  Laikam pārāk filozofiski, bet gribēju pateikt, ka akciju tirgus ir ļoti vienkāršs, un cilvēka darbībām jābūt vienkāršām un nesamākslotām, pakļautām tirgum. Akciju tirgus savu lēmumu būt augošam vai krītošam maina ļoti reti, līdz ar to, arī mūsu lēmumam pirkt vai pārdot jābūt atbilstoši tirgus pieņemtajam virzienam.  Ja mūsu lēmums mainās biežāk nekā tirgus virzības maiņa, tātad, kāds no mūsu lēmumiem ir nepareizs un zaudējumus nesošs.

Esmu izgājis cauri visām iesācēju raksturojošām pazīmēm. Biju par viņām lasījis, forumos cilvēki ar pieredzi man stāstījuši, bet tas nav atturējis mani rīkoties atbilstoši iesācēju kļūdām. Laikam katram pašam ir jāapdedzinās, lai saprastu, ka uguns ir karsta un bīstama. Lai gan arī pašlaik ik pa brīdim veicu kādu neordināru darbību, kas ir klasificējama kā stulba, diletantiska un nekādam loģiskam skaidrojumam nepakļaujas.  Pēc pētījumu rezultātiem, veiksmīgākie treideri varētu būt zemnieki (fermeri, jo pētījums veikts Amerikā). Te nu katrs individuāli var komentēt, meklēt  tās raksturīgākās rakstura iezīmes un salīdzināt ar sevi. Bet pamatā tomēr laikam ir vienkāršība , nesamākslotība un pakļaušanās konkrētām un vienkāršām likumsakarībām.

Atskatoties atpakaļ varu izdarīt dažus secinājumus. Nesteigties un nepārvērtēt sevi. Mācēt sadalīt savu naudu vairākās nelielās investīcijās. Un galvenais – neriskēt virs pieļaujamās normas. Lai gan jebkura investīcija ir risks.  Ja ir vēlme aktīvi darboties vērtspapīru tirgos, lasīšana ir neatņemama sastāvdaļa.  Jālasa gan ikdienas analītiskie raksti, gan vecas grāmatas par akadēmiskām, un it kā jau zināmām lietām. Pašam ir jāspēj izdarīt secinājumi no dažādās vietās sagrābstītas informācijas.  Jāspēj saprast, kāpēc tieši tagad, un kāpēc tieši šis cilvēks pasniedz tieši šo konkrēto informāciju.  Cilvēki bieži vērtspapīru tirgu uzskata par spēli vai par patīkamu brīvā laika pavadīšanas nodarbi. Šādi uzskati nevar būt par pamatu nopietnai un pelnošai nodarbei. Par spēlītēm un atpūtu ir jāmaksā.  Nopelnīt var nopietni un sistemātiski strādājot.

Hermaņa Juzefoviča investora portretu lasiet žurnāla Naudas Lietas janvāra numurā!