Līdz ar ekonomiskās krīzes saukli pasaulē mainījušās mājsaimniecību prioritātes – aizņemšanos un tērēšanu nomainījusi taupīšana un uzkrāšana, baltoties uz dažādu valstu rādītājiem, vērtē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Straujā ekonomiskā lejupslīde likusi arī Latvijas iedzīvotājiem būtiski mainīt savus paradumus, par ko liecina arī mājsaimniecību bruto ietaupījumu likmes izmaiņas. Mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme (household saving rate) ir rādītājs, kas attēlo mājsaimniecību ienākumu daļu, kura netiek izmantota galapatēriņā, un tas ļauj salīdzināt tērēšanas un uzkrāšanas līmeni dažādās pasaules valstīs.

Aplūkojot Latvijas mājsaimniecību bruto ietaupījumu līmeņa izmaiņas pēdējo desmit gadu laikā, redzams, ka mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme pēdējo desmit gadu laikā nav bijusi lielāka par 5%. Līdz 2005. gadam Latvijā iedzīvotāju ietaupījumu veidošanai bija pretcikliskas iezīmes, kad straujākas izaugsmes gados bija lielāka bruto ietaupījumu likme, bet lēnākas attīstības gados tā bija mazāka, mājsaimniecībām nesamazinot patēriņu, bet uzkrājot mazāk vai tērējot savus iepriekšējo gadu uzkrājumus. Savukārt pēc 2005. gada bruto ietaupījumu likmes rādītājs uzrāda procikliskas iezīmes, t.i., straujākas izaugsmes gados mājsaimniecības palielina patēriņa izdevumus un tērē vairāk nekā nopelna, bet ekonomikas krituma fāzē būtiski samazina savu patēriņu, tādā veidā pastiprinot ekonomiskā cikla izpausmes un straujas svārstības iekšzemes patēriņā. „Labajos gados” (2006. un 2007. gadā) mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme bija negatīva, kas nozīmē, ka pieaugošā patēriņa finansēšanai tika iztērēta ne tikai visa pašu nopelnītā nauda, neveidojot uzkrājumus „nebaltām dienām”, bet arī tika “apēsta” daļa no kredītos saņemtās naudas. 2008. gadā, izsīkstot pieejamo kredītu straumei, Latvijas mājsaimniecību ietaupījumu likme atkal nokļuva pozitīvajā teritorijā un bija 0,8%.

Ekonomiskās izaugsmes periodā negatīva mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme bija arī Igaunijā, savukārt Lietuvā šis rādītājs mīnusu zonā neieslīga un bija nedaudz augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, ko var skaidrot ar mazāku kreditēšanas bumu. Patlaban visās Baltijas valstīs mājsaimniecību bruto ietaupījumu likmei ir tendence palielināties, jo ienākumu samazināšanās un pieaugošā bezdarba ietekmē mājsaimniecības būtiski samazina savu patēriņu, turklāt patēriņa apjomi pat sarūk straujāk nekā samazinās mājsaimniecību ienākumi. To ietekmē gan pesimisms attiecībā uz ekonomikas dinamiku un ienākumiem nākotnē, daļai iedzīvotāju atliekot ilgtermiņa preču iegādi, gan arī kredītsaistību apjoma samazināšanās, kad jauni aizdevumi tiek izsniegti mazāk nekā atmaksāti iepriekšējos gados ņemtie kredīti. Lai arī mājsaimniecības Latvijā vairs nedzīvo pāri saviem līdzekļiem, spējot novirzīt naudu “nebalto dienu” rezerves fondā, tomēr bruto ietaupījumu likme būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ko gan var izskaidrot ar zemāku ienākumu līmeni, kas liedz veidot tik apjomīgus uzkrājumus kā Rietumeiropas valstīs. ES valstīs mājsaimniecību vidējā bruto ietaupījumu likme 2000.-2008.gada laika posmā atradās starp 11% un 12% (eirozonā – starp 14% un 15%). Vācijā vai Francijā mājsaimniecību bruto ietaupījumu līmenis vienmēr ir bijis salīdzinoši augsts – šis rādītājs stabili turas virs 15-16%. Šā gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību bruto ietaupījumu likmes rādītājs ES valstīs pieaudzis līdz vidēji 14,4%, bet eirozonas valstīs līdz 16,5%. Pēc 2008. gada septembra, kad pasaule saskārās ar vienu no lielākajām finanšu krīzēm, mājsaimniecību bruto ietaupījumu līmeņa rādītājam vērojama tendence palielināties ne tikai Eiropā, bet arī ASV un daudzās citās pasaules valstīs. ASV mājsaimniecību ietaupījumu likme no negatīvā rādītāja pirms pāris gadiem palielinājusies līdz 6%, kas ir augstākais līmenis 15 gadu laikā. Pārlieku liela naudas krāšana un netērēšana negatīvi ietekmē patēriņu un kopējo ekonomikas attīstību, līdz ar to svarīgi atrast līdzsvaru starp uzkrāšanu un tērēšanu. Ja ASV mājsaimniecības vēl vairāk ierobežotu patēriņu un mājsaimniecību ietaupījumu likme tuvotos eirozonas līmenim, tad pasaules ekonomika saskartos ar vēl vienu Lielo depresiju. Savukārt augstais ietaupījumu līmenis eirozonā norāda uz rezervēm un potenciālām iespējām veicināt mājsaimniecību patēriņu eirozonas valstīs.

Mājsaimniecību ietaupījumu likmes palielināšanās Latvijā īstermiņā negatīvi ietekmēs  patēriņu un ekonomiskos rādītājus, tomēr ilgtermiņā tas nodrošinās mājsaimniecībām lielāku finansiālo stabilitāti, tādējādi bruto ietaupījumu līmenim būtu jātiecas uz ES vidējo rādītāju, jo Latvijā gan ietaupījumu līmenis, gan arī procentuāli uzkrājumiem novirzāmās summas joprojām ir stipri zem vidējā ES mājsaimniecību bruto ietaupījumu līmeņa.