● Negatīvās ziņas no Dubaijas neradīja ilgstošu negatīvu ietekmi uz investoru noskaņojumu, un pārskata periodā akciju tirgos atsākās cenu kāpums. ASV S&P 500 indeksa vērtība nedēļas laikā pieauga par 1.33%, Eiropas DJ Stoxx 600 indekss – par +2.65%, bet Krievijas RTS – par +4.20%.
● Novembrī ASV uzņēmumi darba vietu skaitu bija samazinājuši vairāk nekā tika prognozēts. ADP indeksa dati liecina, ka pagājušā mēneša laikā darba vietu skaits sarucis par 169 tūkst. Jāpiebilst, ka šis rādītājs tomēr bija zemākajā līmenī kopš 2008. gada jūlija.
● ASV ISM pakalpojumu sektora aptaujas indeksa dati novembrī negaidīti pasliktinājās līdz atzīmei 48.7, salīdzinot ar 50.6 iepriekšējā periodā. Tas investoru vidū tikai pastiprināja bažas, ka pieaugošais bezdarbs un zemāks privātais patēriņš nākotnē varētu radīt problēmas uzņēmumiem.
● Eirozonas 3. ceturkšņa IKP dati norādīja uz 0.4% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kad šis rādītājs saruka par 0.2%. Ekonomikas izaugsmi šajā laika periodā nodrošināja eksports (+2.9%), kā arī uzņēmumu krājumu atjaunošana, kamēr privātais patēriņš ceturkšņa laikā saglabājās ļoti vājš.
● Eiropas Centrālā Banka atstāja eiro bāzes likmes nemainīgi 1% līmenī, taču tika pieņemts lēmums pakāpeniski mazināt finanšu sistēmas likviditātes uzlabošanai uzsāktās programmas. Situācija finanšu tirgos ir stabilizējusies un līdz ar to daži no iepriekš pieņemtajiem mēriem ir zaudējuši savu aktualitāti.
● Japānas industriālās ražošanas apjomi oktobrī pieauga par 0.5%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kas bija mazāk nekā prognozēja ekonomisti (+2.5%), turklāt tas bija lēnākais pieaugums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Sliktāk nekā gaidīts bija klājies Japānas autoražotājiem, kā arī elektronikas preču ražotājiem, kam kā negatīvs faktors pēdējā laikā turpina būt salīdzinoši stiprais jenas kurss.
● Nedaudz netipiska bija ASV dolāra kursa nostiprināšanās uz pieaugošu akciju cenu fona. Nedēļas laikā ASV dolārs attiecībā pret eiro nostiprinājās par 0.48% līdz līmenim 1.4889 ASV dolāri par eiro.
● Salīdzinoši ļoti asas svārstības bija vērojamas dabas resursu un izejvielu tirgū. Tā, piemēram, nedēļas pirmajā pusē zelta cenas pieauga par vairāk nekā 3% un sasniedza jaunu visu laiku augstāko līmeni (1221 ASV dolāri par unci), bet nedēļas otrajā pusē, kad nostiprinājās ASV dolāra kurss, zelta cenas saruka līdz 1176 ASV dolāriem par unci. Nedēļas griezumā dārgmetāla cenām minimālas izmaiņas +0.22%.
© SEB Wealth Management, 2009.
Šim pārskatam ir informatīvs raksturs, tas nav patstāvīgi veikts SEB Wealth Management pētījums un tas nav uzskatāms par ieteikumu vai piedāvājumu pirkt, pārdot vai paturēt finanšu instrumentus. SEB Wealth Management neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām un nav atbildīga par zaudējumiem, kas var rasties, daļēji vai pilnībā izmantojot vai plānojot izmantot pārskatā minēto informāciju.
Pārskatā ietvertā informācija iegūta no publiskiem, par ticamiem uzskatāmiem avotiem: www.nasdaqomxbaltic.com, Reuters, Bloomberg, LETA, BNS, Latvijas Banka (www.bank.lv) u.c. SEB Wealth Management negarantē minētās informācijas pilnību un precizitāti; minētā informācija var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz SEB Wealth Management vai attiecīgajiem avotiem obligāta.
Pilns saistību atrunas teksts atrodams
http://www.seb.lv/lv/private/services/investments/securities/disclaimer2.
