Izmaiņas normatīvajos aktos, kas skar dažādu ieguldījumu veicējus, izraisījušas plašas diskusijas. Kā liecina dažādu ekspertu sniegtā informācija, kapitāla pieauguma nodoklis pasaules praksē nav jaunums. To apstiprina arī SEB bankas vecākā viceprezidente Šarlote Hagberga, kas pēc vairāk kā 20 gadu darba pieredzes Zviedrijā nu jau divus gadus strādā SEB bankā Latvijā un vērtē uzkrājumu kultūras un tās veidošanās atšķirības Latvijā un Zviedrijā.
Vai Zviedrijā jau ir kapitāla pieauguma nodoklis, kāds tas ir?
Zviedrija ir viena no valstīm, kurā kapitāla pieauguma nodoklis ir jau ilgāku laiku. Un tā likme ir 30%. Jānorāda, ka kapitāla pieauguma nodoklis ir gan Skandināvijas valstīs, gan Austrumeiropas valstīs. Nodoklis par noguldījumu procentu ienākumiem jāmaksā arī Somijā (28%), Norvēģijā (28%), Dānijā (atkarībā no ienākumiem likme dažāda – no 28% līdz 59%). Ungārijā nodokļa likme ir 20%, Polijā – 19%, Čehijā – 15%.
Kā parasti notiek šī nodokļa iekasēšana Zviedrijā?
Arī mēs kā banka vēl gaidām precīzu norādījums, kā mums jānodrošina nodokļu maksājumi, jo depozītu gadījumā valsts šo funkciju uz uzlikusi bankām. Pēc Zviedrijas pieredzes skatoties, tas nav nekas neierasts. Arī Zviedrijā tieši bankas nodrošina nodokļu administrēšanu un pārskaitīšanu valsts kasē par depozītu procentiem, akciju tirdzniecību un ieguldījumu fondiem. Pirms pieciem gadiem Zviedrijā normatīvie akti paredzēja, ka kapitāla pieauguma nodokli akcijām un ieguldījumu fondiem administrē paši krājēji, bet pirms pieciem gadiem tas tika novirzīts uz banku pleciem. Tai pat laikā Zviedrijā ir kāda būtiska atšķirība salīdzinājumā ar Latviju. Nodoklis par depozītu procentiem tiek iekasēts reizi gadā, kas noteikti atvieglo darbu bankām, jo Latvijas gadījumā tiek paredzēta prasība nodrošināt nodokļa ieskaitījumu pēc tam, kad procenti tiek izmaksāti, un tas notiek katru dienu vairākiem desmitiem, simtiem klientu.
Kāpēc Latvija neizvēlas Zviedrijas modeli nodokļa iekasēšanai?
Tas noteikti jautājums vairāk valdības virzienā, bet manuprāt tas tiek darīt, lai nodrošinātu vienmērīgāku nodokļu ienākumu plūsmu. Pēc noguldīšanas tradīcijām redzam, ka vēl joprojām tieši gada nogale ir izteiktāks noguldījumu veikšanas laiks, līdz ar to noguldījumi, kas veikti uz gadu, arī noslēdzas nākošā gada nogalē un nebūtu nekādu sarežģījumu akumulēt visus nodokļus pārskaitīt vienā maksājumā gada nogalē, bet ir vairāki tūkstoši noguldījumu, kas beidzas gada laikā. Zviedrijā noguldījumi uz gadu ir ļoti izplatīta tendence, šeit Latvijā pēdējā gada laikā un arī iepriekš tieši 3 un 6 mēneši ir pieprasītākie noguldījumu termiņi, kas nozīmē, ka arī procentu izmaksa kopējā depozītu portfelī bankā sadalās pa dažādiem periodiem.
Kā vērtējat kapitāla pieauguma ieviešanu Latvijā, vai uzskatāt, ka šobrīd ir piemērots laiks, lai to ieviestu?
Pie jebkura jauna nodokļa ieviešanas tiek diskutēts par piemērotāko laiku. Man gan jāatzīst, ka tīri no ienākumu gūšanas viedokļa valstij vairāki nodokļi tiek ieviesti nokavēti. Piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis. Kas attiecas uz kapitāla pieauguma nodokli, arī šis nodoklis Latvijā nāk brīdī, ka tik tikko ir pirmie asni uzkrājumu kultūras veidošanā un izpratnē par to nepieciešamību. Šī nodokļa ieviešana dažādās sabiedrības grupās tiek uztverta dažādi – vieni saka, ka tas noteikti viņiem liks domāt par uzkrājumu veidošanas pārtraukšanu, citi – tā kā nodokli maksājam tikai no peļņas, tad jebkurā gadījumā būšu nodrošinājis naudas vairošanu ieguldot. Kā minēju iepriekš, citās valstīs šis nodoklis ir daudz augstāks. Ja pavērtē iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu, tas noteikti ir daudz sensitīvāks nodoklis iedzīvotājiem, nekā kapitāla pieauguma nodoklis.
Vai tas nebremzēs ieguldījumu attīstību Latvijā, ņemot vērā tā jau pašreiz piesardzīgo Latvijas iedzīvotāju ieguldīšanas kultūru?
Tas atkarīgs no tā, kā sabiedrībai tas tiek skaidrots. Ja cilvēki līdz galam nesapratīs principus, tas var kavēt noguldījumu veikšanu. Latvijā iedzīvotāju ieguldījumu apjoms ir vidēji 50% no IKP, kas ir salīdzinoši mazāk nekā citās Eiropas valstīs, tai pat laikā tieši šis lejupslīdes laiks ir tas, kas pierāda, ka uzkrājumu veidošana jāveic regulāri, pakāpeniski, lai brīdī, kad ienākumi samazinās vai zūd, būtu iespējams nodrošināt ikdienas izdevumiem nepieciešamo ienākumu avotu.
Kas būtu jādara Latvijā, lai veicinātu ieguldījumu attīstību ne tikai tradicionālajos produktos, bet arī citos, piemēram, biržā utt.?
Tās ir trīs lietas. Pirmkārt, cilvēkiem jāsāk analizēt, kādam mērķim viņi iegulda, kādam laika periodam un kādu risku ir gatavi uzņemties. Ja pieņemamā riska vērtējumā iezīmējas, ka risks nav vēlams, tad cilvēkam vispiemērotākie ieguldījumu veidi būs tie, kur iepriekš zināma procentu likme un noguldījuma pamatsumma tiek garantēta. Ja klāt nāk aspekts par ilga termiņa ieguldījumiem, piemēram, bērna izglītībai vai pensijai, tad ieguldījumu eksperti iesaka noteiktu ieguldījumu proporciju ieguldīt akcijās, kas, protams, savos rezultātos ir cikliskas, tai pat laikā ilgākā periodā nodrošina lielāku ienesīgumu. Otrkārt, Zviedrijā ieguldījumu veikšanu akcijās veicinājis faktors, ka uzņēmumi, kuru akcijas tiek pirktas, darbojas Zviedrijā. Tie ir lieli starptautiskajā arēnā zināmi uzņēmumi. Latvijā jautājums par akciju tirdzniecības attīstību lielā mērā iet kopā ar to, vai biržā pieaug kotēto uzņēmumu skaits, jo cilvēkiem tas dod tādu taustāmības sajūtu. Un treškārt. Bankām noteikti jāturpina konsultēšana, jo tādā veidā ir iespēja nodrošināt potenciālos ieguldītājus ar tiem nepieciešamo informāciju.
Žanete Hāka / Dienas Bizness
Ļoti labs raksts un aktuāla tēma. Par šiem investīciju un akciju kotēšanas jautājumiem gribētu lasīt vairāk, jo šie temati nepietiekoši tiek skaidroti. Paldies!
Kāpēc tieši Zviedrija jākopē?
Nekā laba jau tajā Zviedrijā nav!
“Vidusslānis” braukā ar tādiem auto, ka, ja priekšējās durvis ir ciet, pakaļējās nevar atvērt….Man viena paziņa dzīvo Zviedrijā, strādā par skolotāju un vēl vakaros par mājskolotāju piepelnās. Visus pēdējos 15 gadus cīnās ar nabadzību, knapi galus var savilkt.
Tad jau labāk uzreiz kap. pieaug. nodokli Latvijā 100% un miers. Nebūs kapitāla pieauguma un paša kapitāla Latvijā arī vairs nebūs. Līdz ar to vairs nebūs ko apspriest.
Zviedrijas ekonomika jau kuro reizi, atvainojos, ir dziļā p….ā ar visiem saviem milzīgajiem nodokļiem. Kāpēc tieši šī Zociķiem un nodokļiem visapsēstākā valsts Eiropā jāņem par paraugu?
Paņemsim piemēru iz reālās investēšanas:
Ja es Investēju akcijās un ceru uzaudzēt savu kapitālu par 100 LVL, tad man “Stop Loss” jāliek 50,-LVL apmērā, t.i. kap.pieauguma/riska attiecībai jābūt vismaz 2:1.
Kas notiek tagad? Bankas komisijās aiziet ap 15% – 20% no iegūtā kapitāla pieauguma/zaudējuma. Un klāt vēl summējas pats kapitāla pieauguma nodoklis 15%. (26% IIN???)
Tātad, es riskēju nevis ar 50 LVL, bet jau ar 80 – 85 LVL(91 -96 LVL, ja IIN piesien 26%), lai kapitāla pieaugums sanāktu 100 LVL.
Visa proporcija izjūk. Ja VID izdomā paņemt 26% IIN, tad
Investīciju risks līdzīgi kā pie 30% kap. pieaug. nodokļā kā tas ir nelaimīgajā Zviedrijā dubultojas!!!
Ko nozīmē dubultot investīciju risku, ceru nevienam nav jāskaidro.
Ja kādam ierēdnim pat 15% liekas par maz, tad Latvijas valsts kase dabūs tik maz, cik vien iespējams.
Esmu jau izlēmis kļūt par Igaunijas nodokļu maksātāju.
Latvijas jauno kap. pieaug. likumu neizprotu. Tas pilnībā jāmaina.
Šobrīd jaunais kap. pieaug. modokļa likums der tikai dēļu mājiņai ar sirsniņu uz durtiņām un uz nagliņas tam vieta.
Ja pavisam nopietni, netaisos katru mēnesi skriet uz VID deklarēties.
Ja dibinātu Latvijas SIA, baidos, ka jau pirmajā dienā mani apciemotu 7 dažādas inspekcijas un nākamajā dienā vēl 3-4 inspekcijas.
Cerams, ka ierēdņiem saprotami “izteicos”?
_______________________
Šveicē – labklājības paradīzē fiz. personām. kap. pieaug. nodoklis ir 0%.
ASV 15%, ja investīcijas ilgāk par gadu, tad 5% vai 0%. Kas līdzīgs arī Krievijā.
vai tev te kaut vienā vietā intervijā ir teikts – Latvijai ir jākopē Zviedrija? tiek izstāstīts Zviedrijas modelis un tiek salīdzinātas divas valstis.
varbūt tas nebūt nav slikti, ja kāds arī izstāsta savu pieredzi, pat ja tas ir no zviedrijas.
Tomēr savādi ar tiem zviedriem. Cik sanācis palasīt – Zviedrijā privātpersonas esot starp Ziemeļvalstīm aktīvākās akciju tirgotājas. To jau var redzēt arī pēc apgrozījuma un emitentu skaita Stokholmā un kaut vai Helsinkos. Vai nu viņiem patīk process kā tāds :) vai nu arī ar visiem augstajiem nodokļiem var (varēja) nopelnīt
kaa var kljuut par igaunijas pilsoni?? kas man jaadara, lai nebuutu jaaprintee taas deklaraacijas un vareetu briivi tirgoties.
p.s. cik saprotu tad ja es dziivoju Šveicē un tur atveru investīciju portfeli kaut kaadaa firminjā vai bankā, kaut gan esmu Latvijas pilsonis, es neko nemaksaaju nevienai valstij?
Grieta – 0.k., vienkārši pie izdevības tā paasāk uzrakstīju savas personīgās domas gan par Zviedrijas ekonomikas modeli, gan par LR nule kā apstiprināto kap.pieaug. nod. likumu, jo ko tik ļaunprātīgu un trulu tikai Latvijā varēja izdomāt.
Droši vien nav tomēr pārāk labi, ka par piemēru ņem tieši to valsti, kurā ir vislielākais “šis” nodoklis un tās iedzīvotāji darbaspēju vecumā dzīvo salīdzinoši slikti. (Toties vismaz pensionāriem tur “pagaidām” ir Zociālisms. Pagaidām, jo nav zināms kā nākotnē izpaudīsies Baltijas un Dubajas investīciju sekas).
- Mūsu likumdevēji salasīsies šādus rakstus un izdomās, ka derētu pamēģināt ar likmi 40%…
Zviedrijā vismaz ar likumu nav aizliegts Fiziskām personām kontrolēt savu investīciju riskus!!!
Nebūtu slikti salīdzināt kap. pieaug. nod. likmes Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Luksemburgā, Monako,u.c. ES valstīs, kā arī Krievijā un Ukrainā. Jūtams, ka daudziem tas šobrīd noderētu.
__________________
Robchiks: Nav obligāti jākļūst par Eesti pilsoni.
Cik saprotu, ir divas iespējas:
1. Kļūt par Latvijas nerezidentu, t.i. vairāk kā 285 dienas gadā nedzīvot LR;
2. Iegūt juridiskas personas statusu valstī (dibināt SIA u.t.m.l.), kurā pieejama juridiskā adrese un laba vietējā grāmatvede.
P.S. Runa nav pat par ofšoriem, bet par valstīm, kurās ir jebkuram cilvēkam saprotama un investīcijām pretīmnākoša likumdošana, bez birokrātijas.
Ja esi LR rezidents, nodokļi jāmaksā Latvijai, kaut no investīcijām Šveicē.
manuprāt tu pārspīlē rakstu lomu uz politiķu lēmumiem. :)
bet protams, būtu tikai labi, ja šī rakstu sērija tiktu turpināta un par šo lietu izteiktos arī, piemēram, tie paši igauņi – vai ta birža nevar sarunāt ar saviem partneriem Igaunijā – lai šie uztaisa gabaliņu – gan kā var kļūt par igaunijas pilsoni, gan kāda viņiem sistēma, maksājot šo nodokli. līdzīgs gabals varētu būt arī par Lietuvu.
LR politiķi diemžēl nevienu neklausās, tikai dara savu.
Cerība, ka varbūt kāds topošais politiķis lasa šo portālu.
Politiķus šis nodoklis arī skar un tā kā par to no viņu puses nav sevišķu diskusiju, tad skaidrs, ka ir shēma kā to apiet. Līdzīgi kā ar auto nodokli – izrādās mūsu politiķu blicei nekas nepieder un auto ar kuru tie braukā nav viņu, tiek īrēti utt. Tā kā visticamāk viss notiks caur ofšoriem. Tāpati PP partnerība, ne jau no citām valstīm pludinās iekšā investīcijas( kurš gan tagad vispār skatās Baltijas virzienā), bet gan mūsu pašu bāleliņi caur ofšoriem.
:) hehehe – cerība ir kā tur mierinājums??? … kaa bija tajā teicienā? :))
Bla bla bla, kads sakars ir Latvijai ar Zviedriju? Nu tagad meginas nomierinat, ka ne nekas nav notici nu padarisim mes jus nabadzigakos pa 10% nu un kas?
nabadziņš – 10% žēl….
Lūk, vienu es nesaprotu:
Saņemu algu, no kuras gandrīz pusi (visi nodokļi kopā) esmu jau atdevis nodokļos;
Tā vietā, lai notrallinātu uzriez šo naudu, es izvēlos ieguldīt uzkrājumā;
Tad kāda vella pēc man vēl otrreiz ir jāmaksā nodoklis par par to pašu naudu?!!!!!
Tikai tāpēc, ka pats palīdzu veidot sev uzkrājumu, netērēju pa labi un pa kreisi un neceru, ka valsts mani uztrurēs? Tas ir kā sods, vai?
Zagļi!
nodoklis tev jāmaksā nevis par noguldīto naudu, bet gan par to, ko esi ar šo noguldījumu nopelnījis jaunu naudu. es pieļauju, ka to labi saproti, un tā klaigāšana par sociālo taisnīgumu drīzāk ir tikai poza. bet nu ja nē – tad man nav problēma vēlreiz to pateikt. un tas nav sods – tā ir tavas valsts tev dotā iespēja pelnīt! novērtē to!
es saprotu, ka šodien ir ļoti moderni saukt valsti par zagļu bandu un nodokļu maksāšanu par laupīšanu. taču, ja kāds vai precīzāk kādi nav rīkojušies godīgi, tad viņiem ir jāsaņem sods. kaut vai tik, lai viņus neviens vairs neievēlētu saeimā. ja tautas vairākums tur ievēlēs tos pašus, kas jau tagad pie varas – tātad tā ir tavas tautas griba, Gundar! dzīvot pēc vairākuma gribas ir demokrātijas pamats. gribas autoritārismu? vai varbūt diktātūru? nu lai būtu taisnīgāk :)
taču, ja kas nepatīk un gribas dipināt mazās kājeles, kliegt par netaisnību, tad iesaku tomēr laikus pazust . galu galā – lidmašīnas ir pilnas ar bēdzējiem. tas taču ir tik labi, nedomāt ar savu galvu un aizlaisties.
a man, ja godīgi, ir piegriezusies rausēju tauta, jebkurā tās izpausmē. ar ko tad tu esi labāks par tiem zagļiem. arī – tikai sev un pasarg dies, ja no tevis nopelnītā piecīša, vietējam bomžukam pabalstā tiks samaksāti arī tavi 50 santīmi, vai tie aizies skolotājas algai, kas tavus bērnus skolo, vai policistam, kas mēģina tomēr arī tos zagļus ķert. ak, jā – tie 50 santīmi var tikt arī Dombrovskim, vai Slakterim un citiem ievēlētiem “idiotiem”. o jā, viņiem taču tas darbs bez maksas jāveic.
bet tev taču paliks tāpat 4,50 no uzkrājuma depozīta. tad par ko tu te tagad klaigā?? tu taču īstenībā būsi bagātāks nekā valsts.
Nu ja man būtu skaidrs, ka tā nauda tiešām aiziet tur, kur tai būtu jāaiziet, tad man nebūtu nekas pretī, ka man atskaita tos 50 santīmus, lai kāds cits saņemtu algu un spētu uzturēt savu ģimeni. Tomēr runa jau ir par to, ka diemžēl valstī netiek taisnīgi tā nauda sadalīta. Protams, arī ministriem ir jāsaņem alga, taču iepriekšminētā komentāra autoram, šķiet, ir nedaudz idealizēts skats uz mūsu valdību. Tur jau tā lieta, ka tieši viņi uzskata, ka viss ir jāmaksā parastajiem iedzīvotājiem, un tiem, kas par to lemj, pienākas atlaides tikai tāpēc, ka viņu spēkos ir lemt tieši tā.
“tā ir tavas valsts tev dotā iespēja pelnīt!”…
Vai VALSTS man kaut ko DOD, vai arī es to DARU PATS? Un valsts piezīžas kā insekts, lai paņemtu sev daļu.
To, ka nodoklis būs no tās naudas, kas pieaugs, nevis no pamatsummas, to es labi saprotu. Bet – ar savu naudu daru ko gribu! Ja es par šo naudu nopirktu džipu, tad valstij nebūtu nekas ņemams (auto nodoklis ir cits stāsts, to ņem ne jau par džipa pirkšanai iztētrēto naudu). Bet, ja es izdomāju ieguldīt, tad valsts uzreiz klāt – dod!. Pasakiet kāpēc divos identiskos gadījumos – es tērēju savu paša naudu, par kuru jau esmu nomaksājis nodokļus – ir divas pretējas pieejas no valsts puses? Vai tas ir tas tavs deklarētais taisnīgums, Grieta?
Un teksts, ka tev taču tāpat paliks daļa no tavas naudas, ir klaji cinisks. Bandīts pienāk klāt, atņem tev maku, paņem pusi, pārējo tev atsviež atpakaļ – še, priecājies, tev taču kaut kas palika, visu neatņēmu.
Daudziem, ļoti daudziem, nekas nebūtu pretī iedot naudu tam pašam skolotājam, pensionāram vai policistam. Bet taču skaidri zināms, ka, ja pa vidu šai sadalei iejaucas valsts, tad tā nauda tikai daļēji aiziet viņiem.
Viedokļi, Grieta, ir dažādi. Un es nebūt neesmu tas, kurš grib braukt projam, gribu attīstīt mūsu pašu valsti, un tieši tāpēc protestēju pret NESAPROTAMIEM, NETAISNĪGIEM UN ABSURDIEM valdības lēmumiem. Viņiem ir jāsaņem alga, piekrītu, bet viņiem savs darbs ir jādara kārtīgi un lēmumi jāpieņem loģiski. Jau iepriekš te daudzi rakstija, ka protests nav par ciparu (10%, 15%..) bet gan par NESAPROTAMO UN NELOĢISKO APRĒĶINA KĀRTĪBU. Ja tu, Grieta, to nespēj vai negribi saprast, tad neko daudz neatšķiries no Delfu komentētājiem.
izlasi vien pats savu pirmo Delfu līmeņa komentāru. es tikmēr atbildēšu uz otro tavu Delfa līmeņa komentāru…
varu ieteikt gan tev, gan iepriekšējam komentētājiem palasīt grāmatiņas ne tikai par to kā naudu taisīt (nu ja lasi protams šādas grāmatas), bet arī par valsts pārvaldes sistēmu un to kāpēc valstis vispār tiek veidotas, kā tās darbojas – kāpēc nodokļi tiek maksāti, kā notiek sabiedrības saražotās naudas pārdale. nu nav nevienā valstī pasaulē tādas sistēmas, kā te gudrīši saka – pa tieši iedot skolotājiem naudu. ej un dod pa tiešo. tikai tā nebūs viņa alga, bet gan tavs nelikumīgais kukulis. turklāt – tu arī brauc pa valsts ceļiem, ej pa valstij (pašvaldībām) piederošām ielām. jā un arī valsts tev dod iespēju naudu pelnīt – jo šajā valstī atrodas RFB, kura darbojas, kurai te ir ļauts būt un tev piedāvāt šo pakalpojumu. arī šis portāls ir šī uzņēmuma radīts. arī tas ir pateicoties tai pašai valstij, kura ļauj šādu portālu radīt.
man patiešām ir iebildumi pret vispārinājumiem, no sērijas – valsts ir zagļi, nezinu, kur mani 50 santīmi aiziet, politiķi visu dara nepareizi un nekas nav saprotams!
jā, arī man nav šī sistēma patlaban saprotama. tāpēc es gaidu MK noteikumus, tāpēc es tiekos ar tiem “idiotiem” politiķiem, kas pieņem lēmumus, jo mēs to viņiem esam deliģējuši, un izskaidroju viņiem savu pozīciju, ko es tur tajā visā nesaprotu. es lobēju savas intereses un pie reizes arī tavējās! a ko dari tu? klaigā, ka tev kāds noņem naudu. ko tu turies pie tās naudas – kapā tak līdzi neņemsi, tur tajā saulē kredītkartes nepieņem. priecājies, ka šeit vari gan pelnīt, gan tērēt, gan vēl ar kādu, tai skaitā, valsti dalīties. nauda turklāt mīl, ka to tērē. tad tā arī atgriežas, ar uzviju. ko arī tev un visiem pārējiem novēlu.
p.s. lai nebūtu pārpratumu – es nevienu neaizstāvu un arī man šajā valstī nepatīk daudzas lietas. tāpat es labi redzu daudzas kļūdas, kas tagad tiek pieļautas, un lietas, kuras, manuprāt, vajadzētu darīt citādi. tāpat es arī labprāt vispār nemaksātu nekādus nodokļus. arī man šis jaunais nodoklis nepatīk. turklāt arī es nesaprotu, kur to maksāt, kā aprēķināt.
Mans jautājums, ja es kļūstu par kaimiņvalsts fizisku personu, vai saimniecisko darbību varu veikt arī Latvijā u.c. ES valstīs , kā ar trešajām valstīm?
ES ir brīva kapitāla un cilvēku kustība. tātad – dzīvo kur gribi un daries ar savu naudu arī kur gribi.
a ar trešajām valstīm – tur jāskatās katras valsts likumdošana attiecībā uz ārvalstniekiem un viņu kapitālu, kā arī Latvijas līgumi ar šo trešo valsti, vai ir vienošanās par dubulto nodokļu neaplikšanu (cik atceros, tad ar Krieviju šāda līguma piemēram vēl nav), un citi.
Paldies, patīkami ar zinošiem un nopietniem cilvēkiem “sarunāties”, paldies!
Pag, pag. Vai RFB ir izveidojusi valsts? ‘Tad laikam tiešām maz zinu, ja tā. Vai tomēr valsts tikai “ir ļāvusi tai būt un piedāvāt šo pakalpojumu”? Es, piemēram, arī ĻAUJU (neaizliedzu) kādam pelnīt un vai tāpēc man uzreiz no viņa kaut kas pienākas? Samērā īpatnējs domugājiens.
Ja reiz, uzskati, ka valsts ir taisnīgā naudas pārdalītāja no devējiem (nodokļu maksātājiem) uz saņēmējiem (budžeta iestādēm, skolotājiem, policistiem, utt.), tad izskaidro man, kāpēc nodokļi aug, bet tie kam jāsaņem šī palielinājusies nauda tomēr saņem arvien mazāk? Varu pateikt priekšā – baigi lielā daļa aizslīd kaut kur pavisam ne skolotājiem, pensionāriem.
Kāpēc, man, kurš negaida, ka valsts viņam vecumdienās maksās pensiju, bet pats uzkrāju, valsts dara tā, lai mazinātu motivāciju?
Piekrītu, ka samēra maza jēga to visu stāstīt šeit. Tie, kam būtu jāaizdomājas, tāpat nelasīs un domāt nesāks. Ne pārāk bieži, bet reizi pa reizei izsaku viedokli, kad sakrājies. Pārējais jau katra mūsu paša rokās, ko maksāt, cik maksāt un kam maksāt.
zini: kā saka mana māte – ja cilvēkam nav prāta, tad nav.
vienīgais ko varu piebilst, jo varbūt patiesi neizskaidroju pietiekami saprātīgi – nē, RFB NAV izveidojusi valsts. valsts ir radījusi likumdošanas ietvaru, lai šis uzņēmums šeit varētu darboties un nebaidīties no tā, ka kāds no ielas ieiet viņa telpās un visus apšauj (piedodiet, RFB darbinieki par piemēru!). ja ir grūti saprast – ko nozīmē, ka valsts ļauj kaut ko darīt, tad laikam es nebūšu tā, kas tev to varēs ieskaidrot.
un vēl – es nevienā vārdā neteicu, ka MŪSU valsts ir taisnīgākā naudas pārdalītāja. nevajag sagrozīt vārdus. es saku – ka valstij tādai būtu jābūt. bet arī pie tā, ka varbūt mūsu valsts nebūt nav labākais naudas apsaimniekotājs, tai ir mehānisms, kas pasargā mani no skolotājiem un policistiem, kas varētu stāvēt aiz mana dzīvokļa durvīm un prasīt, lai es viņiem maksāju naudu par to, ka viņi māca manus bērnus un sargā mani uz ielas.
un vēl – ja tev pensija nav vajadzīga, vai esi jau oficiāli no tās atteicies? turklāt – ja tu gribi jaukas vecumdienas, tad kā valsts tev var traucēt to sasniegt? darbojies, pelni. tas taču tev netiek liegts. turklāt – te vēl iepriešējā komentārā teici, ka runa nav par to cik lielu nodokli jāmaksā, bet gan ka tu ir pret aprēķina kārtību. tad nu vai nu kusties, ej sūdzi tiesā valsti un cīnies, lai kārtība būtu loģiska, vai arī gaidi, kad valsts konkrēti pateiks – kāda tad tā kārtība būs. tagad visa šitā bļaustīšanās ir tikai un vienīgi putas virs alus glāzes, kuras ātri beidzas un no kurām nekādas jēgas!
Skatos, raujies vaiga sviedros. Daudz laika esi iztērējusi.
Piekrītu uzskatam, ka likumpaklausīgiem rezidentiem nodokļi jāmaksā. Tikai likumus, lūdzams, lai šī ierēdņu pārbagātā “valsts” uzraksta pareizus…nevis ļaunprātīgus.
Piemēram es pašlaik esmu pilnīgā neziņā. Ko man darīt ar fiziskas personas Interactivebrokers.com kontu ASV? Klapēt uzreiz ciet? (Dibinot SIA, 10 USD/mēn vietā jāmaksā 180 USD/mēn par tikeru kotācijām.
Lai izpatiktu likuma burtam?
Ja ASV vairāk par 60% gimeņu tirgojas uz nebēdu, tad Latvijas valsts, ar mazo burtu – valsts, privātinvestoriem aizliedz vadīt riskus, atļaujot veikt tikai 3 darījumus gadā. Vai tie nav slima suņa murgi?
Holandē, Apvienotajā karalistē, Kiprā u.c. cilvēki slikti dzīvo? Vairums uzņēmēju pēdējā laikā ver tur firmas vaļā un šeit visu “optimizē”.
Tad to “valsts” vēlas panākt?
Lielākus nodokļus, idiotiskākus likumus, mazāk uzņēmumus, lielāku bezdarbu, lielāku emigrāciju, nabadzīgākus iedzīvotājus, ….? Un tad vēl lielākus nodokļus?
Ja ASV vairāk par 60% gimeņu tirgojas uz nebēdu, tad Latvijas valsts, ar mazo burtu – valsts, privātinvestoriem aizliedz vadīt riskus, atļaujot veikt tikai 3 darījumus gadā. Vai tie nav slima suņa murgi?
Tad to “valsts” vēlas panākt?
Lielākus nodokļus, idiotiskākus likumus, mazāk uzņēmumus, lielāku bezdarbu, lielāku emigrāciju, nabadzīgākus iedzīvotājus, ….? Un tad vēl lielākus nodokļus?
Mario, stipri teikts!!!
Šorīt H.Burkovska radioraidījumā bija runa par nodokļiem.
Viens no investoriem zvanīja un jautāja: -vai VID interesē darījumu skaits? – VID darījumu skaits neinteresē. Tiem, kas ar šīm lietām nodarbojas, katru mēnesi jāiesniedz deklarācija par 500 LVL vai lielākiem ienākumiem (ieņēmumiem??? – arī te nav īstas skaidrības). Ja summa mazāka, tad ik ceturksni jādeklarē.
Varbūt nedaudz pasteidzos, aizklapējot ciet v.p. kontu un E-brokeri?
Par “uzkrājošiem investīciju fondiem (kas tie tādi?)” gan baigais sviests:
Iskaitījumi fondā neapliekas ar nodokli, bet, ja naudu ņem ārā no fonda, automātiski 10% iet nost. VID neinteresē, par kādu summu pirkts un par kādu pārdots un vai ir zaudējumi… 10% no fondu pārdošanas… cik sapratu, no pilnas summas? Pirms naudu liec fondā, automātiski un apriori no sava kapitāla atskaiti 10%, sanāk.
Varbūt RFB varētu noorganizēt Investoru tikšanos ar VID pārstāvjiem, līdzīgi, kā CEO meets investors, lai var tikt uzdot kaudzi jautājumu un tikt pie skaidrības: ko darīt, ko nedarīt, kas un kā?
Nu galīgi vairs kā investors nebvaru pieņemt galīgo lēmumu:
Investors kā Fiz. persona vai investors kā juridiska persona?
LR Juridiskas personas gadījumā bez 15% UIN klāt vēl nāks 10% vai 15% nodoklis par dividendēm + izdevumi par grāmatvedības pakalpojumiem.
Ja akcijas vienā piegājienā pārdotas par 10 001 LVL – ir saimnieciska darbība vai nav?
Vai EUR uz USD var mainīt un tad atkal atpakaļ? Vai jādeklarē? Vai apliekas ar nodokli? Bet, ja Mainu EUR uz USD, tad USD uz AUS, tad AUD uz JPY?
Katrā ziņā neskaidrību daudz vairāk kā skaidrības!
Gribētu redzēt kaut vienu cilvēku Latvijā, kurš saprastu kā tad īsti un no kā un cik ir jāmaksā tas nodoklis.
Ja dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līgums ir noslēgts pāris gadus atpakaļ, vai tad arī šis nodoklis attiecas? Ja jā, tad sanāk, ka likums ir ar atpakaļejošu spēku, jo kad slēdzu līgumu, tad šāds likums nebija. Vai tomēr tas attiecas tikai uz pēc 2010.g.1.janv. noslēgtiem uzkrājuma līgumiem?
Un kā nofiksēs, kurš pieaugums un no kurām iemaksām nes peļņu šogad, pagājušogadu un kurš sāk nest peļņu nākošgad? Un kurš likums var mani piespiest uzrādīt sava uzkrājuma lielumu VIDam, jo citādi nevar nofiksēt pieaugumu? Tā ir mana personīgā informācija. Mana personīgā nauda, par kuru jau esmu nomaksājis nodokļus. Kāda tur daļa valstij?
Drīāk jau liekas, ka šitā sistēma bremzēs nenormāli, vai vispār nokārsies. Gribu redzēt tos pensionāru pūļus ar saviem 50 latu depozītiem, kuri vidā rakstīs deklarācijas.