Aleksandrs Papenkovs, SEB bankas strukturēto ieguldījumu darījumu vadītājs
Pēdējos mēnešus investori pavadīja finanšu krīzes beigu noskaņojumā, taču šo pozitīvo omu iztraucēja negaidītas ziņas no tālajiem austrumiem, Arābu Emirātiem — no reģiona, kuru līdz šim brīdim krīze nebija skārusi. Šīs ziņas visiem atgādināja, ka krīzes sekas apdraud visu pasaules ekonomiku — pat tās „vissiltākās vietas”. Nu ko, galu galā pasaules sabiedrībai atkal nācās aizstāt populāro saukli Zelts ir aizsarglīdzeklis pret vājā dolāra inflāciju ar saukli Zelts ir investora Miera osta. Neviens nav atņēmis zeltam īpašību kalpot par aizsarglīdzekli pret ASV dolāra krišanos. Taču situācija zināmā mērā ir mainījusies.
Piemēram, ASV dolārs, valūta, kurā zelts galvenokārt tiek tirgots, decembra pirmajā pusē turpina lejupslīdi un tiek tirgots apmēram 1.51 līmenī, bet centrālās bankas turpina ievērot ekonomiku veicinošu politiku, piegādājot tirgum lētas naudas masas. Abu parādību iemesls ir tas, ka ASV dolāros nominētā zelta cena decembra sākumā uzstādīja jaunu rekordu — 1226,1 ASV dolārus par Trojas unci. Taču, paplašinot mūsu pētījumus par zelta patieso cenu, mēs secināsim, ka galvenais faktors, kas veicinājis jaunā rekorda uzstādīšanu, nav dolārs, jo arī eiro nominētais zelts decembra sākumā atradies pie rekordaugstas atzīmes — 812,43 eiro par unci. Turklāt novembrī pieaugums sasniedzis praktiski 112 eiro jeb 16% no oktobrī sasniegtās cenas, kura bija vidēji 700 eiro. Tas pats attiecas uz britu mārciņās nominēto zeltu, kas atradies vēsturiski augstā līmenī — GBP 735,28. Vienīgā valūta, kurā zelts tiek tirgots zem iepriekš uzstādītā rekorda, ir Austrālijas dolārs. Decembrī zelta cena ir tikai AUD 1200-1301 robežās — salīdziniet ar rekordu AUD 1564,67, kas, starp citu, tika sasniegts 2009. gada martā. Un tas ir laiks (plus mīnus mēnesis), kad visās valūtas nominētais zelts sasniedza agrākās rekordaugstās atzīmes. Jāteic, ka tieši tobrīd praktiski visi pasaules vadošo ekonomiku akciju indeksi, izņemot BRIC valstis, atradās savos ilgstošajos minimumos, jo krīze plosījās visā savā krāšņumā un — svarīgākais — Lielā desmitnieka valstīm nebija vienotas politikas un vienošanās, lai stātos pretī recesijai, bet potenciālie zaudējumi vēl tikai tika prognozēti. Šajā brīdī zelts bija Miera Osta, turklāt par visiem 100%. To apliecina pasaulē lielākā ar fizisko zeltu nodrošinātā ETF fonda, SPDR, aktīvu lielums, kas pārsniedza 1100 tonnu atzīmi. Par labu Austrālijas dolāros nominētajam zeltam, protams, jāpiemin arī fakts, ka Austrālijas Centrālā Banka bija pirmā, kas rudenī paaugstināja procentu likmi, signalizējot par sava kursa izmaiņām attiecībā uz ekonomikas stimulēšanu. Taču pirms tam jau kopš vasaras sākuma Austrālijas dolārs nemitīgi tiecās augšup attiecībā uz savu Amerikas kolēģi (apmēram no 1,5 līdz 1,08 AUD par vienu Amerikas dolāru).
Attiecībā uz SPDR fonda aktīviem jāpiebilst, ka pēdējo mēnešu notikumi atkal veicina kāpumu. Tagad, no aktuālajām aktīvu pozīcijām, pirmajā ceturksnī sasniegtais rekords 1131,49 tonnu apmērā liekas gluži sasniedzams. Atgādināšu, ka tikai pirms gada šis rādītājs bija apmēram 650–700 tonnas.
Cits būtisks faktors, kas ietekmē zelta cenu, ir jau minētās centrālo banku darbības. Līdz šim Eiropas Centrālās Bankas, Federālās rezervju sistēmas, Anglijas Bankas u. c. „nulles” līmeņa likmes tika virzītas uz ekonomikas veicināšanu un valsts, korporatīvo un hipotēku vērtspapīru izpirkšanu, kas uzlabo bilances, virza pretī naudas masas pieaugumam. Kāds tam sakars ar zeltu? Lieta tāda, ka naudas masas palielināšanās ir inflācija, proti, naudas vērtības krišanās, un, ja zelts tiek turēts rezervēs, tas tik un tā pilda naudas, kuras masu nenodrukāsi, funkciju. Tāpēc arī izveidojas rekordaugstās cenas visās valūtās. Gluži nesen daudzas — sevišķi jaunattīstības valstu — centrālās bankas pirka zeltu no Starptautiskā Valūtas fonda, lai stiprinātu rezerves, jo kritās pasaulē galvenās rezerves valūtas — ASV dolāra — cena.
Tādēļ, prognozējot zelta cenu, var precīzi teikt, ka tā būs atkarīga no lietu stāvokļa pasaules ekonomikā. Bet zelta cenas atkarība no dolāra cenas nav lielāka par dolāra atkarību no lietu stāvokļa ekonomikā, kurā tas nav vairāk kā savienojošais posms. Svarīga būs arī centrālo banku politika, kā arī veicinošo pasākumu izbeigšanas brīdis. Ja bankas tos izbeigs pārāk ātri, ir iespējams otrs lielais nogruvums un investori var ķerties pie zelta kā miera ostas. Savukārt, ja tas notiks pārāk vēlu, investori arī, visticamāk, ķersies pie zelta, bet šoreiz jau kā pie aizsardzības pret inflāciju. Šobrīd, lai gan līdervalstu ekonomika sāk pamazām pieaugt, nākotne tik un tā vēl ir diezgan miglaina, un to apliecina pēdējo 26 gadu laikā visaugstākais bezdarba līmenis ASV (10,2 %). Tas viss tikai vēl vairāk rosina interesi par zeltu gan kā par Miera ostu, gan kā par aizsardzību pret inflāciju.
