Aleksejs Marčenko, IPS Hipo Fondi analītiķis
Uz kuriem ieguldījumu veidiem un kādā veidā tiks attiecināts kapitāla pieauguma nodoklis?
Ar kapitāla pieauguma nodokli tiks aplikti visi ienākumi, kas gūti no ieguldījumu vērtības pieauguma, tajā skaitā akciju, obligāciju, ieguldījumu fondu daļu un naudas tirgus instrumentu vērtības pieaugums. Nodoklis attiecas arī uz ienākumiem no nekustāmā īpašuma, uzņēmumu kapitāla daļu, veselo uzņēmumu vērtības pieauguma. Par kapitālu tiek uzskatīts arī intelektuālais īpašums, tāpēc tiks iekasēts nodoklis arī no patentu, licenču un cita intelektuālā īpašuma pārdošanas cenas starpības ar iegādes cenu.
Par kapitālā pieaugumu tiek uzskatīta starpība starp iegādes cenu un pārdošanas cenu. Iegādes cena ietver sevī arī visus izdevumus, kas izdarīti aktīva iegādes nolūkā – ieskaitot valsts nodevas, komisijas naudas un, ja īpašums pirkts uz kredīta – kredīta procenti. Līdz ar to ar nodokli apliekamo summu ir iespējams samazināt par samaksāto kredīta procentu summu. Nodokli iekasē periodā, kad aktīvs tiek pārdots – tas ir, kad investors realizē peļņu. 3. līmeņa pensiju fondu gadījumā par ienākuma gūšanas brīdi tiks uzskatīts datums, kad pensijas saņēmējs saņems maksājumus no sava pensiju fonda.
Ja kādas investīcijas nesušas investoram zaudējumus, bet citas – peļņu, šī peļņa tiks samazināta par zaudējumu summu – bet tikai gadījumā, ja peļņa bija nofiksēta tajā pašā gadā, kad tika fiksēts ienākums. Nodokļa likme kapitāla vērtības pieaugumam sastādīs 15%.
Cita likme – 10% – tiks piemērota procentu ienākumiem, tajā skaitā – procentiem no depozītiem, kā arī dividendēm.
Nodokli no depozītu procentiem aprēķinās un atskaitīs pašas bankas. Nodokli no dividendēm, kā arī no kapitālā pieauguma, investoram nāksies maksāt pašam, nolūkam aizpildot ienākumu deklarāciju.
“Ja kādas investīcijas nesušas investoram zaudējumus, bet citas – peļņu, šī peļņa tiks samazināta par zaudējumu summu – bet tikai gadījumā, ja peļņa bija nofiksēta tajā pašā gadā, kad tika fiksēts ienākums. Nodokļa likme kapitāla vērtības pieaugumam sastādīs 15%.”
it kā šādi teorētiski vajadzētu būt, bet vai vai patiesi tā būs? vai to tā ir skaidrojuši VID speciālisti vai juristi pa nodokļu lietām? esmu dzirdējusi gan nedaudz citas versijas…
Ja līgums jau ir noslēgts iepriekš, kā fiksēs, kura peļņa ir 2009 gadā un kura jau 2010? Vienīgais kā to realizēt ir fiksēt ieguldījuma lielumu uz 2010 gada 1.janvāri un tad no šī cipara sākt rēķināt pieaugumu (vai zaudējumu). Tātad sanāk, ka visiem jāsūta uz VID sava uzkrājuma lielums uz šo datumu. Diez kā un cik ilgā laikā VID spēs apstrādāt šo informācijas apjomu? Sakiet ko gribiet, bet nu neiet reāli dzīvē šis nodoklis. Likums ir bet reāla izpilde, manuprāt, vēl nav skaidra ne ieguldītājiem, ne VID, ne finanšu kompānijām
Te ir dažas jaunas nianses, kas nebija iepriekš dzirdētas:
http://www.tvnet.lv/financenet/zinas/297784-pec_1marta_nodokli_no_ienakuma_no_kapitala_ietures_jau_komercbanka
skaidro Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece.
Ja, gadam beidzoties, kopumā strādāts ar zaudējumiem, tad saskaņā ar mēneša vai ceturkšņa deklarāciju samaksātais nodoklis “segs” cita mēneša vai ceturkšņa kapitāla aktīvu pārdošanas zaudējumu un uz gada ienākuma deklarācijas pamata pārmaksāto summu būs iespējams atgūt,” skaidro Robežniece
Tāpat Finanšu ministrijas eksperte skaidro, ka nodoklis no kapitāla aktīvu pārdošanas būs jāsamaksā gada laikā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju. To paredz FM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas sagatavots saskaņā ar 2010.gada valsts budžeta likuma paketē pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Paredzams, ka Ministru kabinets minētos noteikumus pieņems 22.decembrī.
Neviens vārds par darījumu biežumu…
Tieši fizisko personu darījumu biežums ir pats galvenais moments. Tam par iemeslu esmu aizvēris vērtspapīru kontu un E-brokera pieslēgumu.
Gaidu lielāku skaidrību šajā jautājumā.
P.S. pa radio biju dzirdējis, ka VID darījumu biežums ar vērtspapīriem neinteresē, bet vēlētos rakstiskā veidā to izlasīt.
nu “mana banka” jau atvilka nodokli no depoziita, ka šņaks vien :) 1.janvārī bija uzskaitījums no noskaitījums :) pa to ta skaidriiba.
bet – par to kapilaala pieaugumu – a kad tad taa kapitaala veertiiba tiek fikseeta… tipja man tagad jaameklee pa cik es vairaaku gadu garumaa esmu iepirkuse katru reizi akcijas? vai arii taa akciju veertiiba jaafiksee pret 2009.gada 31.decembri un tad nu vai nu paardodot pelnja, vai arii zaudeejumi?
vai arii tas noziimee, ka es vienu dziivokli no saviem 50 tagad paardodu par leetu naudu, tad jau man nodoklis nava jaamaksaa, ne? jo tacju es pirku daargaak un tad nu zaudeejumi… vai taa?
Noteikumi par iedzīvotāju deklarāciju par ienākumu no kapitāla un tās aizpildīšanas kārtību- http://www.mk.gov.lv/doc/2005/FMnot_231209_KapIen.4782.doc
Pati forma http://www.mk.gov.lv/doc/2005/FMnotP1_231209_KAP_DK.4782.doc
Pie formas ir pat norādīts telefons:)
Paldies, Brāli Markss.
Mulsina tikai, tas ka DK1 daļā ir tikai 3 ailītes…
Vai tiešām tikai trīs pārdošanas darījumi mēnesī pieļaujami?
Vai es varu, teiksim, 10 tadas veidlapas mēneša laikā iesniegt?
Vēstule Irinai Smirnovai
LR Finanšu ministija
Rīgā, 2010. gada 4. janvārī.
Par „Deklarāciju par ienākumu no kapitāla DK”
Labdien, zināmā mērā šī ir publiska vēstule.
Šajā formā „DK” ir tikai 3 ailītes…
Vai tas nozīmē, ka, piemēram, viena mēneša laikā fiziska persona drīkst veikt tikai 3 akciju pārdošanas darījumus?
Lai izvairītos no kapitāla zaudēšanas, gadās mēnesī veikt pat 100 akciju pārdošanas darījumus, pretējā gadījumā, akciju cenām strauji krītot, Latvijas investori var zaudēt līdz pat 95% no sava kapitāla.
Reizēm vienā piegājienā pārdodot, piemēram, 5000 akcijas, ir 10 dažādi pircēji, kas pērk akcijas par dažādām cenām. T.i., investors, piemēram, es, veicu 1 darījumu, bet Banka iegrāmato 10 darījumus.
Ja man ir akciju portfelis, kas sastāv no 10 dažādu uzņēmumu akcijām, 100 akciju atsavināšanas darījumi mēnesī (pat nedēļā) ir pilnīgi reāli.
Un tāda ir visā pasaulē pieņemta prakse, ka lai izvairītos no zaudējumiem, krītošas akcijas kaut ar zaudējumiem, nekavējoties tiek pārdotas. Kad situācija stabilizējas, akcijas tiek pirktas atpakaļ.
http://www.naudaslietas.lv/2009/10/viedoklis-par-kapitala-pieauguma-nodokli/ (Te ir publikācija par riskiem, saistītiem ar vērtspapīru tirdzniecību).
Vai augstākminētajā piemērā par 100 darījumiem būtu jāaizpilda 34 šādas deklarācijas formas?
Vai drīkst pats investors palielināt aizpildāmo ailīšu skaitu formā „DK” ?
Kā LR VID varētu raudzīties uz fizisku personu biežiem akciju pirkšanas/ pārdošanas darījumiem?
Kā sapratu no Radio raidījuma, darījumu skaitam nav nozīmes, galvenais ir savlaicīgi iesniegt deklarācijas un pareizi aprēķināt nodokļa summu.
Vienai portāla “Naudaslietas” investorei radās šāds jautājums:
- vai „man” tagad jāmeklē, pa cik es vairāku gadu garumā esmu iepirkusi katru reizi akcijas? Vai arī tā akciju vērtība jāfiksē pret 2009.gada 31.decembri un tad vai nu pārdodot peļņa, vai arī zaudējumi?
Vēl tāds jautājums: akcijas tiek pārdotas caur ASV vai Baltijas valstu fondu biržām. Darījuma partneri nav zināmi, būtībā tie ir anonīmi. Tas nozīmē, ka formā DK1 labākajā gadījumā var norādīt piemēram ”Nasdaqomx – Tallinna” fondu biržu vai uzņēmumu, kur akcijas tiek pārdotas, piemēram, a/s „Latvijas balzams”.
Vai varētu lūgt norādīt arī konta numuru, uz kurieni pārskaitīt kapitāla pieauguma nodokli?
Jau iepriekš pateicos par atbildi,
Ar cieņu,
Māris Derums
P.S. Es vēlētos Jūsu atbildi izlikt portālos “wallstreet” un “naudaslietas”, lai uzreiz daudzi Latvijas investori varētu gūt lielāku skaidrību par deklarācijas aizpildīšanas kārtību un noteikumiem.
P.P.S. Arī šī vēstule tiek izlikta vispārējai apskatei portālā http://www.naudaslietas.lv/2010/01/eksperts-atbild-ka-tiks-attiecinats-kapitala-pieauguma-nodoklis/comment-page-1/#comment-313 pie komentāriem.
Tātad, ja es 20 gadus atpakaļ biju iegādājies MSFT akcijas (akciju vērtība šaja laika ir augusi 30000%), tad šai fantastiskajai valstij nodoklītis 15% apmerā būs jāsamaksā no peļņas, kas pēc likuma sanāk 30000%.
Normāli būtu apskatīt kapitāla pieaugumu no datuma kad likums ir stājies spēkā, bet vai tad te kaut kas notiek normāli…
No sērijas, pats vainīgs, vajadzēja pārdot pirms jaunā gada un tad iepirkt atpakaļ. Pilnīgi bez jebkādas loģikas.
Es Tavā vietā deklarētu MSFT iegādes cenu, kāda tā bija 2010.g. 4. janvārī, t.i. š.g. pirmajā darba dienā un īpaši nesatrauktos.
Atvainojos, savu niku iepriekšējam komentāram nebiju pielicis
Likumā ir skaidri un gaiši rakstīts “Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību”. Tātad pamats satraukties būtu gan, it sevišķi ja summa ir iespaidīga.
Protams, ka juridiski parezi būtu bijis visas MSFT pārdot pagājušajā gadā…
Tagad ir tikai divas iespējas:
- deklarēt ar iegādes termiņu pirms 20 gadiem un maksāt zvērīgu summu un justies tā kārtīgi aplaupītam no valsts puses;
- izdarīt tā, ka minēju iepriekšējā komentārā. Nodoklis iekasējams ar 2010.g. 1. janvāri, tad ar to brīdi arī jāsāk būtu rēķināt kapitāla pieaugums – viss godīgi.
Vēl iespēja aiziet pie nodokļu konsultantiem. Varbūt tie pateiks kā šo jautājumu pavisam korekti atrisināt.
Finanšu jautājumos esmu idiots. Tāpēc pajautāšu vienkārši kādam mani lūdzu apgaismot.
Es pastāvīgi iepērku akcijas nelielos daudzumos. Respektīvi, ja man fondi 1000LS vērtībā pēc 3mēn ir kaut kāds pieaugums 8%. 1080Ls
Ja man savajagas šo naudu es pārdodu vērtspapīrus mani apliek ar cik lielu nodokli %?
Nodokli aprēķina no kuras summas no 80ls vai 1080ls?
Ja jau pastāvīgi iepērc un vēl pamanies šo to nopelnīt, tad par idiotu grūti Tevi nosaukt!
Kā maksāt? Izlasi tachu to rakstu, kas augstāk!
Sorry! Ne augstāk, bet šai pat sadaļā Māra Rambaka rakstu
Paldies
Vispār sakarā ar šo nodokli ir sāktas pirmās tiesvedības (kā dzirdēts panorāmā no ziņām), jo likums ir ļoti apšaubāms, jo
1) kapitāla pieaugumu sāk skaitīt ar atpakaļejošu datumu (pirms 1. jan 2010). Tā nav nevienā eiropas valstī, jo citādi šis likums tiktu apstrīdēts. Citās valstīs kapitāla pieaugumu sāk reķināt no likuma pieņemšanas brīža. Latvijas gadījumā kapitāla pieaugums būtu jāskaita no 2010 gada 1. jan un nevis no aizvēsturiskiem laikiem.
2) Apšaubāms ir arī veids kā rēķina kapitāla pieaugumu. pirms 1. jan 2010 pirktajām akcijām (piem. 2008 gadā), kas pārdotas ar peļņu 2010 gadā, tiek iekasēts nodoklis, bet neņemot vērā to, ka 3 gadi bija krīze un lielākai dalai investoru kapitāls no 2008 vai 2007 gada ir samazinājies, ja tie pārdevuši savus ieguldījumus ar zaudējumiem 2008 gadā. tas ir valsts grib iekasēt tikai no peļnu guvušām akcijām kas pirktas pirms pirms 2010, bet kapitāls kopš 2007 gada ir samazinājies, bet nodokli tā vai tā noplēš. Un atkal – nevienā valstī tā nav – ar atpakaļejošu datumu rēķināt peļņu bet zaudējumus neieskaitīt kapitāla pieaugumā.
3) apšaubāms ir arī laiks 1 mēnesis, kura laikā jāiesniedz deklarācija. Un atkal – nevienā valstī tā nedara. Tikai pie mums, jo citās valstīs bilanci par kapitāla pieaugumu savelk gada beigās. tas ir saistīts ar to ka akcijas var pirkt un pārdot lielā skaitā gan ar zaudējumiem, gan ar peļņu. vienā mēnesī var būt peļņa bet pēc 2 mēnešiem peļņu noēd zaudējums pardodot neizdevīgu akciju. un kapitāla pieauguma nav. Tas ļoti apgrūtina, jo jāiet prasīt atpakaļ novilkto nodokli. protams aktīvam treiderim tas ir īsts murgs.
Vai ir iznakusi kada deklaracijas forma kuraa var arii uzdot zaudejumus, jo tagadejaa deklaracijaa jauzrada tikai pelna, bet pelna jau nav kapitala pieaugums (pelna minus zaudejumi gada laikaa). Otrs jautajums kas ir saimnieciska darbiba. Noperku 100 akciju vienaa darijumaa un pardodu 100 atseviscos darijumos. Darijumu skaits liels, bet pelna maza. Vai ir griesti privatam treiderim kap pieauguma summaa (gada laikaa) kad ta tiek uzskatita par saimniecisku. Piem. ja kap pieaugums ir 20000 lati gadaa un tika veikti 10 darijumi gadaa.
Vai rekinot kapitala pieaugumu atskaita komisijas par pirkumu un pardoshanu?