Dainis Gašpuitis

SEB bankas makroekonomikas eksperts

Sarežģījumi Grieķijas ekonomikā ir radījuši lielas galvassāpes ES institūcijām un ne tikai tām. Grieķijas budžeta un valsts parāda krīze ir radījusi lielu spiedienu uz eiro stabilitāti. Tas var ietekmēt ne tikai eirozonas, bet arī pārējo ES valstu ekonomiku atkopšanos. Situāciju sarežģī tas, ka pašreizējie ekonomiskie apstākļi eirozonas valstīs atšķiras un līdz ar to trūkst vienprātības par Eiropas Centrālās Bankas veicamajiem pasākumiem. No vienas puses ir tādas valstis kā Grieķija, Spānija, Īrija un Portugāle, kam ir nepieciešama stimulējoša monetārā politika. Savukārt no otras puses, ir Francija un Vācija, kur ekonomika ir stabilizējusies un atkopjas, un šāda politika var radīt inflācijas riskus.

Ir ļoti sarežģīti prognozēt turpmāko notikumu attīstību. Tomēr ir noprotams, ka ES institūcijas būs samērā nepiekāpīgas un uz lielu pretimnākšanu Grieķija cerēt nevar. Tam pamatā noteikti būs vēlme likt Grieķijas valdībai būt atbildīgākai un uzņemties sekas par patiesās situācijas slēpšanu valsts finansēs. Kā arī noteikti nospēlēs arguments, ka arī eirozonā Grieķija tika, pateicoties radošajai pieejai statistikai. ES institūcijas darbosies ierastajā diplomātiski atturīgajā manierē, lai neveicinātu nestabilitāti. Ikviens saprot, ka Grieķijai nāksies saskarties ar nepieredzētiem budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem. Tas norāda uz potenciālajiem sociālajiem nemieriem, kam sekotu arī politiskā nestabilitāte. Tas noteikti nav ES interesēs, tomēr pastāv lielas šaubas, vai valdība spēs panākt nospraustos mērķus. Taču, ja šādi pasākumi netiks veikti, Grieķijai draud ekonomikas sabrukums. Neskatoties uz ECB prezidenta viedokli, ka neviena valsts netiks atstāta ārpus eirozonas, iespējams, ka var sākties runas par izstāšanās noteikumu izstrādi. Pieaugs diskusijas par valstu vēlmi un nepieciešamību izaugsmes vārdā izstāties no eirozonas. Tikmēr skaidrs, ka politiskais spiediens uz Grieķiju veikt reformas pieaugs. Aktualizēsies jautājums par iespējamām izmaiņām nosacījumos dalībai eirozonā, tas ir, lielāka uzmanību tiks pievērsta Māstrihtas kritēriju izpildes noturībai ilgtermiņā.

Jānis Šķupelis

Dienas Bizness, 20.01.2010