Hermanis Juzefovičs nebaidās stāstīt par savām kļūdām, kuras pieļāvis tirgojoties ar vērtspapīriem tepat Latvijā un ASV fondu tirgos. Vēl vairāk, viņš uzskata, ka kļūdas sniegušas viņam labu mācību un cer, ka vismaz kāds, kurš gatavojas investēt, ieklausīsies padomos un šādas kļūdas vairs nepieļaus. „Kaut gan… es jau arī daudz ko zināju, kā nevajag darīt. Biju lasījis un dzirdējis. Bet vai tad es klausīju? Nē. Līdz brīdim, kamēr pats kļūdījos un sapratu, ka patiesi tā nedrīkst darīt,” uzsver Latvijas investors.

Hermanis Juzefovičs

Pirmais padoms – nedrīkst tirdzniecībā izmantot aizņemtos līdzekļus. Tikai un vienīgi to naudu, kas ir brīva un nebūs vajadzīga rīt vai aizparīt. „Tad, kad es sāku tirgoties ar akcijām, proti, 2002.gadā, es šiem mērķiem paņēmu kredītu. Tā bija liela muļķība. Nekad to nedariet. Paldies, Dievam, es šo kļūdu spēju labot, jo tirgus auga. Man paveicās,” uzsver Juzefovičs.

Otrs padoms – no sākuma izdomā, ko tu darīsi un tad arī to dari. „Nevar uz dullo iet iekšā tirgū vai mainīt savas domas. Ir jābūt biznesa plānam. Akcijas nedrīkst pirkt pamatojoties uz to, ka „man patīk, un gan jau sanāks,” skaidro investors. Viņš piebilst, ka sevis kontrolēšana ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Tikt galā pašam ar sevi un savām vēlmēm, kas ienāk prātā, skatoties monitorā cenu izmaiņas un „nedancot” tām līdzi, ir smagi. „Man viss datora monitors ir nolīmēts ar lapiņām – pie kādiem tirgus rādītājiem, pie kādas konkrētās akciju cenas es tās pārdošu vai pirkšu. Cits mani neinteresē. Tās lapiņas pie monitora palīdz man sevi kontrolēt. Citādi ir ļoti grūti.” Viņš piebilst, ja kādam nav gana ar lapiņām, var piesiet rokas pie krēsla, noslēpt datora peli vai atslēgt klaviatūru. „Es zinu, ka citi raksta cenas uz lapiņas,” arī tā varot būt metode, kas ļaujot sevi vieglāk kontrolēt.

Trešais padoms – finanšu tirgus nav pakļauts emocijām. Tāpēc ir jābūt labi bruņotam ar racionāliem apsvērumiem un matemātiskiem aprēķiniem, kāpēc ieguldīt tieši tajā vai citā valstī, tā vai cita uzņēmuma akcijās. „Tad, kad esi atvēris pozīciju – nedrīkst mainīt domas. Nu nedrīkst un viss. Tā ir lielākā kļūda, uz ko daudzi iekrīt. Viņi skatās uz to, kas notiek tirgū un redzot, ka tirgus reaģē ne tā kā viņi domāja, mēģina reaģēt uz to, jo domā, ka tā nopelnīs. Tā tas nesanāk. Tā ir kļūda,” uzsver Juzefovičs. Tirgus, protams, esot dzīvs. Bet tas tomēr esot arī pakļauts kaut kādām likumsakarībām. Lai arī šķiet, ka tur daudz kas notiek spontāni, pašam spontāni darboties ir kļūda. „Ja mēs tirgu uztversim kā spēli – tad būsim zaudējuši uzreiz. Tad ir labāk iet uz kazino,” uzskata investors.

No mazpilsētas

Hermanis Juzefovičs dzīvo kādā Vidzemes mazpilsētā, no kurienes tagad arī tirgojas ASV fondu biržā. Vēl pirms kāda brīža viņš bija arī divu nelielu firmu īpašnieks, bet pašreizējā ekonomiskā situācijā Latvijā šo darbības veidu pārtraucis un „ieziemojis” iekārtas līdz labākiem laikiem. Taču pateicoties tieši uzņēmējdarbībai, Juzefovičam radušies arī brīvie līdzekļi un līdz ar tiem arī uzradušās rūpes – kur likt šo naudu. „Nekustamā īpašuma tirgus bija brutāls, tur ieguldīt negribēju. Sāku interesēties par vērtspapīriem. Sāku lasīt, un man iepatikās. Speciālas finansista izglītības man nebija,” atzīstas investors.

Savu darbību vērtspapīru tirgū sācis ar 3000 latiem un vietējā – Rīgas Fondu biržā. Pēc divarpus gadiem darbošanās Latvijas tirgū, sācis veikt ieguldījumus arī ASV fondu tirgū. Tagad gan Latvijas tirgū darījumus neveic, bet – tas ir tikai līdz brīdim, kamēr ekonomikā notiks lūzums un būs skaidrs, ka situācija pagriežas uz labo pusi. „Kamēr šīs fundamentālās izmaiņas ekonomikā neredzu, Latvijā pagaidām neieguldīšu. Krītošā tirgū nopelnīt nevar. „Naža ķeršana” – tās ir muļķības, to nevar izdarīt. Kaut gan tieši Latvijas tirgum man stāv atlikta nauda,” piebilst Juzefovičs.

Investors gan atzīstas, ka līdz šim nekādas īpašas stratēģijas, pēc kuras darbojies Rīgas fondu tirgū, viņam neesot bijis. „Man bija haoss. Tad visi bijām gudri. Tur nevarēja zaudēt – tirgus auga. Lai zaudētu, bija speciāli muļķības jādara. Godīgi runājot, man paveicās. Ja es tagad būtu iegājis tirgū, es ātri vien no tā būtu ārā bez naudas,” viņš saka un piebilst, ka arī tagad konkrētas stratēģijas vēl neesot. „Es nezinu – kā es iešu tur iekšā. Tas būs atkarīgs no fundamentālās situācijas valstī, kas šeit īsti notiks. Man ir zināma naudas summa, ko es taisos saglabāt tieši Rīgas tirgum un es tur tirgošos. Taču, pagaidām nezinu kā,” uzsver Juzefovičs.

Adrenalīna piešprice no ASV

Kāpēc gājis uz ASV tirgu? – Investors atzīstas, ka pēc asākām sajūtām un plašākām iespējām. „Ja cilvēks sāk nodarboties ar vērtspapīriem, tad vietējais tirgus ir labs sākums. Taču tad kad jau sāc saprast – kā kas darbojas, tad Latvijas tirgus ir par mazu. Vajag kaut ko lielāku, kur pamēģināt spēkus,” saka Juzefovičs.
Viņš ASV tirgū pamēģinājis arī vienas dienas tirdzniecības iespējas: „Kā tad citādi. Kurš tad to nedara? Tagad es to saprotu, ka tam nav jēgas. Tas ir kazino, tur nevar prognozēt, tas nepakļaujas nekādam loģiskām prognozēm. Bet par to sāc domāt, kad tavā kontā vairs nav naudas. Un ar vienu reizi jau cilvēkiem nepietiek.” Investors atgādina, ka ar vienas dienas tirdzniecības darījumiem nodarbojas pasaules klases speciālisti. Turklāt dara to dien dienā.

„Lai Latvijā vienalga kādā nozarē sasniegtu vērā ņemamu rezultātu, ir ļoti sūri, grūti jāstrādā. ASV konkurence ir krietni vien nežēlīgāka. Jūs domājat sacensties ar lielo Banku brokeriem?,” taujā investors un nosmejas par atgādinājumu, ka ir taču arī „sekotāju” stratēģija, proti, skatīties, uz kuru pusi virzās tirgus un sekot šai tendencei un tā pelnīt. „Būtu jau labi, ja tā būtu. Taču ir jāsaprot, ka otrā pusē tam jūsu monitoram arī ir dzīvs cilvēks, turklāt cilvēks, kuram vienīgā vēlme ir nopelnīt un viņam nav altruistiski nodomi attiecībā pret jums. Uz kā rēķina viņš var pelnīt? Nu taču uz šādu sekotāju rēķina. Tie jaunie cilvēki, kas ieiet šajā tirgū un domā, ka nu tik tirgosies vienas dienas ietvaros, ir cērpami auni.”

Ja savulaik Latvijas tirgū gadā vidējais ienesīgums bijis 24-25%, tad ASV tirgus pagaidām dod tikai pavisam nelielus plusus. Taču investoram ir jau izveidojusies sava stratēģija. Naudas summa, ar ko viņš strādā ASV tirgū, ir sadalīta divās daļās un ar plašu ieguldījumu diversifikāciju. 50% ir ilgtermiņa investīcijas, kas ir pakļautas mazākam riskam. Viņš ir arī izvēlējies triju ASV uzņēmumu akcijas, uz kurām savulaik nopelnījis un nu šo uzņēmumu darbībai pastiprināti seko līdzi, saprot kā šie uzņēmumi reaģē uz dažādiem notikumiem tirgū, un tas ļauj daļu līdzekļus izvietot mērķtiecīgi.

Savukārt ar atlikušajiem 50%, investors vēl kādu reizi veic darījumus vienas dienas, vai arī vairāku dienu ietvaros. Tāpat daļa naudas tiek arī atvēlēta Forex darījumiem. „Divus mēnešus mēģinu saprast – kā tas darbojas. Tas ir vēl nopietnāk. Vakar ap 10.00 sāku iegāju Forex, ar domu nedaudz patirgoties. Ap 13.00 jau jutos kā būtu maratonu noskrējis – bet mans konts bija papildināts tikai par 200 dolāriem. Nervu spriedze bija milzīga. Galvenais jau ir sevi piespiest darīt to, ko esi nolēmis un nevis to, kas ienāk prātā,” saka Juzefovičs.

Trīs monitori, televizors un ziņas

„Mans dienas režīms ir sekojošs: no rīta pamostos, divas stundas, lēnā garā dzerot kafiju, lasu jaunākās ziņas – kas ir noticis pasaulē un Latvijā. Tad sāku skatīties, kas notiek apkārt. Lai arī Rīgas fondu tirgū pagaidām nestrādāju, man tik un tā ir vaļā NASDAQ OMX fondu biržas Rīgā tirdzniecības sesijas logs, kurā var redzēt tirdzniecības gaitu. Tad es katru dienu lasu arī ekonomisko literatūru. Skatos banku mājas lapas, lasu ekspertu izteikumus, vismaz reizi nedēļā obligāti pētu pasaules statistiskos rādītājus. Ikdienas informācijas uzkrāšanai paiet aptuveni četras stundas,” klāsta investors. Vēl viņš piemetina, ka nebūt nepaļaujas tikai uz ekspertu teikto, bet pats labprāt rēķina. „Ņemu kādu statistikas ciparu un skatos, kas īsti notiek – jo viena lieta ir tas, ko saka ekonomisti vai valdības pārstāvji, otra lieta, ir tas, ko parāda cipari un aprēķini,” uzsver Juzefovičs.

Viņam uz galda stāv ieslēgti trīs monitori un televizors, kurš visu laiku raida CNBC (finanšu kanāls) ziņas. Juzefovičs īpaši nepaļaujas uz intuīciju, bet gan drīzāk uz racionālie aprēķiniem. „Ja grib ticēt intuīcijai, tad ir jāiet uz kazino. Tas pats vien būs,” uzskata investors. Viņam arī nav neviena ārvalstu investora, kurš būtu neapšaubāms autoritāte. „Taču man ir viens cilvēks Latvijā, kuru ļoti cienu un kura katru teikumu pārlasu trīs reizes – tas ir Vladis Spāre. Tam var līdzināties un viņā ir vērts klausīties. Viņš ir gudrāks par mani,” atzīstas Juzefovičs un piebilst, ka Spāre ar savām prasmēm labi pelnījis arī uz viņa rēķina. „Viņš ļoti labi pārzina cilvēku psiholoģiju. Tas ko viņš nopelnīja, viņš nopelnīja no tādiem kā es. Viņš ir fantastisks blefotājs.”

Juzefovičs uzskata, ka tiem, kuri gatavi doties fondu tirgus plašumos ir jārēķinās, ka pirmie trīs gadi būs tikai mācības, par kurām būs jāmaksā arī nauda, proti, būs jāsamierinās, ka zaudējumi var būt krietni lielāki par pelņu. Labi nopelnīt var arī pašmāju, Latvijas tirgū, taču tad, kad pienāks laiks. Turklāt ir jārēķinās, ja ir vēlme tirdzniecību ar vērtspapīriem pārvērts par vienīgo iztikas avotu, arī sākumkapitālam jābūt adekvātam. „Nopietni strādājot – ienesīgums gadā var sasniegt līdz 20%. Bet tas būs tikai pie nosacījuma, ka investējat jau profesionālā līmenī, neklausot banku konsultantus. Lielākus ciparus vidējai tirgotājiem grūti uzrādīt, kaut gan, protams, lai arī reti, bet gadās izņēmumi. Ja gribat mēnesī tērēt 1000 latus, tad gadā ir jānopelna 12 000 lati. Tas nozīmē, ka tirgū ir jābūt vismaz 60 000 latiem vai 120 000 dolāriem. Tas ir labākajā gadījumā. Taču jārēķinās, ka var būt mēneši, kad būs zaudējumi,” nosaka investors un uzsver, ka „pelnīt naudu un investēt ir goda lieta, lai arī Latvijā bieži vien pret akciju tirgotājiem izturas ar lielu skepsi. Taču tas ir grūts darbs. Nepārtraukti ir jālasa un jāmācās. Citādi nevar.”

Autori: Aiga Pelane, Inguna Ukenābele, BNS