Hipotēku bankas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība „Hipo Fondi” veikusi pētījumu, lai noskaidrotu iedzīvotāju informētību un interesi par pensijas 2.līmeņa plāna ienesīgumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka 80% iedzīvotāju zina, kurā pensiju 2.līmeņa fondā viņu līdzekļi tiek uzkrāti, tomēr tikai aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs jeb 23% seko sava pensiju fonda darbības rezultātiem un ir informēti par tā ienesīgumu.
Salīdzinoši zinošākas par sava pensiju fonda ienesīgumu ir sievietes – pensiju fonda ienesīgumam seko 25% sieviešu un 19% vīriešu. Biežāk pensiju fonda ienesīgumam seko cilvēki vecumā no 50 līdz 55 gadiem, savukārt gados jaunāki iedzīvotāji šādai informācijai seko vismazāk – tikai 16% aptaujāto vecumā no 20 līdz 27 gadiem seko sava pensiju fonda ienesīgumam. Salīdzinoši informētāki ir arī iedzīvotāji ar augstāko izglītību (29%) un lielo pilsētu iedzīvotāji (24%).
Biežākie minētie iemesli, kāpēc cilvēki neseko sava pensiju fonda ienesīguma rezultātiem, ir neziņa, kur un kā to var izdarīt, kā arī vienaldzīga attieksme pret pensiju 2.līmeni.
Pētījums arī parādīja, ka 90% iedzīvotāju ir informēti par to, ka ikvienam ir tiesības vienu reizi gadā mainīt 2.līmeņa pensiju pārvaldnieku. Tomēr, tikai 63% aptaujāto zina, ka pensiju pārvaldnieku var ērti nomainīt arī savas bankas internetbankā.
Anželika Berķe-Berga, Hipotēku bankas valsts fondēto pensiju projekta vadītāja
Hipotēku bankas valsts fondēto pensiju projekta vadītāja Anželika Berķe – Berga: „Iespēja mainīt pensiju plāna pārvaldnieku mudina iedzīvotājus sekot sava pensiju plāna ienesīgumam, lai savlaicīgi rūpētos par savu pensijas kapitālu vecumdienām. Atkarībā no pensiju plāna ienesīguma, 2.līmeņa piemaksa pie valsts pensijas var atšķirties pat 3,5 reizes. Piemēram, ja personas, kurai šobrīd ir 36,5 gadi un darba samaksa 433 lati mēnesī, pensijas plāns vidēji visā uzkrājuma periodā pelnītu 2%, saņemamā pensijas 2.līmeņa daļa būtu 85 lati. Uzkrājot tik pat daudz līdzekļu ar lielāku peļņas procentu, piemēram, 10%, pensiju 2.līmeņa piemaksa būtu 305 lati”.
Būtiski trīs faktori, kas jāņem vērā, izvēloties 2.līmeņa pensiju fonda pārvaldnieku ir sekojoši:
1) Pēdējā gada ienesīgums. Tas parāda, kāda ir līdzekļu pārvaldītāja īstenotā taktika, cik pārdomāti un kompetenti lēmumi ir pieņemti pēdējā laikā, kā pārvaldītājs spējis pielāgoties situācijai ekonomikā.
2) Ienesīgums kopš darbības sākuma. Tas parāda, vai pārvaldītāja ilgtermiņa stratēģija ir attaisnojusies un devusi vēlamo rezultātu.
3) Pensijas plāna stratēģija un ekonomiskā situācija. „Ja ekonomikas augšupejas posmā ir vērts krāt pensiju labā aktīvajā plānā, parādoties krīzes pazīmēm, ir vērts nomainīt stratēģiju uz konservatīvu”, uzsver Anželika Berga – Berķe.
Aptauja veikta no 8. līdz 14.decembrim, aptaujājot 839 cilvēkus vecumā no 20 līdz 55 gadiem.
Kopš 2008. gada „Hipo Fondi” ir 2. pensiju līmeņa plānu „Jūrmala”, „Rivjera” un „Safari” pārvaldnieks. Pensiju plānu pārvaldības pamatprincipi ir dalībnieku pensiju uzkrājumu saglabāšana un mērena vērtības vairošana.
jāsaka, ka tipiski latviešiem Viss ir diezgan “pie lampiņas” – pat personīgo finanšu stāvokis, līdz kamēr jāsāk bļaut par pensiju plānu kritumu. Tad gan lielākā daļa ir “speci” norādīt kā vajadzēja pelnīt un cik neprašas ir finanšu iestādes.
Gribam audzēt savu finansiālo labklājību, bet ieguldīt tajā kaut nedaudz laika, tas jau ir par grūtu. Tad nu esam tur, kur pašreiz esam
nav pamata satraukties,jo Riga pilna finansu bleeziem
Nedomāju, ka armanda teiktajam ir kāds sakars ar pensiju 2. līmeni. Savukārt saistībā uz dažādiem blēžiem naudaslietas.lv ir redakcija ir pasūtījusi rakstu sēriju par izplatītākajām naudas izvilināšanas shēmām, kas notiek piesedzoties ar “investīcijām”.
Par pensiju plāniem neinteresējas, jo to var mainīt tikai 1 reizi gadā. Ja sākas krass globāls ekonomikas kritums, pats ieguldītājs pilnīgi neko nevar izdarīt. Līdz ar to sekot līdzi pensiju plānam ir jēga tikai tad, ja ir pagājis gads un ir doma to nomainīt.
Citiem, kas jauni, ieguldījumi pensiju plānā šķiet tāli un nepieejami.
Ja tie būtu pieejami, piemēram, es pats tos pārvaldītu.
Hipofondi tik tiešām izskatās tīri labi uz pārējo fona. Samērā labs ienesīgums un parādās zināma stabilitāte. Var secināt, ka krīzes laikā nav bijuši arī pārāk lieli kritumi. Domāju, ka tuvākajā laikā pāriešu uz Hipo.
Es gan tikko lasīju mazliet savādākus ciparus – ka par savu pensijas uzkrājumu neinteresējas vismaz 30% letiņu. Jāpiekrīt, ka tas ir kārtējais latviešu “man vienalga” pierādījums. Skumji
Te ir info par februārī veikto pētījumu, tiesa – no citas bankas: http://ej.uz/qqbq
Arī intersanti cipari!
Bankas jau ir ieinteresētas, lai iedzīvotāji turpina neinteresēties par savām pensijām.
Turklāt katra banka reklamē savējo kā izdevīgāko, lai gan tas bieži neatbilst patiesībai. To, kur ir visizdevīgāk, vislabāk ir katram reizi gadā pašam izvērtēt un mainīt pensiju noguldītāju ko drīkst darīt 1x gadā).
Paldies par linku. Kāpēc gan Hipotēku pētījuma rezultāti tik ļoti atšķiras no Citadele pētījuma rezultātiem?
MAn visa ģimene pārgāja uz Citadeles pensiju fondu, jo skaitļi ir labi.