SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds

Ieguldījumu pasaulē – runājot gan par lielu brīvo naudas līdzekļu ieguldīšanu, gan arī par pavisam nelielām investīcijām, piemēram, pensiju 2. līmeni, kur paši pat neinvestējam, bet izmantojam daļu no jau samaksātā sociālā nodokļa, cilvēkiem ir tendence pieņemt nepareizos lēmumus visnepiemērotākajā brīdī.

Jānis Rozenfelds, SEB banka

To pierāda dažādi pasaulē veikti pētījumi. Nu jau pagājušā gadsimta 80., 90. gados akciju tirgus vai ik gadu piedzīvoja padsmit procentu pieaugumu, tai pat laikā vidusmēra mazajam investoram, kurš pats ir pircis un pārdevis akciju fondus vai akcijas, vidēji nopelnīja tikai 2% gadā. Ieguldītāji emociju rezultātā parasti iesaistās tirgū tā aktivitātes un vērtības augstākajā punktā, bet atstāj tirgu tuvu tā zemākajam punktam. Tas skaidrojam dažādi.

Pirmkārt, cilvēkiem ir ārkārtīgi liels fokuss uz vēsturisko rezultātu. Tas, protams, ir indikatīvs rādītājs, bet tā jau ir vēsture. Pagājušajā gadā un arī šogad šo tendenci redzam arī pensiju 2. līmeņa gadījumā, kad vēl joprojām liela sabiedrības daļa, baidīdamies no zaudējumiem, ko pārvaldīšanas politikas rezultātā nodrošinājuši daži pārvaldnieki, no aktīvās stratēģijas plāniem pāriet uz konservatīvajiem plāniem. Tā ir izteikti emocionāla un novēlota reakcija. Svarīgas ir prognozes par sagaidāmo nākotnē, pie izvēles, tā būtu mazāk jābalsta uz iepriekšējo īstermiņa periodu – mēnešu vai viena gada ienesīguma rezultātiem, jo tie, kā likums, būs izsmēluši arī savu konkrētā mirkļa izaugsmes potenciālu. Vairāk jāvērtē ilgtermiņa vēsturiskie cipari, sagaidāmās globālās ekonomikas tendences, kā arī konkrētā pārvaldnieka darba rezultāts un taktika, ejot cauri pilnam ekonomikas ciklam no izaugsmes fāzes līdz recesijai.

Otrkārt (kas turpina iepriekš minēto), cilvēki labajos brīžos pārvērtē savu riska apetīti un uzņemas lielāku risku nekā tas būtu piemērots, un sliktos laikos iet otrā galējībā, aizejot pārlieku konservatīvi. Tas rezultējas tajā, ka vai nu netiek gūts labums vai radīti zaudējumi. Cilvēka reālā riska tolerance ir mazāka nekā tas, ko viņi saka. Mēs gribam redzēt tikai pozitīvo pusi, bet negrib redzēt to otru pusi, kas ir tik pat spēcīga, tikai pretējā virzienā.

Pensiju 2. līmenis, kas ir viens no pakalpojumiem, kas paredz salīdzinoši augstu likviditāti attiecībā uz stratēģijas maiņu, ir viens no pakalpojumiem, kur cilvēkiem vajadzētu daudz apdomīgā šīs izmaiņas veikt, lai pilnībā izmantotu šī uzkrājuma veida priekšrocības. Savukārt, pārvaldniekam visgrūtākā lieta ir noturēt vienādu pārvaldīšanas rezultātu gadu no gada. Tomēr statistika rāda, ka Tu būsi labākais, ja Tu spēsi nodrošināt vidēju rezultātu gadu no gada. Matemātika vienkārša: diviem pārvaldniekiem iedod 100 latus, vienam taktika ir iziet cauri strauju svārstību periodiem savā darbības rezultātā, otram – gadu no gada noturēt vienādu, bet pozitīvu rezultātu. Pirmais vienu gadu pārvalda ar zaudējumiem 15% apmērā, nākošajā gadā ar 10% peļņu, rezultātā – 100 latu ieguldījums ir 82,5 latu vērts. Otrais abus gadus strādā ar nelielu, bet 3% peļņu, līdz ar to pēc diviem gadiem 100 latu vietā krājējam tiek nodrošināti vairāk kā 106 lati. Tas par pareiziem lēmuma kritērijiem.

Pārvaldnieka darbs ir pasargāt klientu no viņa paša emocijām, kuras parasti tikai sabojā beigu rezultātu. Skaidrs, ka sākumā minētais pensiju 2. līmenis ir ilgtermiņa uzkrājums, kur cilvēkiem vienlīdz svarīga ir gan konkrēta pārvaldnieka izvēle, gan arī atbilstoša pensiju ieguldījuma rika līmeņa izvēle. Ejot līdzi laikam un tuvojoties pensionēšanās vecumam, ir svarīgi pievērst uzmanību mērenībai un netrāpīties akciju tirgus kritumā, veicot izvēli par labu konservatīvākiem pensiju plāniem. Turpretī jauniem cilvēkiem, kuru pensionēšanās vecums iestāsies pēc vairākiem gadu desmitiem, būtu vairāk jāskatās aktīvo pensiju stratēģiju virzienā. Jāizmanto ilgtermiņa tirgus pieauguma potenciālās iespējas, tādejādi ievērojami papildinot savu pensiju uzkrājuma kapitālu, līdztekus veiktajām iemaksām, gūstot labumu arī no ieguldījumu vērtības pieauguma.