Portāls naudaslietas.lv jautā: vai ir vērts veikt uzkrājumus, ja ir kredīts? Cik liela ir tā proporcija no ienākumiem, kuru nevajadzētu pārsniegt kredīta maksājumiem, un cik lielu daļu ienākumu būtu vēlams veltīt uzkrājumiem? Vai ir labāk vispirms atdot kredītu un tikai tad sākt uzkrājumu veikšanu?

Atbild SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:

Edmunds Rudzītis, SEB banka

Pirmkārt, svarīgi neuzņemties pārlieku lielas kredītsaistības un ikmēneša kredīta maksājuma summai nevajadzētu pārsniegt 30-40% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Otrkārt, kredītsaistību termiņam būtu jābūt tādam, lai par šīm kredītsaistībām nevajadzētu lauzīt galvu pirmspensijas vecumā. Tajā pašā laikā ikvienam neatkarīgi no tā, ir vai nav kredīts, svarīgi veidot uzkrājumus, gan ilgtermiņa (dzīves līmeņa nodrošināšanai vecumdienās), gan īstermiņa (drošības spilvens neparedzētiem izdevumiem, piemēram, veselībai, izglītībai utt.) mērķiem. Uzkrājumiem ik mēnesi būtu jānovirza vismaz 5-10% ienākumu, pusi uzkrājot ilgtermiņā, piemēram, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai privātajā pensiju fondā, otru pusi tādos īstermiņa produktos kā krājkontā vai Latu rezerves fondā. Jāatceras, ka, jo vēlāk cilvēks sāk uzkrājumu veidošanu, jo procentuāli lielāka ienākumu daļa jāuzkrāj, lai līdz vecumdienām uzkrātu pietiekamus naudas līdzekļus.

Ja kādam ir kredīts, tad būtu jāizvērtē, kāda ir kredīta procentu likme un kāds ir reālais ienesīgums, ko var nopelnīt depozītā vai citos ieguldījumu veidos. Ja kredīts ir ar salīdzinoši zemu procentu likmi un ikmēneša maksājumu veikšana nesagādā grūtības, tad diezin vai būtu jācenšas pēc iespējas ātrāk atmaksāt šis aizdevums. Iespējams, ka daudz izdevīgāk veidot papildus uzkrājumus, novirzot vairāk nekā 10% no saviem ienākumiem, tomēr pārāk neaizraujoties ar riskantiem finanšu instrumentiem. Ja kredīta procentu likme ir būtiski augstāka nekā noguldījumu likme, primāri jācenšas pēc iespējas ātrāk nomaksāt kredītsaistības.