Finanšu piramīdas darbojas pēc ļoti vienkārša principa – peļņu gūst nevis no tā, ka rada jaunas preces un pakalpojumus vai vaiga sviedros strādā finanšu tirgos, bet no tā, ka piesaista arvien jaunus dalībniekus, kuri, solījumu apdullināti, iegulda savu naudu un arī ļoti cer nopelnīt krietnu žūksni naudas, neko nedarot. Piramīdas droši vien varētu darboties ilgu laiku un sekmīgi, ja ne viens neliels misēklis – nav iespējams bezgalīgi piesaistīt jaunus biedrus un to naudu. Beidzoties naudas plūsmai, beidz pastāvēt arī pats finanšu veidojums un pēdējie rindā ne tikai paliek bez cerības uz lielo peļņu, bet arī bieži vien bez vairākus gadus veidotajiem uzkrājumiem, kas tik cerīgi tika ieguldīti.

Eksperti norāda, ka tieši ekonomiskās nestabilitātes laikos, cilvēkiem ir tendence ķerties pie katra salmiņa, kas dod iespēju nopelnīt un kaut nedaudz noturēt savu agrāko dzīves līmeni. Tieši tāpēc, piemēram, tepat kaimiņos – Krievijā, sāk runāt par jaunu finanšu piramīdu vilni, kas var velties par šīs zemes ārēm. Tā kā Latvijā ik pa laikam parādās arī kāds ārvalstu piramīdu celējs, iespējams, arī mēs varētu sagaidīt ne vienu vien jaunu „zelta kalnu” solītāju.

Kurš pēdējais?

„Sveiki! Iesaku NOTEIKTI izlasīt līdz beigām.” Tā sākas kāda daudzajos Latvijas interneta finanšu forumos publicēta vēstule, kurā kāda studente gari un plaši izklāsta savu bēdīgo pieredzi neveiksmīgi meklējot darbu, līdz sastapusi savu laimi. Laime ir kāds portāls (tagad jau slēgts), kurā jāreģistrējas un deviņiem citiem shēmas dalībniekiem jāpārskaita pa 30 santīmiem, bet pēc tam aktīvi jānodarbojas ar šīs shēmas popularizēšanu internetā. Savā vēstulē laimīgā studente vēsta, ka nu viņai dzīvei pilnīgi pietiekot ar arvien klāt nākošajiem 30 santīmu tūkstošiem. Tiesa būtu interesanti uzzināt kā jutās pēdējie, kuri pievienojās minētajām portālam pirms slēgšanas? 2,7 latu iestāšanās naudu varbūt viņi ar vieglu sirdi ir norakstījuši zaudējumos, bet iecerētie latu simti gan ir izkūpējuši mākoņos.

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai veiksmīgi pastāvētu finanšu piramīda ir cilvēku alkatība un reizēm arī izmisums apvienojumā ar lētticību. Ekonomikas policijā atzīst, ka arī pašlaik Latvijā tiek izmeklēta viena finanšu piramīdas lieta. Tādēļ Latvijas piramīdu saraksts, kurā slavenākās ir „Banka Baltija” un firma „Auseklītis”, nebūt vēl nav noslēgts. Turklāt visdrīzāk tas tiks papildināts arī turpmāk.

Finanšu piramīdas teicami „aug” tā saucamajās jaunajās ekonomikās – valstīs, kuras pārdzīvo dažādas reformas vai pat ekonomiskās formas maiņu, piemēram, pāriet no komandekonomikas uz kapitālistisko saimniekošanu kā tas notika 90.gadu sākumā, brūkot PSRS. Līdz ar to šajās valstīs bieži vien trūkst attiecīgās regulējošās finanšu un reklāmas likumdošanas. Tāpat šo valstu iedzīvotājiem trūkst zināšanu par finansēm un iespējamām krāpšanas shēmām, bet ir izmisīga vēlme kaut kā uzlabot savu dzīves līmeni. Tomēr arī vecās un stabilās ekonomikas nebūt nav pasargātas no „aitu cirpējiem” jeb dažādu paveidu finanšu piramīdu veidotājiem. To apliecina tikai aizpagājušajā gadā atklātā Bernarda Medofa izveidotā lielākā krāpšanas shēma ASV vēsturē, par kuru tās autors „nopelnīja” 150 gadus cietumā.

Atslēgtā loģika

„Likumos ir ļoti skaidri noteikts, kas Latvijā drīkst nodarboties ar naudas piesaistīšanu. Taču cilvēki visbiežāk pat nepainteresējas vai konkrētā firma ir kredītiestāde un vai tai ir nepieciešamā licence,” situāciju raksturo Ekonomikas policijā, kurā gala rezultātā nonāk lielākā daļa lietu par cilvēku apkrāpšanu.

Policistu pieredze liecina, ka finanšu piramīdas Latvijā veido ne tikai vietējie, bet ir arī starptautiski piedāvājumi. Turklāt cilvēki bieži tiek iesaistīti arī ar dažādu lekciju un apmācības kursu starpniecību, kuros papildus ienākumu kārotājiem tiek atklāti fantastiski un galvenais droši papildus peļņas veidi.

Ekonomikas policijā, lai neiekristu krāpnieku nagos iesaka skatīties uz trim lietām. Pirmkārt, jebkuri solījumi par augstiem ienākuma procentiem jau pēc definīcijas ir aizdomīgi. Otrkārt, lielās peļņas solītājiem noteikti ir jāpajautā uzrādīt Latvijā izsniegtas darbības licences un pēc tam jāpainteresējas valsts iestādēs vai tās ir īstas. Treškārt, par visiem darījumiem ir jāpieprasa slēgt līgumus. Krāpnieki parasti savas darbības dokumentāli apliecināt nemīlot, bet bez dokumentiem pēc tam būs visai grūti pierādīt, ka esat cietušais.

Turklāt konsultēties ar juristiem vai citiem padomdevējiem vajag pirms, nevis pēc šādu darījumu slēgšanas, citādi var izrādīties, ka skopais maksā divreiz un uz advokāta konsultācijas rēķina ietaupītā nauda pēc tam izvēršas pamatīgā zaudējumā.

„Galvenā problēma – izdzirdot solījumus par lielu peļņu, pat salīdzinoši prātīgiem cilvēkiem atslēdzoties loģiskā domāšana,” uzsver policijas pārstāvis. Nereti cilvēki pat aizņemas, lai tikai ieguldītu finanšu piramīdā, stāsta izmeklētājs, atzīstot, ka šajā jomā ir arī liels nezināmu noziegumu skaits. Pēc tam cilvēki saprotot savas kļūdas un, ja ieguldījums nav bijis ļoti liels, samierinās ar zaudēto naudu,  nevēršoties tiesībsargājošajās struktūrās.

Lētticības tirgus

Kaut arī joprojām apkārt klīst leģendas par lielo naudu, ko tas vai cits paziņa, kaimiņš vai radinieks ir nopelnījis no šādiem ieguldījumiem, ļoti precīzs ir kāda asprāša interneta pļāpātavā rakstītais – „ja gribi pelnīt, darbojoties finanšu piramīdā, tad tev atliek to arī organizēt”. Proti, tikai tie, kas atrodas piramīdas smailē, reizēm var iziet no tās ar sausām kājām. Tie visbiežāk ir tā sauktie „rūdītie” investori, kuri apzinās risku un prot to vadīt. Savukārt tie naudas devēji, kuri šajā shēmā iesaistās jau tai ejot uz beigu galu, drīzāk veido tos „muļķus”, kas jaunus piramīdas biedrus piesaistīt vairs nevar, un tāpēc rindā pēc naudas ir pēdējie.

Latvijas potenciālais piramīdu „biedru” skaits gan ir salīdzinoši neliels –darbaspējīgo un pensionāru skaits kopumā ir ap 2 miljoniem. Ja vienam finanšu piramīdas dalībniekam, lai sāktu pelnīt, būtu nepieciešams piesaistīt vismaz sešus cilvēkus, tad matemātiski aprēķinot, Latvijā cilvēku sāk trūkt jau astotajā riņķī jeb līmenī. Līdz ar to rinda pēc peļņas sanāk ļoti īsa. Tieši tādēļ Latvijā ik pa laikam uzrodas starptautiskie piramīdu cēlāji, kuriem Latvija ir papildus, nevis galvenais „tirgus”.

Par cilvēku attieksmi labi liecina arī kādā Krievijas interneta vietnē pērn veikta aptauja. Tajā 44% no respondentiem bija pārliecināti, ka finanšu piramīdas esot krāpniecība, taču 23% pārliecinoši atbildēja, ka ar finanšu piramīdu starpniecību var labi nopelnīt. Turklāt – liels bija arī svārstīgo skaits, proti, 31% aptaujāto ir pārliecināti, ka, lai arī lieta esot riskanta, varot gan visu naudu zaudēt, bet tik pat labi, varot arī labi nopelnīt. Pārējie par šādu finanšu krāpniecību neko nebija dzirdējuši.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) atzīst, ka veiksmīgākai cīņai ar piramīdām vissvarīgākā ir tieši cilvēku izpratne. „Šobrīd nebūtu nepieciešami radikāli likumu grozījumi, bet gan būtiska ir sabiedrības izglītošana, lai atturētos no šādu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumiem, kā arī savlaicīga Ekonomikas policijas brīdināšana par šādiem gadījumiem,” saka FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

FKTK stāsta, ka pēdējais apjomīgais gadījums, kas raisīja aizdomas par piramīdas veida struktūru, risinājās pirms dažiem gadiem, kad investīciju kompānija „European Prosperty Club Corporation”, piedāvāja Latvijas iedzīvotājiem ieguldīt ASV vērtspapīros un gūt līdz 40% lielu peļņu. Kad lielo ienākumu solītājiem savu uzmanību pievērsa valsts struktūras, tie pārdēvējās par „E.A.P.C. Consulting Services”, bet vēlāk pārdzima par „Mulberry Group” vai „Mulberry Team”.  „Pēc komisijā saņemtajām šo kompāniju klientu sūdzībām un publikācijām presē 2007. un 2008.gadā bija noprotams, ka kompānijai ir finanšu problēmas un tā masveidā nepilda saistības pret saviem ieguldītājiem,” stāsta Anna Dravniece.

Piramīdu modifikācijas

Der atcerēties, ka piramīdas var darboties ne tikai kā finanšu uzņēmumi, bet arī kā darbā iekārtošanas biroji, dažādu preču izplatītāji, apmācību rīkotāji utt. Tāpēc, pirms kaut kur iesaistīties, der saprast dažas lietas. Piramīdas uztur arvien pieaugošs dalībnieku skaits un viņu iemaksātās dalības maksas. Tieši tādēļ un, nevis izcili labas darbības vai citiem nezināmu ienākumu formulu dēļ, finanšu piramīdas saviem dalībniekiem līdz noteiktam laikam spēj nodrošināt labus ienākumus pēc būtības nepakustinot ne pirkstu.

Tādēļ, neraugoties uz to vai cilvēks ir atnācis uz ieguldījumu firmu, brīnumainu medikamentu izplatīšanas uzņēmumu vai brokeru kursiem, ir jāatceras, ka pamatā jāuzmanās no divām lietām – solījumiem par labiem ienākumiem, kuru gūšanai nekas īpaši daudz nav jādara jeb pareizāk sakot nav reāli jāstrādā, kā arī no prasības piesaistīt papildus dalībniekus vai klientus.

Pazīmes, ko der atcerēties piramīdu sakarā, ir, piemēram, tas, ka jūsu peļņa ir tieši atkarīga no jauno „dalībnieku” iemaksām. Vēl ir iespējams, ka jums tiks piedāvāts iegādāties „preces” kuru materiālā vērtība ir niecīga vai nekāda – tie var būt dažādi sertifikāti, akcijas, kas netiek kotētas biržā, obligācijas, kas nekur nav reģistrētas utt. Proti, šie skaistie „papīrīši” ārpus piramīdas struktūras ir bezvērtīgi. Par piramīdu dažkārt liecina arī  ļoti grūti izprotama un samudžināta peļņas gūšanas sistēma. Bieži tiek runāts par matricu, kurā jums jāiekļaujas, vai par līmeņiem, kuros nonākot, jūsu peļņas daļa palielinās.

Aizdomas var radīt arī tas, ja uzņēmums mēģina jūs piesaistīt ne visai zināmu produktu pārdošanā. Visbiežās tās ir  tā saucamās “klubu sistēmas” atlaides kaut kādu pakalpojumu izmantošanai, piemēram, tā var būt elitāra atpūta, dažādas apmācības programmas. Pašiem produktiem var nebūt nekādas vainas, taču, fakts, ka uzņēmums un tā partneri, kuri pozicionē sevi kā tīkla mārketinga uzņēmumu, atlīdzību saņem no piesaistīto cilvēku iemaksām, rada pavisam nopietnas aizdomas, ka šajā gadījumā darbojas „maskēta” finanšu piramīda.

Vēl viens piramīdas paveids – ja kāds jūs aicina pirkt un pārdot citiem “brīnumproduktu”, kurš izdziedinās no visām kaitēm. Tas tiekot veidots no augiem, kurus ievāc kādā eksotiskā vietā, un tāpēc maksā ļoti dārgi, un, jo vairāk jūs kādam šo produktu pārdodat, jo lielākas atlaides vai arī procentus no pārdotā saņemat pats. Taču patiesībā tie ir augi ar zemu pašizmaksu, iespējams plūkti tuvējā pļavā. Iepakojumu un nesaprotamus, bet skanīgus nosaukumus uz tā, izgatavot mūsdienās nav problēma.

Ļoti tipiska piramīdu pazīme ir, ja par firmas darbību vai vadību nav iespējams atrast nekādu informāciju, vai arī tā ir minimāla un neko neizsakoša. Ja uzņēmuma juridiskā adrese atrodas ārzonā (Singapūra, Šeišeļu salas, Kipra, u.c.) un licenci, piemēram, darbībai finanšu sektora ir izsniegusi nesaprotamas valsts nesaprotama iestāde. Savukārt firmas vietējiem pārstāvjiem ir raksturīga izvairīšanās no atbildēm uz tiešiem jautājumiem un skaļi apgalvojumi, kuriem nav seguma. Tieši balsoties uz emocijām cilvēkus piemāna.

Vēl pavisam nesenā vēsture

Latvijas un tuvējo valstu iedzīvotājiem grandiozas finanšu piramīdas vēl ir visai dzīvā atmiņā. Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzplauka „Bankas Baltija” projekts. Naudas un ekonomikas sistēmu maiņu apdullinātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas līdz tam kā vienīgo bankas veidu bija redzējuši tikai krājkasi, dāsnie procenti par depozītiem, laikā, kad strauji auga cenas un kusa naudas vērtība, šķita kā glābējs no nabadzības. Tomēr viss beidzās 1995.gadā ar bankas loģisku bankrotu. Tiesas process par „Banku Baltija” turpinās līdz pat šai dienai un jaunākie notikumi ir saistīt ar to, ka bankas administratori par labu apkrāptajiem noguldītājiem mēģinās piedzīt naudu arī no Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas.

Tepat kaimiņos Krievijā 90.gados darbojās aptuveni 1800 finanšu piramīdu. Par to darbību tika ierosinātas 900 krimināllietas, līdz tiesai gan nonāca tikai 20, bet reālu sodu saņēma tikai deviņi piramīdu cēlēji. Lielākā no tām bija MMM, kas sākotnēji tirgoja datorus un biroju tehniku. Taču 1992.gadā ar šādu nosaukumu izveidoja finanšu uzņēmumu, kas pieņēma no iedzīvotājiem naudu, solot pretī līdz pat 1000% gadā. Pretī ieguldītāji saņēma paša MMM emitētās akcijas. 1994.gadā šis akcijas jau nonāca brīvā tirdzniecībā un to cena tika noteikta patvaļīgi. Jau 1994.gada otrajā pusē MMM „vērtspapīrus” bija iegādājušies 10-15 miljoni iedzīvotāju. Tādu „tautas” mīlestību vairs šis veidojums nevarēja izturēt un drīz vien piramīda sabruka. Tiek lēsts, ka šīs „piramīdas” rezultātā iedzīvotāji zaudēja vairāk kā 110 miljonus rubļu.

Jaunāko ierakstu apjomīgu finanšu piramīdu vēsturē 2008.gadā veica reprezentablais Ņujorkas finansists Bernards Medofs. Pasauli šajā stāstā ir šokējis daudz kas. Pirmkārt jau krāpšanas apjoms – vairākus gadu desmitus ilgušajā shēmas darbības laikā no ieguldītājiem tika savākti 65 miljardi ASV dolāru un pēc tās sabrukšanas zaudējumi ir lēšami vairāk nekā 13 miljardu dolāru apmērā. Otrkārt – valsts uzraudzības struktūru aklums un nespēja šo krāpšanu atklāt, neraugoties uz vairākām iespējām, kas šo gadu laikā radās. Treškārt – pati Medofa personība. Reti kurš varēja iedomāties, ka respektablais finansists un Ņujorkas augstākās sabiedrības loceklis ir krāpnieks un melis, bet viņa veiksmīgā investīciju kompānija balstās uz safabricētiem faktiem. Medofa izveidotā shēma balstījās uz to, ka viņš viltoja reālos ienesīguma rādītājus un pateicoties tiem piesaistīja arvien jaunus klientus. No to naudas savukārt pietika tiem, kas gribēja savu ieguldījumu izņemt. Svītru veiksmīgajam biznesam pārvilka ekonomikas krīze, jo tās dēļ naudu gribēja izņemt pārāk daudzi un Medofam nācās atzīties melos.

Aiga Pelane, Inguna Ukenābele, BNS