Aiga Pelane, Inguna Ukenābele, BNS

Viens no visu laiku bagātākajiem austrāliešiem – Kerijs Pakers (Kerry Packer), nav uzskatāms par klasisku investoru, kurš savas dienas vada, analizējot biržu cenu līknes un šurpu turpu bīdot ieguldījumiem paredzētās naudas summas. Pirmām kārtām viņš ir masu mediju magnāts, kurš investīcijām pievērsās tikai savas dzīves otrajā pusē.

Tomēr tas, ko no viņa var mācīties jebkurš investors, ir spēja saskatīt ekonomikas kopsakarības un arī laikā, kad tirgū valda apreibinoša eiforija, saglabāt vēsu galvu un nopelnīt uz peļņas skurbuma pārņemto rēķina. Tieši tā Pakers astoņdesmitajos gados nopelnīja gandrīz miljardu dolāru. Turklāt viņa biznesa filozofija ir – vai nu visu vai neko – viduvēja peļņa un viduvēji darījumi azartisko austrālieti nekad nav interesējuši. „Liels, pārcilvēcīgs, dusmīgs un neapturams,” tieši tā savā grāmatā par Keriju Pakeru viņu raksturo Pols Barijs.

Trakais Pakers

Pakeru masu mediju impēriju izveidoja Kerija vecaistēvs un tēvs. Abi pēc nodarbošanās bija žurnālisti un Sidnejā izdeva divus Austrālijas populārākos tabloīdus „Sunday Telegraph” un „Daily Telegraph”, kā arī žurnālu „Women’s Weekly”. Kerijs Pakers nebūt neslēpj, ka ģimenē tika uzskatīts par „muļķa pastarīti” – disleksijas dēļ viņam tā arī nav izdevies iegūt augstāko izglītību un kā Pakeru impērijas mantinieks tika audzināts viņa vecākais brālis Klaids. Tomēr Klaids septiņdesmitajos gados pamatīgi sastrīdējās ar tēvu un pārcēlās uz ASV. Tādēļ pēc tēva nāves 1974.gadā tieši „muļķa pastarītis” Kerijs nonāca pie Pakeru masu mediju biznesa stūres.

Daudziem par pārsteigumu Pakeru uzņēmumi nevis lēni nogrima, bet gan sāka strādāt ar pilnīgi jauniem apgriezieniem. Kerijs Pakers savu oficiālās izglītības trūkumu kompensēja ar dzelžainu tvērienu, no tēva noskatītu darījumu stilu un loģiku, kā arī azartu. „Mana dzīve ir sports. Pēc akadēmiskiem rādītājiem es biju muļķis un mana izdzīvošanas metode skolā un līdzīgās lietās bija sports,” atzīst pats Pakers, paskaidrojot kā viņam izdevies uzvarēt biznesa cīņās.

2005.gadā, kad Kerijs Pakers šķīrās no dzīves, viņš ar gandrīz 7 miljardu dolāru vērtiem īpašumiem bija visbagātākais austrālietis un pēc žurnāla „Forbes” datiem 95.bagātākais pasaules iedzīvotājs. „Ir divas lietas, kuras jums par mani jāzina. Pirmā – es esmu spēlmanis un parasti man veicas, otrā – es nedomāju viegli mirt,” pats par sevi smej Pakers.

Pamācošais gadījums ar 9.kanālu

Par visslavenāko Pakera darījumu ir uzskatāma televīzijas „Channel Nine” jeb 9.kanāla pārdošana un atpirkšana. Faktiski bez jebkādiem papildus ieguldījumiem Pakeram izdevās nopelnīt gandrīz miljardu dolāru – viņa vietā visu izdarīja ekonomiskā situācija un cilvēki, kas ne īpaši gudri to mēģināja izmantot.

Austrālija astoņdesmito gadu sākumā piedzīvoja kaut ko līdzīgu, ko pavisam nesen Latvija – ekonomika strauji auga, ieguldījumu vērtība cēlās, banku aizdevumus varēja saņemt viegli un daudz. Līdz ar to radās arī daudzi jauni un uzņēmīgi ļaudis, kuri sāka būvēt savu biznesu uz kredītu rēķina. Nauda īpaši netika skaitīta. Savukārt Pakeru piemeklēja valsts iejaukšanās biznesā – lai bremzētu mediju magnātu ietekmi, tolaik kreisā Austrālijas valdība pieņēma likumu, kurš aizliedza vienam īpašniekam vienā pilsētā savā īpašumā paturēt gan lielākos drukātos medijus, gan televīzijas kanālus.

Pie Pakera vērsās viens no jaunajiem biznesmeņiem – Alans Bonds – kurš par televīziju „Channel Nine” piedāvāja vienu miljardu dolāru, kā arī priviliģētās akcijas 200 miljonu dolāru vērtībā. Pakers šo darījumu salīdzināja ar „iekšu izplēšanu”, jo „Channel Nine” bija viens no viņa mīļākajiem lolojumiem, bet vienlaikus atzina, ka cena bija pārāk kārdinoša. Bondam nebija nekādu īpašu zināšanu par mediju biznesu, bet bija liela vēlme izveidot savu impēriju. Rezultātā viņš piepirka klāt vēl vairākus medijus un jaunizceptā holdinga „Bond Media” akcijas nodeva kotēšanai biržā. Tomēr situācija ekonomikā strauji mainījās un 1987.gadā Austrālijas fondu tirgu piemeklēja krīze. Rezultātā Bondam, kurš savu biznesu bija būvējis uz kredītiem un paļāvies uz akciju vērtības pieaugumu, apmaiņā pret Pakera priviliģētajām akcijām, kuras viņš vairs nespēja izpirkt, nācās atdot to pašu „Channel Nine”, piemetot klāt vēl dažus televīzijas kanālus.

Pakera grāmatvedības peļņa, atskaitot priviliģētās akcijas, no šī darījuma bija 855 miljoni dolāru, bet faktiski viņš neizdeva nevienu reālu banknoti – viņa impērijā atkal bija iemīļotais „Channel Nine”, bet no Bonda iegūto miljardu Pakers izmantoja investīcijām. „Jūsu dzīvē var būt tikai viens Alans Bonds. Man manējais ir bijis,” pēc tam savu apmierinātību neslēpa rūdītais mediju magnāts.

Cena pāri visam

Pakera investīciju portfelis bija visai plašs – sākot no ieguldījumiem kazino (pats Pakers bija aizrautīgs spēlmanis, kurš pamanījās gan vinnēt, gan zaudēt pamatīgas summas), Austrālijas derīgo izrakteņu ieguves rūpniecībā, nekustamajos īpašumos un beidzot ar informācijas tehnoloģiju kompānijām.

Visdzelžainākais kritērijs, pie kura pieturējās Pakers, bija cena – ja viņš uzskatīja, ka uzņēmums pašlaik ir nepietiekami novērtēts un tā akcijas maksā lēti, bet nākotnē tam ir izaugsmes perspektīvas un attiecīgi cena varētu augt – akcijas tika pirktas. Kad cena pēc Pakera domām bija augusi pietiekami, sekoja pārdošana. Tirgū pat klejojis sakāmvārds jeb padoms: „Nepērc, kad lielais Kerijs pārdod”.

„Es negribu atpalikt. Faktiski es gribu būt klāt pat pirms sākas darbība,” uzsvēra Pakers. Iespējams, tieši tādēļ viņš bija viens no pirmajiem, kurš sāka ieguldīt naudu IT biznesā nevis ASV Silīcija ielejā, bet gan Indijā. Pakers saskatīja, ka tieši Indija ar laiku kļūs par vienu no pasaules IT attīstības centriem. Kad viņam sāka aizrādīt, ka indieši ir ļoti nabadzīgi, Pakers lepni atcirta: „Es nepētu katra indieša maksātspēju, jo es nepārdodu lūpu krāsas”.

Eksperti gan arī norāda, lai gan Pakera darījumus patiesi ir virzījis „nopērc lēti, pārdod dārgi” princips, šim Austrālijas mediju magnātam būtu maldīgi piemērot kādu konkrētu investīciju stratēģiju. „Publiska vai privāta, viņa investīciju stratēģija bija tālu no kaut kā paredzama un prognozējama,” savā analīzē par Pakeru atzīst izdevums „The Intelligent Investor”.