Aiga Pelane, Inguna Ukenābele, BNS

Saruna ieilga. Mēģinājums iestāstīt paziņai, ka Latvijā nav iespējams saņemt eiro kredītu ar likmi 1% gadā, beidzās neveiksmīgi. Viņai tik ļoti gribējās to jauko dzīvokli un vajadzēja atrast tikai galvotāju.

Lēts dzīvoklis, kuram bija nepieciešams tikai kosmētiskais remonts, uzradās drīz vien pēc tam, kad sieviete bija ielikusi kādā interneta portālā sludinājumu, ka vēlas nopirkt dzīvokli. Turklāt pats dzīvokļa īpašnieks solījās izlīdzēt ar bankas kredītu, jo viņam visi bankā esot pazīstami, pats arī tur kredītus ņēmis un ne vienu vien. Pirmā iemaksa neesot nepieciešama un kredīta likme eiro valūtā ir tikai 1% gadā. Ja neticot, lai paskatoties „Nordea” mājas lapā, kur kredīta kalkulatora ailītēs tā arī ierakstīts – uz 25 gadiem, eiro valūta, procentu likme – 1%. (Red.piez. – pēc raksta publicēšanas žurnālā “Lietišķā Diena” bankas “Nordea” mājas lapā pieejamajā kredītu kalkulatorā izejas dati ir mainīti.)

Apskatot bankas mājas lapu – kalkulators patiesi piedāvā tādus izejas datus. Tiesa gan trūkst piebildes, ka vieninieka vietā jāieraksta tā procentu likme, ko banka ir piešķīrusi tieši konkrētam kredīta ņēmējam. Tas arī atklājas, piezvanot uz banku. Jo tur, ja ir iespējams uzrādīt, piemēram, vismaz 500 latu oficiālo ikmēneša ienākumu (vienam vai kopā ar galvotāju), ir iespēja saņemt kredītu ar gada likmi 4,8% plus EURIBOR. Turklāt kredītā tiks izsniegti tikai 75% no dzīvokļa vērtības. Līdz ar to solījumi par 1% kredītlikmi un iztikšanu bez pirmās iemaksas ir māņi.

Tikmēr zinošu cilvēku, kas palīdz nokārtot kredītu vai pat ir gatavi aizdot no savas kabatas netrūkst. Ekonomikas policijā uzsver, ka kredītu starpniecības gadījumi pašlaik „uzpeld daudz kur”.

„Tiem, kas ir maksātspējīgi, bankas kredītus dod. Tādēļ par šādu starpnieku upuriem parasti kļūst tie, kam jau tāpat iet grūti,” saka policijas pārstāvis, kurš ikdienā strādā ar krāpniecības lietām. Arī banku pārstāvji iesaka, labāk pašiem vien nākt uz banku, kur tad arī tiks izvērtēts uz kādiem nosacījumiem un cik lielu aizdevumu ir iespējams saņemt. „Pirms bankas darbinieki paši ar cilvēku nebūs izrunājušies, banka nekad viņu nekreditēs,” norāda „Swedbank” prezidents Māris Mančinskis. Viņš min, ka nav daudz dzirdēts, ka kāds palīdzētu „izkārtot” kredītus „Swedbankā”. „Taču neviens jau nevar aizliegt jums aiziet uz Vecrīgu un, piemēram, tirgot numuriņus kādas viesnīcas vārdā,” piebilst bankas vadītājs.

„Zem letes” filosofijas uzplaukums

Situācija, kad bankas aizdod ļoti uzmanīgi un galvenokārt „laiza” agrākās vieglprātības cirstās brūces, rada ne vienu vien mītu kā tomēr naudu var dabūt un, ka svarīgi tikai atrast cilvēku, kas visu var nokārtot. Baumu mašīna kopā ar atmiņām par padomju laika „blatu” sistēmu atgriežas un strādā uz pilnu klapi. Pateicoties šai „vēsturiskajai atmiņai” un cilvēku lētticībai barojas ne viens vien negodīgs starpnieks.

Spriežot pēc Latvijas sludinājumu portālos atrodamajiem paziņojumiem un pēcāk apkrāpto cilvēku replikām pašlaik visizplatītākais krāpniecības veids ir kredītu „izkārtošana” pirms tam prasot priekšapmaksu par pūlēm un līgumu sagatavošanu. Šādos gadījumos tiek prasīta summa no 30 līdz pat 100-200 latiem. Dažkārt kā apliecinājums tam, ka līgums tiešām tiek gatavots, tiek nosūtīta līguma kopija vai tamlīdzīgs dokuments, kam nav reāla juridiska spēka. Dažkārt blēži pat neiespringst tik daudz un, pēc priekšapmaksas saņemšanas, vienkārši norunā tikšanos ar topošo kredītņēmēju pie notāra. Lieki teikt, ka pie notāra viņus neviens negaida un uz tālruņa zvaniem pēc tam neatbild.

Vēl viens krāpšanās paveids ir saistīts ar galvotāja meklēšana kredītam. Pret galvojumu tiek solīta atlīdzība – līdz pat 400 latiem. Tiesa, netiek piebilsts kādas saistības ir jāuzņemas galvotājam. Un nekur netiek arī atgādināts, ja kredīta ņēmējs nepilda savas saistības, parādu jāatdod galvotājam.

Uzmanīgi ar nebanku kreditētājiem

Uzmanīgiem jābūt arī ar nebanku kreditētājiem – uzņēmumiem, kas prasa pārskaitīt noteiktu summu, lai tikai sāktu izskatīt iespēju piešķirt pašu kredītu. Šajā gadījumā pārskaitāmās summas svārstās no nepilna lata līdz dažiem latiem. Iespējams, tieši nelielās summas dēļ neviens īpaši pēc tam neiet sūdzēties par to, ka nekāda atbilde no nebanku kreditētāja tā arī neseko. Arī nauda par pieteikuma izskatīšanu, protams, netiek atmaksāta. Uzzināt – kāpēc neesiet kvalificējies kā kredītņēmējs, arī nav iespējams, jo firma par kādreizējo potenciālo klientu vairs neliekas ne zinis.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesaka uzmanīties no nebanku kreditētājiem, kas prasa pārāk daudz informācijas, kura nevienam nav jāzina, proti, bankas konta datus, paroles, kodus vai jebkādu citu sensitīvu informāciju. “Aizņemoties internetā vai ar mobilo īsziņu palīdzību, ja vien tas iespējams, būtu jāizvairās no tādu starpnieku piedāvājumiem, kas sola jums iespēju “saņemt kredītu ātrāk, vieglāk un/vai vairāk, pretī prasot papildus informāciju” uzsver komisijas pārstāvji.

Sniedzot datus par savu kontu un kodiem kā šim kontam piekļūt, cilvēks šādam starpniekam faktiski atdod savu elektronisko maku, kuru ātri ir iespējams iztukšot. Turklāt datus ir iespējams izmantot arī citās krāpnieciskās darbībās. Komisija aicina aizdevumu ņēmējiem rūpīgi izvērtēt visus dokumentus, kurus tie paraksta, jo ir saņemtas ziņas par gadījumiem, ka aizņēmuma sagāde līguma tekstā ir definēta kā konsultācijas un tāpēc klients „likumīgi” var zaudēt iemaksāto naudu par it kā saņemtajām konsultācijām, bet aizdevumu tā arī nesaņemt. Šobrīd par vairākiem šāda veida krāpšanas mēģinājumiem policijā ir sākta izmeklēšana.