Ieguldījumu biznesā nav mazums risku – sākot ar paša neveiksmēm, kuras radušās veicot darījumus vērtspapīru tirgū, un beidzot ar to uzņēmumu bankrotu, kuram nauda uzticēta kā profesionālam investoram. Ja pirmajā gadījumā ir iespēja tikai pašam kost pirkstos un sūkstīties par pazaudēto naudu, tad otra situācija ir nedaudz cita – tirgus mutuļos izkūpējušās finanses ir iespējams atgūt, vismaz daļēji. Bet ir ar vienu piebilde. Firma, kurai nauda tika uzticēta, ir licencēta.

„Noguldījumu piesaistīšanai, kā arī ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā obligāti ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai,” uzsver FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, piebilstot, ka nelicencēta darbība ir nelikumīga un attiecīgi krimināli sodāma.

Visa informācija, kuras ieguldījumu firmas Latvijā ir licencētas un attiecīgi drīkst piesaistīt iedzīvotāju naudu, var atrast FKTK interneta mājas lapā.

Ne tikai piramīdas

Stāsti par to kā kāds kļuva bagāts, sēžot mājās pie datora un spekulējot finanšu tirgos, arī Latvijā ir dzirdēti un pat realizēti dzīvē. Viens otrs privātās sarunās arī ir atzinies, ka fondu tirgos darbojas ne tikai ar savu naudu, bet arī izmantot draugu un paziņu iekrājumus. Ja šajā gadījumā runa ir par slidenu likumdošanas un draudzīgu attiecību miksli, tad ne reti ir arī gadījumi, kad ieguldījumu veikšanu piedāvā juridiski veidojumi, ar kuriem ir pat iespējams noslēgt līgumu, uz kura būs zīmogs, direktora paraksts un, protams, arī solījums par konkrētu peļņas lielumu.

Piemēram, 2005.gadā Latvijā uzradās „European Prosperty Club Corporation”, kas pēc tam vairākas reizes mainīja nosaukumu un finišēja jau kā „Mulberry Group” vai „Mulberry Team”. Tiesībsargājošām iestādēm bija aizdomas, ka faktiski šī ieguldījumu sabiedrība darbojas kā finanšu piramīda, jo piedāvāja ļoti augstus un reālajai tirgus situācijai neatbilstošus ienākumu procentus. Taču profesionāļi uzsver, ka ne visas nelicencētās ieguldījumu firmas uzreiz var dēvēt par ļaunprātīgiem krāpniekiem, kuru mērķis ir savākt naudu un nozust.

Par to, ka visi nav noziedznieki, liecina arī FKTK pieredze. Pēc informācijas saņemšanas, komisija izvērtē minēto sabiedrību, piemēram, tās interneta mājas lapā norādītos pakalpojumus. Ja tiek konstatēts, ka piedāvātie pakalpojumi atbilst licencētās darbības pazīmēm, komisija nekavējoties sazinās ar firmas pārstāvjiem un lūdz nekavējoties pārtraukt šādas darbības. „Līdzšinējā prakse liecina, ka sabiedrības ir gatavas sakārtot savu biznesu atbilstoši prasībām un vēršas komisijā pēc atbilstošas licences, vai arī pārveido savu biznesu, novēršot nelicencētās darbības sniegšanu,” stāsta A.Dravniece.

Papildus risks

FKTK norāda, ka, pirmkārt, uzņēmumi, kas tirgū darbojas bez licences, ne tikai pārkāpj Latvijas likumdošanu, bet arī papildus nevajadzīgam riskam pakļauj savus klientus. Proti, ja investēšanai tiek izmantoti to firmu pakalpojumi, kuras saņēmušas licenci – speciālu atļauju darbībai šajā jomā, tas ir sava veida kvalitātes sertifikāts, kurš apliecina, ka tur strādājošiem cilvēkiem ir profesionālas zināšanas. Turklāt, pat ja neveiksme gadīsies šādam uzņēmumam, pērkot licenci, tas ir nodrošinājis to, ka klientam šādos gadījumos nebūs jānokrīt „uz plikas grīdas”, jo ir sagatavots „drošības spilvens”.

Jo – tikai licencētu finanšu kompāniju klienti var rēķināties, ka viņu noguldījumu un ieguldījumu drošību garantē Noguldījumu garantiju fondā vai Ieguldījumu aizsardzības sistēmā uzkrātie līdzekļi. Pašlaik garantētā atlīdzība atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam ir līdz 50 000 eiro, savukārt kompensācija ieguldītājiem atbilstoši Ieguldītāju aizsardzības likumam ir līdz 20 000 eiro. Ja nauda būs uzticēta FKTK nelicencētai kompānijai, uz nekādu aizsardzību un kompensācijām var necerēt.

Inguna Ukenābele, Aiga Pelane, BNS