Jānis Spriņģis, IPS Hipo Fondi Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs
Ieguldījumi valstu emitētos vērtspapīros ir viena no potenciālajām ieguldījumu iespējām, kas pieejama privātajiem investoriem ar lielāku brīvo līdzekļu apjomu. Piemēram, vienas Latvijas valsts 2014. gada EUR obligācijas nominālvērtība ir 1’000 eiro – tas nozīmē, ka investors, kam ir šāds brīvo līdzekļu apjoms var sākt domāt par ieguldījumiem valsts parādā. Jo lielāks ir pieejamo līdzekļu apjoms, jo efektīvāk investors var strādāt ar valstu obligācijām.
Jānis Spriņģis, Hipo Fondi
Valstu obligācijas var iegādāties ar banku starpniecību, ja ir atvērts vērtspapīru konts, kur tās turēt – iespējams, ka dažas bankas negribēs strādāt ar ļoti maziem apjomiem, bet noteiks minimālos apjomus (piemēram, EUR 10’000), ar kuriem tās ir gatavas strādāt. Jo lielāks ir ieguldāmo līdzekļu apjoms, jo izdevīgāk un par labāku cenu ir iespējams noslēgt darījumus ar dažādiem parāda vērtspapīriem, kurus savā starpā tirgo tirgus dalībnieki. Ja investors to vēlēsies, iegādātos parāda vērtspapīrus vēlāk arī ir iespējams pārdot – tādā gadījumā ir jāsazinās ar savu banku, kas tos par tirgus cenu var atpirkt no investora pati vai var kā starpnieks pārdot kādam citam tirgus dalībniekam. Protams, ka darījumi ar valstu obligācijām nav bez maksas un bankas parasti iekasē savos cenrāžos noteiktās komisijas maksas par darījumu veikšanu.
Valstu parādzīmes parasti ir piemērotas konservatīvai ieguldījumu stratēģijai – tomēr ir jāskatās uzmanīgi, kādas valsts obligācijas tiek iegādātas, jo tās visas, protams, nav vienādas. Ir riskantāki valstu parāda vērtspapīri (piemēram, Grieķijas valsts parāds) un ir arī ļoti droši valstu parāda vērtspapīri (piemēram, Vācijas valsts obligācijas) – jo lielāku ienesīgumu investors vēlas iegūt, jo lielāks risks ir jāuzņemas. Arī agresīvāki investori var atrast pievilcīgas ieguldījumu iespējas valstu obligācijās, kuru cenas laika gaitā var svārstīties, mainoties situācijai finanšu tirgos. Piemēram, jau minēto Latvijas valsts 2014. gada EUR obligāciju cena, saasinoties situācijai Latvijas ekonomikā un politikā pagājušajā gadā, nokrita līdz gandrīz 70% no to nominālvērtības (skat. attēlu zemāk). Vēlāk, situācijai Latvijā nostabilizējoties, šo obligāciju cena pieauga un tagad ir jau gandrīz sasniegusi 100% no nominālvērtības. Investors, kas iegādājas noteiktas obligācijas ar mērķi tās turēt līdz dzēšanai un kas sagaida, ka emitents beigu beigās pildīs savas saistības, var nepievērst pārlieku daudz uzmanības šo obligāciju cenas svārstībām laika periodā no iegādes brīža līdz obligāciju dzēšanai – ja šī investora gaidas būs bijušas pareizas, obligāciju turēšanas periodā viņš saņems obligāciju iegādes brīdī noteikto ienesīgumu.
Datu avots: Bloomberg
Ja privātais investors vēlas nopietni strādāt ar valstu emitētiem vērtspapīriem, ir nepieciešams iegūt zināšanas par šo vērtspapīru teorētiskajiem aspektiem un sekot līdzi tam, kādā stāvoklī ir noteiktas valstis, kas emitē parādzīmes, un kādas ir šo valstu nākotnes attīstības perspektīvas. Potenciālajam ieguldītājam, lai izvērtētu ieguldījumu veikšanas pievilcību noteiktu valstu emitētajos vērtspapīros, ir jāņem vērtā vairāki faktori. Jāpievērš uzmanība sagaidāmajai inflācijai valūtā, kura tiek izmantota, lai veiktu ieguldījumus – piemēram, ja sagaidāmā inflācija ir 5% gadā, bet attiecīgo obligāciju gada ienesīgums ir tikai 2%, tad šādas obligācijas nevar tikt uzskatītas par pievilcīgu ieguldījumu iespēju, jo šis ieguldījums pat nekompensē līdzekļu pirktspējas zudumu. Ir nepieciešams sekot līdzi arī emitenta kvalitātei un saistību izpildes spējas (un gribas!) izmaiņām laika gaitā. Piemēram, investors, kas vēlas ieguldīt līdzekļus noteiktas valsts parāda vērtspapīros, var pievērst uzmanību šīs valsts kopējam parāda apjomam attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, datiem par valsts budžetu vai valsts tēriņu un ienākumu attiecību, politiskajai situācijai un potenciālajiem nestabilitāšu avotiem, spējai refinansēt esošās parādsaistības. Ja skatāmies uz valstu spēju pildīt savas saistības garākā termiņā, uzmanību varam pievērst tādiem faktoriem kā šo valstu ekonomiku dinamiskumam un izaugsmes iespējām, kas nākotnē ietekmēs šo valstu nodokļu ieņēmumus, valstīs izveidotajām institūcijām un tam, vai tās ilgtermiņā veicinās ekonomikas izaugsmi, korupcijai, birokrātijai un citiem līdzīgiem negatīviem faktoriem, kas var bremzēt valstu izaugsmi un to spēju nākotnē pildīt savas saistības.
Ja ir vēlme veikt ieguldījumus noteiktu valstu parādzīmēs, potenciālajam investoram var ieteikt sazināties ar savas bankas pārstāvi, kas varēs sīkāk pastāstīt par potenciālajām ieguldījumu iespējām valstu parāda vērstpapīru tirgos, dažādu valstu parāda vērtspapīru sniegtajiem ienesīgumiem un ar tiem saistītajiem riskiem.
