SEB bankas un MindScan veiktā aptauja liecina, ka 63% Latvijas iedzīvotāju vēlētos mainīt deklarēšanās kārtību par gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ienākumus, kas gūti akciju, ieguldījumu fondu, obligāciju un parāda vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas rezultātā, vēlētos deklarēt reizi gadā kopā ar jau ierasto gada ienākumu deklarēšanas kārtību.
13% Latvijas iedzīvotāju par ērtu un pieņemamu atzīst deklarēšanos ne biežāk kā reizi pusgadā, un tikai 9% no tiem, kas šobrīd klasificējas šī nodokļa maksāšanai, norāda, ka arī esošā sistēma ir pieņemama.
SEB Wealth Management izpilddirektors Normunds Igolnieks: „Ieviešot likumu, ir svarīgi novērtēt, vai tas pilda savas funkcijas. Pamatojums grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas tika veikti ar šā gada 1. janvāri, bija papildu ienākumu gūšana valsts budžetā. SEB veiktā aptauja liek pieņemt, ka sabiedrības sniegtais vērtējums šo uzstādījumu pilnībā nenodrošina, jo kopējais informētības līmenis ir salīdzinoši zems – 36% kaut ko ir dzirdējuši un 20% par šīm izmaiņām nav dzirdējuši vispār, kā arī salīdzinoši biežā nepieciešamība deklarēties un nepilnīgais atbalsts arī no nodokļu administratora puses deklarāciju aizpildīšanā neveicina sabiedrības vēlmi izmantot šo ieguldījumu pakalpojumu dotās priekšrocības, līdz ar to arī nodokļa ieviešanas mērķa izpildi.”
No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas šogad jau pārdevuši akcijas, ieguldījumu fondus vai parāda vērtspapīrus vai plāno to šogad vēl darīt, 29% zina, kā jāaprēķina gūtā peļņa un kapitāla pieauguma nodoklis, savukārt 66% nav interesējušies un nezina, kā tas darāms.
31% no tiem, kas veikuši pārdošanas darījumus vai to plāno darīt, zina, cik bieži un līdz kuram datumam VID ir jāsniedz deklarācija, savukārt augstais respondentu skaits, kas nav interesējušies vai nezina – 68% – liecina par to, ka deklarēšanās kārtība sabiedrības skatījumā ir pārāk sarežģīta un cilvēki to līdz galam neizprot. Arī jautājumā par nodokļa samaksu aptaujas dalībnieku sniegtais vērtējums liecina par to, ka steidzīgā izmaiņu ieviešana radījusi neskaidrības. Tikai 20% zina, kā jāveic nodokļa maksājums, savukārt 80% norāda, ka nav interesējušies un līdz ar to nezina.
SEB banka gada sākumā sagatavoja vienu no plašākajiem skaidrojumiem šī nodokļa aprēķināšanas veikšanai, lai sniegtu atbalstu saviem klientiem, kas aktīvi iegulda šajos vērtspapīros, tai pat laikā ļoti novērtē arī VID atbalstu mūsu klientiem, kas meklē palīdzību deklarācija iesniegšanas procesā, jo tieši VID šajā jautājumu būs viskompetentākā iestāde. Aptauja liecina, ka jau šobrīd 44% to cilvēku, kas veikuši vai plāno veikt pārdošanas darījumu, neplāno doties uz VID, jo nezina, kas īsti jādara un norāda uz likuma pieņemšanu ar atpakaļejošu datumu kā iemeslu savai attieksmei. 30% norāda, ka plāno doties un iesniegt deklarāciju laikā.
Aptauja arī parāda, ka esošā deklarēšanās kārtība ietekmē ieguldījumu kultūru kopumā, jo 63% aptaujas dalībnieku norāda, ka neplāno nākotnē iegādāties vai turpināt veikt darījumus ar vērtspapīriem, jo nevēlas tik bieži veikt deklarācijas procesu. 4% norāda, ka to nedarīs tik aktīvi, kā līdz šim, 6% norāda, ka ir liela varbūtība, ka to nedarīs vispār biežās deklarēšanas dēļ.
Izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stājās spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Saskaņā ar likuma grozījumiem, visi ienākumi no kapitāla tiek iedalīti divās daļās atkarībā no to gūšanas veida:
- ienākumi no kapitāla pieauguma, proti, ienākumi no darījumiem ar akcijām, ieguldījumu fondiem, parāda vērtspapīriem. Šie ienākumi privātpersonai pašai jādeklarē un jānomaksā nodoklis 15% apmērā no gūtās peļņas.
- ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, proti, procentu ienākumi no visu veidu depozītiem un kontu atlikumiem, ienākumi no dividendēm, ienākumi no uzkrājumiem privātajos pensiju fondos vai no uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanas līgumā. Par šiem ienākumiem tiek iekasēts nodoklis 10% apmērā no izmaksātajiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka nodoklis tiek iekasēts nevis no visas depozīta summas, bet tikai no gūtajiem peļņas procentiem.
Aptauja tika veikta 2010. gada martā un tajā piedalījās 874 Latvijas iedzīvotāji.
Varu tikai pievienoties, idejai par vienreizēju deklarēšanu gadā. Pie tam, ja jau tas nodoklis no vērtspapīru tirdzniecības peļņas ir ieviests (manuprāt, Latvijas ekonomikai labāk būtu, ja šo nodokli vēl dažus gadus neieviestu, jo tā nauda vairāk nāktu no ārzemēm, reāli gala rezultātā tas būtu līdzvērtīgi eksporta ieņēmumu pieaugumam), tad bankas varētu to iekasēt ņemot vērā tikai darījumus, kuri veikti no ieviešanas brīža – 01.01.2010. Tās varētu sagatavot programmatūru, vienreiz gadā aprēķināto nodokļa summu saskaņot ar investoru un nomaksāt. Tad investori, darbotos kā līdz šim, jo viss būtu skaidrs, tauta pieņemtu šādu kārtību un maksātu bez iebildumiem. Pārdodot agrāk pirktos v-papīrus, nekādi nodokļi nav jāiekasē, jo likums darbojas tikai no šā gada sākuma. Nebija līdz šim vajadzības, likums to nenoteica, reģistrēt saviem darījumiem apjomus un cenas. Kā es tagad varu rēķināt peļņu, ja pārdodu piecpadsmit gadus atpakaļ pirktus v-papīrus? Tā peļņa veidojās pirms likuma ieviešanas, es nezinu kāda tā ir, jo agrāk man to nevajadzēja zināt. Vai likumu rakstītājiem tiešām ir tik smagi ar loģiku? Nav runa par nevēlēšanos maksāt nodokli, situācija ir cita – kā pasakā, aizej tur, atnes to, nezin ko! SEB bankas un MindScan veiktā aptauja ir ļoti vērtīgs pētījums, tautas domas un reālā situācija ir jāņem vērā. Iesaku šos rezultātus darīt zināmus Finansu ministrijai.
Nevienā civilizētā nav tā, ka vp darījumus deklarē reizi mēnesī, tas ir pilnīgs absurds gan no loģiskās puses, gan no administrēšanas viedokļa. Biržai un bankām te vajadzētu kaut ko darīt lietas labā.
Daudzi aptaujātie īsti nesaprata par ko ir runa, pretējā gadījumā procents būtu bijis daudz lielāks.
Ja 2010.g. pirmajos 2 mēnešos šajā nodoklī ir iekasēti tikai 120 000 LVL, tad jājautā vai bija vispār bija vērts ieviest šādu nodokli un tieši tagad, kad Latvijai pēc iespējas ātrāk būtu jāizķepurojas ārā no krīzes?
Nodokļa administrācijas izmaksas, iespējamsm, ir daudz lielākas.
Ja man asstoņu darījumu aprēķināšanai atbilstoši VID prasībām bija jāpatērē 6 stundas, tad cik stunads jāpatērē VID darbiniekam, lai pārbaudītu manu deklarēto un samaksāto 75.01 LVL pareizību.
Ļoti vērtīgas atziņas no šī pētījuma un liekas, ka citāds rezultāts nemaz nebija gaidāms. Tikai skumjākais jau tas, ka, visdrīzāk, likuma pieņēmējiem ir diezgan pofig uz šo info. Kārtējā viņu barotne ir atvērusies un neba jau tagad to vērs ciet, pat ja visas pasaules loģika uz to norādīs.
Bet visu prieku varam redzeet http://www.nasdaqomxbaltic.com
Var redzet, kuras birzas ir dzivakas.
Neapskauzu LV rezidentus.
Ja butu kaut vai tur 20%nodoklis, bet konkreti noradits.
Gadu saki ar kapitalu xxxx.Pabeidzi ar xxxxx.
Izzina no brokera, bankas, no starpibas nomaksaa nodokli un punkts.
Katru darijumu rekinaat, vnk arpraats.Piemeram, ja vienaadarijumaa nopelni pec komisijaam utml 0,02 LVL, otraa zaudee 0,09LVL, tresajaa nopelni 11,99LVL, ceturtajaa 14,01LVL, piektajaa 1LVL.
Ja ir daudz darijumu, laikam jaalgo privatgramatvedis dok.sagatavosanai.
Ja kads nopelna piemeram 20-100lati menesii, bet veic daudz darijumu, tad vispaar neatmaksajas sedet un rekinaat.
Ir valstis, kur kaut 15-40%nodoklis.Sisteema, formulas, likumi un metodikas nemainigas desmitiem gadu!Tad cilveki zina,kas un kaa.
Vel, ta saimnieciskaa darbiba.Virs xxxxxxxx summai.Visadi samudzinajumi.
Piemeram, forex, katrs darijums jaaprstraadaa?Sitais arprats.
Labak ka stabilaas valstiis un kaut 20-25%nodoklis, bet SAKARIGI, SKAIDRI, GADIEM ILGI VIENADI NOTEIKUMI,formulas, metodikas, utml.
RFB netirgoju, mazums ko izdomaas.
Vispar tada sausmiga samudzinajumi, visadi sarezgijumi, vel neko nezini, ko riit uzrakstiis valdiba.
Tada neskaidriibas, nenoteiktiibaa ir loti gruti attistities.
Firmas tagad miil valstis, kur ir stabila, ilggadiga sisteema ar stabilam metodikaam, formulaam, noteikumiem.
Panemam Google un ierakstaam Banking in Lebanon.
Bus loti interesanti lasiit.
mario, kad butu nevis 75 lati,bet 7,5lati, tapat 6 stundas,vai ne?
Bet, ja 50 darijumi nedelaa, nopelnot 50-200LVL, vai 400 darijumi un 501LVL nopelnits.
Brrr.