Lasītājs jautā: Ar ko atšķiras banku noslēpums Šveicē no Latvijas? Kādos gadījumos labāk izvēlēties Šveices banku sava kapitāla uzglabāšanai?
Atbild jurists Edgars Lodziņš:
Edgars Lodziņš, "BORENIUS"
Gan Latvijā, gan Šveicē bankām ir pienākums garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un arī darījumu noslēpumu. Lai arī noteikumi attiecībā uz klienta noslēpumu Šveicē ir stingri, šis pienākums nav absolūts, un ar klienta noslēpumu nav aizsargātas krimināla rakstura darbības. Likumā noteiktajos gadījumos bankai ir pienākums sniegt neizpaužamās ziņas bez klienta piekrišanas. Attiecībā uz ziņu sniegšanas pienākumu abās valstīs darbojas līdzīgi principi, proti, bankai ir jāsniedz ziņas par klientu pēc tiesas pieprasījuma, civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, kā arī ar likumu noteiktām institūcijām. Par klientu noslēpuma izpaušanu bankas darbiniekam paredzēta kriminālatbildība.
Ņemot vērā to, ka Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz šim citas valsts institūcijai saņemt ziņas no Šveices bankas par tās klientiem bija apgrūtinoši, pat neiespējami, kas bija drauds tam, ka šāds normatīvais regulējums var tikt ļaunprātīgi izmantots kriminālos nolūkos. Nesen Šveicē tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz starpvalstu sadarbības noteikumus, kas vienkāršo ziņu saņemšanu par klientiem nodokļu lietās. Turpmāk nodokļu jautājumos iespējama starpvalstu informācijas apmaiņa atsevišķās lietās, pamatojoties uz īpašu un pamatotu ziņu pieprasījumu.
Bankas izvēle sava kapitāla uzglabāšanai ir atkarīga no katra konkrēta gadījuma, vērtējot visus apstākļus. Šajā gadījumā jāņem vērā gan klienta personīgās vēlmes, kā arī katras konkrētās bankas piedāvājumu šo vēlmju realizēšanai, tādējādi nav iespējams viennozīmīgi pateikt, ka banka Šveicē, vai banka Latvijā būtu labāka. Turklāt ir jāņem vērā, ka atsevišķās Šveices bankās konta atvēršana un uzturēšana arī fiziskai personai var būt par maksu, kas Latvijā ir neierasta prakse.
Uzdod sev aktuālu jautājumu profesionālam juristam – raksti uz redakcija@naudaslietas.lv, un juristi tev atbildēs portālā naudaslietas.lv!
Tā arī nesapratu, kāda ir atšķirība
Šveicas bankas uzglabajot naudu jus izvariaties no inflacijas Latvija. Piemeram ja latvija gada inflacija ir 5% bet procenta likme banka 2% tad Jus zaudejat. Seveices banka procentu likme var sasniegt lidz 12% gada bet inflacija 2-3 % Jus pelnat ! tur ir vel daudz un dazadas nianses.
Formāli vērtējot, lielu nesakritību varbūt arī neredzēsim, bet galvenā atšķirība starp Latvijas un Šveices bankām ir valsts iekārtu dažādība, ko nosaka pilsoņu-vēlētāju vispārējais izglītības līmenis un valsts tradīcijas. Šveicē ir daudz mazāka varbūtība, ka tiks pieņemti negaidīti likumi, kuri būtiski izmainīs banku darbību, ko nevar teikt par Latviju. Amerikāņiem ar lielām pūlēm un tikai ļoti ilgā laikā izdevās ietekmēt Šveices valdību, lai tā pieņemtu likumu izmaiņas banku noslēpumu izpaušanai par starptautiskajiem noziedznieku noguldījumiem, 2. Pasaules kara laika Vācijas noguldījumiem u.c. Diemžēl par Latvijas parlamentu nevar būt drošs, ka netiks pēkšņi mainīti likumi, kuri regulē banku darbību, to normatīvus, piemēram, tādus kā bankas kapitāla lielumu, kas bankas esošajiem īpašniekiem var draudēt ar kontroles zaudēšanu bankā, noguldītāju nodokļu slogu, u.t.t. Dažus gadus atpakaļ Latvijai tika pakratīts pirksts, ka dažas bankas nepareizi strādā. Mūsu ierēdņi izskatījās pārbijušies un uzreiz bez diskusijām pildīja visu, ko konkurenti – tā to var interpretēt- norādīja. Dabiski, ka nauda aizplūda, pie tam lielā ātrumā. Te tad arī slēpjas tā būtiskā atšķirība. Protams, Šveices banku zīmols un kolosālie noguldījumu apjomi, kuri veidojušies daudzu gadu desmitos, turpina stiprināt noguldītāju uzticību. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta arī ir priekšrocība, tā ir sekmējusi Šveices banku uzplaukumu. Uzplaukuma pamatā bija ne tik daudz atrašanās Eiropas centrā, kā blakus esošā Francija tās revolūcijas laikā un šveiciešu labās franču valodas zināšanas. Šveices bankas glabāja un glāba franču bagātnieku naudu un dārglietas. Pasaules karu laikos Šveici glāba visas pasaules noguldītā nauda un zelts. Kuram gan gribētos bombardēt seifu, kurā glabājas paša nauda? Ļoti būtiski bija stingri glabāt noguldītāju darījumu informāciju. Šveices likumdošanā par klientu noslēpuma izpaušanu bankas darbiniekam paredzēta kriminālatbildība – gads cietumā.
Runājot par Latviju, kā pozitīvu momentu varbūt var atzīmēt, ka pagaidām Latvijas Banka ir kaut cik neatkarīga. Latvijai arī ir visiem zināmas ģeogrāfiskās priekšrocības, bet, izskatās, mūsu parlaments (kuru ievēl Latvijas tauta!) tās nespēj saskatīt un pareizi izmantot. Šo situāciju pāris gados nav iespējams uzlabot, varbūt arī vairāki desmiti gadu būs par maz.
Man ir precizējošs jautājums Lodziņa kungam – Kādām institūcijām Latvijā ir tiesības pieprasīt no bankām klientu informāciju? Un kādos gadījumos – vai kriminālprocesa, vai tikai krimināllietas, vai arī citos? Esmu dzirdējis, ka ārkārtīgi plašais personu loks, kas ir tiesīgs ļoti dažādās situācijās pieprasīt Latvijā no bankām infomāciju, ir problēma, kāpēc Latvija nevar attīstīties kā reģinālais finanšu centrs.
Liels paldies par jautājumu! Nenoliedzami varu tikai pievienoties „M” viedoklim, ka subjektu loks, kuriem ir tiesības pieprasīt no bankas tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas (t.i., ziņas par klientu un viņa darījumiem, kuras banka iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus), ir samērā plašs. Tomēr šeit ir arī jāņem vērā, ka katrs likumā norādītais subjekts var pieprasīt no bankas ziņas tikai likumā noteiktā kārtībā un tikai likumā paredzētos gadījumos. Iestādes Latvijā, kurām saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir tiesības pieprasīt no bankas neizpaužamās ziņas, tās var pieprasīt šādos gadījumos:
1) FKTK – uzraudzības funkciju īstenošanai;
2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā un apjomā;
3) tiesām – to lietvedībā esošo lietu (gan civillietu, gan krimināllietu, gan administratīvo lietu) ietvaros uz tiesas (tiesneša) lēmuma pamata;
4) izmeklēšanas iestādēm (ieskaitot KNAB) un prokuratūrai – pirmstiesas kriminālprocesā uz izmeklēšanas tiesneša lēmuma pamata;
6) operatīvās darbības subjektiem (ieskaitot KNAB) – operatīvās uzskaites lietās, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu;
7) KNAB – lai likumā noteiktos gadījumos nodrošinātu valsts amatpersonu un politisko partiju kontroli;
8) tiesu izpildītājiem – tiesas vai citas institūcijas, vai amatpersonas nolēmuma izpildei, inventāra saraksta vai mantas aprakstes veikšanai kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā;
9) Valsts kasei – par budžeta finansēto institūciju kontiem un darījumiem;
10) Valsts kontrolei – par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts vai pašvaldības manta vai kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts vai pašvaldības pasūtījumus un piegādes;
11) VID – vairākos likumā speciāli paredzētos gadījumus (ja ir nepieciešams, tad var šos gadījumus norādīt). Taču šeit ir jāatzīmē, ka saskaņā ar vieniem no pēdējiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, VID pieprasījumus banka tagad var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā;
12) notāram, kas ved mantojuma lietu, ziņas, kas nepieciešamas fiziskās personas – mantojuma atstājēja mantojuma masas apzināšanai;
13) bāriņtiesai – atsevišķos gadījumos, kas saistīti ar mantošanu, kā arī bērna vai rīcībnespējīgas personas interesēm;
14) Latvijas Bankai — likumā noteikto uzdevumu īstenošanai.
Atsevišķi Kredītiestāžu likumā ir norādīti arī subjekti, kuri var pieprasīt no bankas ziņas, kas nav uzskatāmas par neizpaužamām ziņām.
Pieritu Pēterim, paskatieties kaut no tas puses cik viegli piem., Vāciešiem, Frančiem, Britiem utt strādāt ar Šveices bankām, tur jau visi runā viņu valodā, bet kas Latvijā ? :) Te tuvāka nauda ir no bijušajām PSRS valstīm, bet ko dara mūsu politiķi un tauta..? Tieši tā, es atceros situāciju ar Multi un.. laikam VEF, uzreiz melnajā sarakstā, un draudi atņemt licenci. Es protams nezinu detaļas, bet man liekas ka nebija pat mēģināts aizstāvēt “savas” bankas. Un par kādu uzticību te var runāt?
“.Šveices bankās konta atvēršana un uzturēšana arī fiziskai personai var būt par maksu, kas Latvijā ir neierasta prakse…” nu tas ir absurds, kad tu guldi 100LVL tas ir svarīgi, kad tu guldi vairākus miljonus pat 100++ EUR par konta atvēršanu ir pēdējā lieta par ko klienti domā. Tas nav nekāds arguments. Galvenais ir drošība un serviss!!!
jautājums par vecvecāku noguldījumu
un proti: vai ir iespēja uzzināt Šveices bankā par vectēva noguldījumiem pirmskara laikā. Ir zināms,ka vectēvs ir noguldījis naudu,vērtpapīrus,bet vai banka sniegs šādas ziņas? ar ko būtu jāsāk,lai varētu vērsties ar šādu lūgumu bankā?
Kāda ir gada procentu likme par noguldījumiem ilgtermiņā???
Es to biju domājis par Šveices bankām!
0,125% gadā frankiem, 0,6 % gadā – eiro noguldījumiem
http://www.ubs.com/ch/en/swissbank/private/accounts/timedeposit.html
varbūt izdodas atrast ar negatīvas % likmes :)