Ģeniālas nākotnes prognozēšanas spējas un jaunu iespēju saredzēšana vai tomēr vienkārša krāpšana – tik slidena var būt robeža, izdzirdot par kādu savdabīgu vai galvu reibinošu projektu, kas ļautu pelnīt miljardus. Mūsdienīgu „mākoņu stūmēju” projektu listē Latvijā pēdējo gadu laikā var ieskaitīt vismaz divus projektus – Daugavas savienošana ar Dņepru un Pasaules sienas celšana Preiļu rajonā.

Eksperti gan norāda, ka abi projekti atšķiras. Ja kanāla rakšanas ideju un akciju pārdošanu pensionāriem drīzāk var pieskaitīt pie finanšu krāpniecības, tad betona sienas būvēšana un sava vārda iemūžināšana par pāris latiem uz tās, drīzāk vērtējama kā nevajadzīgas preces pirkšana savas patmīlības apmierināšanai.

Iemesli – kāpēc Latvijā un citur pasaulē var uzplaukt ne viens vien „interesants” projekts, ir vairāki. Proti, realizētājiem ir ļoti lielas ambīcijas un arī īpaša spēja saskatīt iespējas pelnīt tur, kur citi vēl neredz neko. Te kā labo piemēru var minēt pasaules slaveno kompāniju „Microsoft” un tā vadītāju Bilu Geitu. Taču šādu īpašu gadījumu ir maz. Vairumā zem „interesantiem” projektiem slēpjas vien vēlme izkrāpt naudu no lētticīgiem cilvēkiem un papildināt pašiem savas kabatas ar naudu, vai arī šādu projektu realizētājus virza viņu pašu avantūristiskā daba, kas diemžēl reti kad apvienojas ar reālām zināšanām.

Jābūt reģistrētām

Patlaban ap Daugavu grozās divi uzņēmumi, un iespējams, ka tieši tas rada arī papildus nesaprašanos un sajukumu, jo īpaši vecāku cilvēku prātos. Pirmā kompānija, kur apvienojušies virkne Latvijā pazīstamu uzņēmumu, vēlas izpētīt – vai Daugavu ir iespējams pārveidot par kuģojamu upi un cik tas dārgi maksās. Otrā – jau piedāvāja pirkt akcijas, lai ne tikai Daugavu pārveidotu par kuģojamu upi, bet savienotu to ar Dņepru, proti, izraktu milzu kanālu starp abām upēm. Šobrīd pret šo firmu – „Jaunas zīda ceļš”, kas vēl salīdzinoši nesen braukāja pa Latvijas laukiem un galvenokārt pensionāriem piedāvā „grandiozās” iespējas, ir ierosināta administratīvā lieta.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece: „Lai izteiktu publisku piedāvājumu vērtspapīru iegādei ieguldītājiem, jebkurā gadījumā ir nepieciešama FKTK atļauja un FKTK apstiprināts emisijas prospekts, neskatoties uz tālākām darbībām ar vērtspapīriem – vai tie tiks iekļauti regulētajā tirgū vai nē. ”Tieši šī likuma prasība var pasargāt ne vienu vien karstgalvi gan no akciju piedāvāšanas, gan pirkšanas. Ja vien priekšā nāk kāds „izdevīgs” akciju piedāvājums, tad ieskatoties Komisijas elektroniskajā mājas lapā var atrast – vai maz šīs akciju piedāvājums ir reģistrēts. Ja reģistrācijas nav, viss ir ļoti vienkārši – šos vērtspapīrus Latvijā pārdot nedrīkst. FKTK uzsver, ja vien kas nav skaidrs, labāk vērsties Komisijā, uzrakstot e-pastu vai piezvanot.

FKTK ir saņēmusi sūdzības ne tikai par „Jauno zīda ceļu”, bet arī  par AS ”Latvijas investīcijas un aizdevumi”, kuras interneta mājas lapā bija nekorekti un juridiski neprecīzi atspoguļota sabiedrības reālā darbība, kas vedināja uz aizdomām par publiskā piedāvājuma izteikšanu. Mājas lapa šobrīd esot gan sakārtota, taču Komisija turpinot sekot akciju sabiedrības darbībai. Tāpat sūdzības arī saņemtas par  AS “Bestbrok”, kuras piedāvātais akciju piedāvājums neatbilda Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām. Komisija izskatīja minētās akciju sabiedrības mājas lapā internetā piedāvātos pakalpojumus un pieprasīja AS ”Bestbrok” veikt izmaiņas tās mājas lapā, lai novērstu pārkāpumus.

Jāuzmanās, ja…

„Jebkurā gadījumā personām jābūt pietiekami uzmanīgām, ja tiek solīti tiešām lieli labumi, lielas dividendes vai vēl kādas priekšrocības,” uzsver A.Dravniece, atbildot uz jautājumu, kā „vienkāršiem” cilvēkiem izšķirt – kur ieguldīt naudu un kur nē. Viņa min – pirms pirkt kāda uzņēmuma vērtspapīrus, būtu vēlams iepazīties ar piedāvāto akciju vai obligāciju emitenta finansiālo stāvokli, tā vietu tirgū.

„DnB Nord” ekonomists Pēteris Strautiņš piebilst, ka nenoliedzami arī jāvērtē pats projekts. Vērtējot kanāla racēju projektu viņš lēš – ja, piemēram, projekts izmaksā aptuveni 10 miljardus latu, tad lai tas spētu šos ieguldījumus atpelnīt, būtu nepieciešams gadā nopelnīt vismaz vienu miljardu. „Te nav iespējams saskatīt biznesa loģiku,” saka eksperts. Projekta īstenotāji gan izrēķinājuši, ka projekta izmaksas varētu būt vismaz 90 miljardi eiro.

Ir arī svarīgi nedaudz padomāt – kāpēc tieši jums tiek piedāvātas kādas „grandiozas” iespējas. Der atcerēties, ka lielos projektos parasti ieguldījumus veic investīciju fondi, ar kuru starpniecību tajos var piedalīties arī jebkurš cits interesents. Savākt naudu pa „piecītim” miljardu investīcijām, nav iespējams. „Turklāt, gribētu piebilst, ka pensionāriem nav jāiegulda sava nauda ilgtermiņa projektos, lai kādi tie būtu. Pēc finanšu teorijas – pensionāram nauda ir jātur vai nu bankā vai jāiegulda īstermiņa un vidēja termiņa obligācijās un pamazām nauda ir jātērē savu izdevumu segšanai. Tas laiks, kad bija jāinvestē „kanāla rakšanas” projektos, pensionāram diemžēl ir beidzies,” norāda „Parex Asset Management” vadītājs Roberts Idelsons.

Siena „aizgājusi” nebūtībā

Pasaules jeb betona sienas celtniecības projekts Latgalē savā ziņā varētu būt „trekno” gadu simbols – vēl 2007.gada aprīlī vairāki latviešu uzņēmēji paziņoja, ka sākuši īstenot ambiciozu projektu «Wall of the World» («Pasaules siena»), kas pretendētu pat uz 8.pasaules brīnumu. Projekta ietvaros paredzēts uzbūvēt 47 hektārus lielu parku, kurā atradīsies 272 granīta sienas, klātas ar granītā iegravētiem 65 miljoniem pasaules iedzīvotāju personas datiem. Cilvēki no visas pasaules var reģistrēties savu datu iegravēšanai, protams, par samaksu. Celtniecība sākšoties pēc tam, kad reģistrējušies būs vismaz divi miljoni.

2008.gada rudenī gan koncepcija tika nedaudz mainīta – kļuva iespējams reģistrēt savu vārdu bez maksas, sienas vietas celtniecība tiktu noteikta balsojot, un investoru, kuri varētu uzsākt realizēt projektu, meklēšana tiks uzsākta pēc miljonā sava vārda iemūžinātāja reģistrācijas. Tagad projekta interneta mājās lapā minēts, ka projektam pievienojušies vairāk kā 11 tūkstoši cilvēku. Taču – jau pērnā gada aprīlī „sienas” depozīta konts ir slēgts. No cilvēku pārskaitītajiem līdzekļiem, kā min idejas autori” vairāk kā deviņi tūkstoši ziedoti „Sarkanajam Krustam”. Cik īsti ticis pārskaitīts 8.pasaules brīnuma radīšanai Latgalē, gan nav īsti skaidrs.

„Vai mazums cilvēku nopērk nevajadzīgas lietas? Cilvēks ar savu naudu var rīkoties kā vēlas un var pirkt, ko grib. Te runa ir par patēriņu – produktu ar dīvainiem nosacījumiem,” nosmejas R.Idelsons.

Aiga Pelane, BNS