Pārtikas cenas var pieaugt: pārtikas izejvielu cenas biržās ilgtermiņā var piedzīvot kāpumu
SEB bankas strukturēto ieguldījumu pārvaldes vadītājs Aleksandrs Papenkovs
Aprīlis finanšu tirgos sācies ar pozitīvām ziņām gan saistībā ar eiro zonas valstu finanšu ministru vienošanos par palīdzības sniegšanu Grieķijai nepieciešamības gadījumā, gan arī uzņēmumu pirmā ceturkšņa darbības radītājiem.
Atdzīvojas pirktspēja
Uzņēmumu darbības rādītāji tiešām ir svarīgi ne tikai pārtikas izejvielas jomai, bet arī citu izejvielu tirgiem, piemēram, metāliem, jo to cena norāda uz cilvēku pirktspējas atdzīvināšanos attīstītājās valstīs.
Turklāt pasaules lielākā valsts pēc cilvēku skaita Ķīna, kura ir viena no lielākajām izejvielu patērētājvalstīm, par spīti finanšu krīzei un analītiķu prognozēm pēdējā ceturksnī spēja nodrošināt ekonomikas paplašināšanos 11.9% apmēra. Izejot no šiem datiem var secināt, ka ir pamats izejvielu pieprasījuma pieaugumam un līdz ar to cenas kāpumam.
Vairāki analītiķi uzsver, ka, pakāpeniski atgriežoties optimismam, investori palielina savas pozīcijas riskantākajos aktīvos, tai skaitā arī investējot pārtikas izejvielās, jo visai nesen uzstādīti cenas rekordi atnesa tiem lielu peļņu.
Sojas graudu, kviešu un kukurūzas un rīsu cenu grafiki rāda pievilcīgu ainu, jo šobrīd tirgū ir ļoti maz tādu aktīvu, kuru cenas būtu ne tikai zemākas par 2008. gada virsotnēm, bet arī par pērnā gada augstākajām cenām. Piemēram, viens sojas graudu bušelis 2008. gadā maksāja 16.63 ASV dolārus, 2009. gadā 12.91 ASV dolārus, bet šogad – 9.89 ASV dolārus, viens kviešu bušelis attiecīgi – 13.34 ASV dolārus, 6.77 ASV dolārus un 4.91 ASV dolārus, viens bušelis kukurūzas attiecīgi – 7.65 ASV dolārus, 4.5 ASV dolārus un šogad 3.65 ASV dolārus, bet rīsi maksāja 24.68 ASV dolārus, 15.98 ASV dolārus un šogad aprīlī 12.5 ASV dolārus.
Lieli ražas apjomi
Viens no faktoriem, kurš varētu izskaidrot šī brīža zemās cenas pārtikas izejvielām, ir tas, ka šobrīd lauksaimnieki plāno iesēt lielus ražas apjomus Amerikā, ko ļauj izdarīt labvēlīgie laika apstākļi. Piemēram, ASV, kas ir lielākā kukurūzas un sojas graudu ražotāja, fermeri plāno atvēlēt kukurūzas iesēšanai lielākās platības kopš 1946. gada, līdzīgas prognozes tā ziņo arī attiecībā uz sojas graudiem. Jāatzīmē arī faktu, ka šogad šo 3 pārtikas izejvielu cenām bija mazāk svārstību nekā iepriekšējos gados, un var pat teikt, ka tirgū pazuda nesen aktuāla disbalance cenās starp savstarpēji aizstājamo izejvielu grupām, kas stimulēja fermerus iesēt vairāk ‘”dārgākas” izejvielas, mazāku platību atvēlot “lētākai” izejvielai, tādējādi radot tās trūkumu tirgū. Visu 2009. gadu cukurs kā izejviela atradās cenas pieauguma stadijā – no 11 centiem līdz 27 centiem par metrisko tonnu, un pašā 2010. gada sākumā spēja uzkāpt līdz pat 30.4 centiem.
Galvenais iemesls bija nevis krīze, bet pārtikas izejvielām raksturīgs cukura deficīts tirgū. Šobrīd situācija mainījusies un cukuru vairs nedēvē par balto zeltu, tā cena nokritusies līdz 15.46 centiem tā iemesla dēļ, ka lielākie pircēji atlikuši vienošanos par pirkšanu uz vēlāku laiku, kā arī pakāpeniski atgriežas piedāvājuma līmenis.
Ietekmēs Krievija
Cukura cenas tuvākajā laikā varētu ietekmēt trešā lielākā cukura importētājvalsts Krievija, kura apsver iespēju samazināt cukura muitas nodevas līdz 50 ASV dolāriem no iepriekšējiem 140 ASV dolāriem, kaut gan analītiķi uzsver, ka šīs izmaiņas varētu būt iecenotas cukura cenā. Kafijas pupiņas šobrīd tirgojas par 130 ASV dolāriem par tonnu, bet kakao par aptuveni 3000 ASV dolāriem par tonnu.
Šobrīd pārtikas izejvielu tirgū ir stabilizācija kaut gan izslēgt iespēju par straujiem cenas kāpumiem īstermiņā arī nevar, jo pārtikas izejvielu cenas ietekmē piedāvājuma pieprasījuma spēki, bet laika apstākļu faktors, kurš ir visai neprognozējams, šo var ietekmēt līdzīgi, kā tas bija cukuram. Skatoties ilgtermiņā var jau daudz drošāk skatīties uz cenas pieaugumu, jo šī brīža zemie cenu līmeņi var atkal aktivizēt vairākas valsts un augstāka riska pakāpes fondus pievienot saviem portfeļiem dažādu pārtikas izejvielu instrumentus, par ko vēl pirms gada vairāki runāja Āzijas fondu pārstāvji.
Žanete Hāka
Dienas Bizness, 22.04.2010
