Raugoties virspusēji, pensiju sistēmas Latvijā un Igaunijā ir samērā līdzīgas – trīs līmeņi, pirmos divus pamatā „krāj” valsts, trešo – katrs pats. Tomēr papētot tuvāk, ir pamanāmas vairākas būtiskas atšķirības.

Pirmkārt, jāpievērš uzmanība kopējai sociālo iemaksu likmei un tam, cik liela daļa no tās tiek novirzīta pensijām. Igaunijā kopējā likme ir 33%, kuri sadalās sekojoši:

Igaunijas darba ņēmēji pensiju 2. līmenī iemaksā vēl papildus 2% no bruto algas. Līdz ar to pensiju 2. līmeņa fondos nonāk 6% no igauņu bruto algām – 4% veido sociālā nodokļa daļa un 2% – papildus atskaitījumi no algas.

Tomēr šobrīd Igaunijā, sakarā ar ekonomiskajām grūtībām, darbojas t.s. „iemaksu iesaldēšanas periods” – no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. decembrim jaunas iemaksas pensiju 2. līmenī netiek veiktas. Tās atsāks maksāt nākamgad, un nolemts, ka 2011. gadā iemaksas būs 3% (2% no sociālā nodokļa, 1% – papildus atskaitījumi), bet jau ar 2012. gadu plānots atjaunot sākotnējo iemaksu sadalījumu 4% + 2% = 6%.

Pārskatāmības labad sagatavoju nelielu piemēru par to, cik lielu piemaksas daļu pensiju 2. līmenī saņems iedzīvotāji Latvijā (Jānis) un Igaunijā (Urmass) ar līdzvērtīgām algām un vecumu.

Jānis Urmass
Vecums 30 gadi 30 gadi
Bruto alga (LVL) 500.- 500.-
Sociālais nodoklis (kopā, LVL) 165.45 165.-
Darba devēja 120.45 165
Darba ņēmēja 45.- -
Bezdarba nodoklis (kopā, LVL) - 21.-
Darba devēja (1.4%) - 7
Darba ņēmēja (2.8%) - 14
Papildus iemaksas pensiju 2.līmenī (LVL) - 10.-
Neapliekamais minimums (LVL) 35.- 101.03
Ienākuma nodoklis (LV-26%, EE-21%[1]) 109.20 78.69
Neto alga 345.80 395.15
Ikmēneša iemaksas (LVL)
Šobrīd 10.- 0
2011.-2012.g. 20.- 15.-
Pēc 2012.g. 30.- 30.-
Pensionēšanās vecums 62 gadi 63 gadi
Pensiju fonda ienesīgums vidēji gadā, % 6 6
Uzkrājums pensiju 2. līmenī pensionējoties, LVL 48262 64944

Būtiskākā atšķirība pensiju uzkrājumā veidojusies tieši krāšanas perioda sākumā, kad iemaksu likme Latvijā ilgāko laika posmu bija 2%, bet Igaunijā – 6%.

Otrkārt, lai arī trīs līmeņu pensiju sistēma abās valstīs darbojas vienlīdz ilgi, igauņi ir vismaz divus soļus priekšā pensiju 2. līmeņa jautājumos:

1)      pensiju 2. līmeņa kapitālu Igaunijā drīkst mantot piederīgie neatkarīgi no tā, vai cilvēks nodzīvo līdz pensijai, vai nē. Šis, manuprāt, daudz vairāk motivē dalībniekus rūpēties par šo uzkrājumu, pievērst tam uzmanību, sekot līdzi ienesīgumam un neizturēties vienaldzīgi;

2)      igauņi ir daudz vairāk un kvalitatīvāk informēti par to, cik kurā laika periodā kurš pārvaldītājs viņu labā nopelnījis, jo pastāv ērta elektroniska informācijas iegūšanas sistēma Igaunijas Centrālā depozitārija mājaslapā, kā arī internetbankās.

Treškārt, pensiju 2. un 3. līmeņa fondu līdzekļus pārvalda 6 pārvaldītāji – ERGO, LHV, Nordea, Sampo, SEB un Swedbank līdzekļu pārvaldes kompānijas. To tirgus daļas redzamas attēlos:

Ceturtkārt, pensiju 2. līmeņa pārvaldītāji piedāvā 4 dažādas riska stratēģijas:

  • konservatīvā (visi līdzekļi tiek ieguldīti fiksēta ienākuma finanšu instrumentos),
  • sabalansētā (līdz 25% pensijas kapitāla drīkst ieguldīt akcijās),
  • progresīvā (ieguldījums akcijās līdz 50%),
  • agresīvā (paredz ieguldīt akcijās līdz pat 75% pensijas kapitāla).

Pavisam Igaunijā ir 22 pensiju 2. līmeņa plāni, kuru kopējais aktīvu apjoms ir vairāk kā 700 miljoni latu un dalībnieku skaits – ap 590 000 cilvēku (86% no nodarbinātajiem).

Pensiju 3. līmeņa 12 fondos ir uzkrāti vairāk kā 55 miljoni latu un dalībnieku skaits ir ap 54 000.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā pastāv nodokļu atvieglojumi iemaksām pensiju 3. līmenī. Atvieglojums attiecas uz iemaksām līdz 15% no bruto algas un tiek atskaitīts no apliekamā ienākuma. Turklāt arī pensionējoties, visas uzkrātās summas izmaksai no pensiju fonda netiek piemērots ienākuma nodoklis pilnā apmērā (21%), bet gan tikai 10%. Izvēloties pensiju saņemt regulāru maksājumu formā, šiem līdzekļiem vispār nepiemēro ienākuma nodokli.

Kopumā jāteic, ka atšķirības Latvijas un Igaunijas pensiju sistēmās pastāv, bet tās nav ļoti būtiskas. Tomēr atšķirība ir attieksmē – zīmīgi, ka igauņi uzskata savu pensiju sistēmas modeli par vienu no labākajiem pasaulē un ir gatavi arī dalīties pieredzē ar citām valstīm, pārdodot tām šo modeli (tā tehnoloģiju, loģisko un juridisko uzbūvi).

Anželika Berķe-Berga, Hipotēku banka

[1] Likme sākta samazināt kopš 2004.gada, kad tā bija 26%. Līdz 2012. gadam Igaunijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt līdz pat 18%!