Šajā daļā tiks analizētas vairākas metodes, kuras var noderēt jauniešiem, līdz 25 gadu vecumam, ar salīdzinoši nelieliem ienākumiem, bez ģimenes un maziem bērniem.
No vienas puses, lai sāktu no vecākiem neatkarīgu dzīvi jauniešiem ir nepieciešama pašiem sava nauda, proti, izglītības iegūšanai, burziņiem, mājokļa īrei, ēdienam un protams, arī jauniem džinsiem, t-krekliem un kedām. No otras puses, naudas pelnīšas iespējas šajā vecumā ir salīdzinoši nelielas, jo atrast papildu darbu, piemēram, studijām ir salīdzinoši grūti. Un pat ja tas izdodas, tad nopelnītais bieži vien var izrādīties pavisam mazas summas. Šādā gadījumā domāt vēl par naudas atlikšanu ir sarežģīti un reizēm pat neiespējami.
Un tomēr. Aptaujājot pāris jauniešus – vai un kam viņi atliek naudu, atbildes skanēja visdažādākās. Lai arī bija tādi, kad naudu vispār nekrāj, jo ienākumu līmenis ir zems, taču bija arī tādi, kas pat pie visai zemiem ienākumiem to dara. Šajos gadījumos bija vērojamas vairākas „stratēģijas” –, piemēram, tā saucamā „naudas pieturēšanas stratēģija”, proti, lai algu neiztērētu vienas dienas vai nedēļas laikā, līdzekļi tika sadalīti un tā tika tērēta pakāpeniski, rūpējoties par vienlaidus naudas plūsmu mēneša garumā. Kāds mēģināja „krāt kaut kam lielam”, proti, nelielas naudas summas tika ieskaitītas krājkontā, ar domu, ka tā tiks sakrāts kādam lielam pirkumam vai ceļojumam. Vēl kāds izmantoja tā saucamo „sekošana citu piemēram stratēģiju, proti, divdesmitgadīgs jaunietis jau bija iestājies 3.pensiju līmenī un katru mēnesi nelielu summu novirzīja savā pensiju fondā, jau domājot par pārtikušām vecumdienām.
Šajā vecumā gan būtu vēlams ņemt vērā vairākas „īpatnības”. Pirmā „īpatnība” – jaunība. Tā ļauj veikt ieguldījumus ar ļoti augstu riska līmeni un tā iepazīties un izmēģināt dažādus finanšu instrumentus. Otra „īpatnība” - mazi ienākumi. No vienas puses, tas ir negatīvs aspekts, jo ierobežo uzkrāšanu vai ieguldījumu veikšanu kā tādu, taču no otras puses, ir vērtējams kā pozitīvs faktors no riska viedokļa – zaudēt nelielas summas nav „dzīvībai” bīstami, līdz ar to var drošāk riskēt. Turklāt tas nozīmē, ka arī veiksmes gadījumā, peļņa būs liela.
„Krājkasīte”
Ja ienākumi ir pavisam nelieli, naudas likšana krājkasītē ir labs paņēmiens, kuru var izmantot, lai sakrātu naudu salīdzinoši nelieliem pirkumiem vai tēriņiem. Tikai vajag izstrādāt savu sistēmu un pie tās pieturēties. Piemēram, var izvēlēties krāt kādu noteiktu naudas vienību – 20 santīmus, 50 santīmus vai arī, tiklīdz parādās, iemest krājkasīte latu vai divus. Īpaši lielu trūkumu no santīmu atlikšanas ikdienā nebūs jāizjūt, bet nedēļas vai mēneša laikā var savākties jau pavisam laba summiņa. Piemēram, katru dienu atliekot pa 20 santīmiem, nedēļā tie jau būs 1,40 Ls, bet mēnesī – jau sešiem latiem. Bet, pieaugot naudas vienības nominālam, pieaugt arī uzkrātais kapitāls.
Izmantojot „krājkasītes principa” var krāt naudu arī studiju apmaksai vai kādam lielākam plānotam pirkumam. Der atcerēties, ka naudu atliekot pakāpeniski, ir daudz vieglāk sakrāt nepieciešamo summu un tādejādi izbēgt no „finanšu katastrofas”, nekā tad, ja summa jāatrauj no „dvēseles” vienas dienas laikā.
Krājkonts
Krājkonts ir jau komercbanku piedāvājums un, krājot naudu ar tā palīdzību, ir iespējams nopelnīt kaut arī nelielus, bet tomēr procentus. Turklāt krājkonts ļauj pie naudas tikt klāt salīdzinoši ātri, proti, pēc septiņām dienām kā ir bankai ir izteikta šāda nepieciešamība. Turklāt, krājkontā parasti darbojas arī princips, ka „procenti pelna procentus”.
Krājkontam nav nekādu izmaksu, izņemot gadījumus, kad būs vēlme naudu izņemt tūlīt. Piemēram, „Swedbank” šādā gadījumā „sodīs” ar 0,4% ieturēšanu no pārskaitāmās summas, bet šī summa nebūs mazāka par 5 latiem vai 10 eiro (atkarībā no krājkontā noguldītās valūtas), savukārt „Latvijas Krājbanka” un „Hipotēku banka” – ieturēs 1% no izņemamās summas.
Der arī atcerēties, ka krājkonta procentu likmes, kuras jau tā ir zemas, banka var mainīt bez klienta īpaša brīdinājuma. Tāpēc svarīgi šīm izmaiņām sekot līdzi un nepieciešamības gadījumā, uzkrāto kapitālu novirzīt uz pelnošāku vietu.
Depozīts
Ar depozītu var nopelnīt vairāk nekā ar naudas krāšanu krājkontā, taču –šajā gadījumā ir tomēr jēga paskatīties ne tikai uz piedāvātajām depozīta procentu likmēm, bet arī parēķināt, cik tad reāli liela būs cerēta peļņa. Piemēram, ja DnB Nord piedāvā latu depozīta likmi 2,85 % gadā, tad gada peļņa uz katriem simts latiem būs vien nepilni trīs lati. Jāpiebilst, ka izdevīgākas likmes depozītiem jeb termiņnoguldījumiem bankas piedāvā uz dažādiem svētkiem.
Bet depozīts ir labs veids kā „paglābt” naudu no pārsteidzīgiem termiņiem, piemēram, uz pusgadu vai gadu. Depozīta līgumu, protams, arī var lauzt, taču tas maksā dārgi. Piemēram, Hipotēku bankā arī ir jāpiesaka 15 dienas iepriekš naudas izņemšana no depozīta. Ja ir ievērots šis pieteikuma laiks, tad izņemot naudu tiks zaudēti tikai uzkrātie un izmaksātie procenti. Ja nauda ir nepieciešama nekavējoties, tiks zaudēta ne tikai jau papildus nopelnītā nauda, bet arī banka atvilks 1% no pamatsummas.
Akcijas un fondi
Ja naudas ir salīdzinoši maz, ir jēga riskēt un ieguldīt to akciju tirgos, cerībā uz lielu peļņu. Taču arī šajā gadījumā der atcerēties – jo ar lielāku summu tiek riskēts, jo lielāka būs reālā peļņa. Turklāt, ja ir vēlme pašam darboties Baltijas biržās, jārēķinās, ka katrs akciju darījums Latvijā izmaksās divus latus, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi tie ir ap četri lati. Lai veiktu darījumus ir jāatver vērtspapīru konts, kas arī var būt par maksu.
Pie salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem ir jēga riskēt un izvēlēties agresīvu ieguldījuma politiku – jo, ja izvēlēto uzņēmumu akcijas attaisnos prognozētās gaidas, peļņa var būt ļoti laba. Savukārt, ja topošais investors „nošaus greizi” un radīsies zaudējumi, tie neradīs būtiskas finansiālās sekas.
Investīciju speciālisti iesaka akciju tirgos sākt darboties vismaz ar 500 latu investīcijām, lai atsvērtu visas papildus izmaksas un to dēļ nepaliktu zaudētājos. Bet, ir iespēja arī sākt ar mazāku summu, ja ir skaidrs mērķis, ka ik pa laikam sākotnējā investīcija tiks papildinātā.
Ja pašam nav laika tirgoties biržā, ir iespējams ieguldījumu sabiedrībās iegādāties akciju fondu apliecības, kas ir mazāk riskants finanšu produkts kā individuāla uzņēmuma akcijas, bet arī gana ienesīgs.
Taču, veicot šos darījumus jāņem vērā – lai cik labi ietu, nekad nevajag akciju tirgos darboties ar aizņemtu naudu. Jo tad neveiksmes gadījumā var iestāties smagas finansiālas sekas.
Ko nevajag darīt!
Jaunībā nebūtu vēlams aizrauties ar finanšu produktiem, kuri, pirmkārt, paredz stabilas iemaksas un, otrkārt, kuru atdeve būs pat pēc vairākiem gadu desmitiem, piemēram, dzīvības apdrošināšana, vai 3.pensiju līmenis.
Arī ikdienas dzīvē darbojas viens no grāmatvežiem tik pazīstamiem likumiem – ikmēneša kārtējos tēriņus nevar segt no vienreizējos darījumos gūtiem ienākumiem. Tas ir pārāk riskanti un nestabili, vēl jo vairāk tajā gadījumā, ja šādas saistības ir uz vairākiem gadiem, vai gadu desmitiem. Jaunībā, vēl mācoties ir iespējams mainīt darbu, vai vispār kādu laiku palikt bez tā. Turklāt var parādīties pilnīgi negaidītas iespējas, piemēram, aizbraukt studiju apmaiņas programmā uz citu valsti vai piedalīties kāda interesanta projekta realizācijā. Pat ja uz laiku ir iespēja apturēt ikmēneša iemaksu veikšanu, atteikties no komisijas maksām, kas šādos gadījumos jāmaksā apdrošinātājiem vai komercbankām par naudas apsaimniekošanu, nebūs iespējams.
Un vēl – arī finanšu nozarē ir radošuma pilna un kurš gan zina, kādi vēl finanšu produkti tiks izdomāti jau tuvāko gadu laikā. Iespējams, ka kāds būs daudz pievilcīgāks par pašreizējo 3.pensiju līmeņa piedāvājumu.
Aiga Pelane, BNS
Citi raksti šajā sērijā:
Ievads: Kā krāt naudu dažādos dzīves posmos? (7. maijs, 2010)
Dzīves cikli II: Naudas krāšana brīviem cilvēkiem (28. maijs, 2010)
Dzīves cikli III: Naudas krāšana ģimenes cilvēkiem (3. jūnijs, 2010)
Dzīves cikli IV: Naudas krāšana mūža nogalē (10. jūnijs, 2010)
Dažādu ieguldījumu veidu apkopojums, ienesīgums un izmaksas (29. jūnijs, 2010)
Negribētos piekrist vienai lietai – “Ja naudas ir salīdzinoši maz, ir jēga riskēt un ieguldīt to akciju tirgos, cerībā uz lielu peļņu”.
Ja mēs runājam par jaunieti ar “salīdzinoši nelieliem ienākumiem” – diez vai ir prātīgi jau tāpat niecīgo summiņu, kas atlicināta uzkrājumiem, likt akcijās, spekulējot uz “cerību” – tā kā nepieredzējušais jaunieties izvēloties akcijas visticamāk šaus uz labu laimi – pirmos ieguldījumos viņš drīzāk redzēs tieši zaudējumus, ne peļņu…
Pie tam runāt par “lielu peļņu” tiešām nav liela pamata pie niecīgām summām – pat ja jaunietim ar kādu nenosakāmu spēku būs izdevies nopirkt akciju, kas uzrāda 10-20-30% pieaugumu – uz “niecīga ieguldījuma” bāzes arī peļņa absolūtajos ciparos nu nebūs liela…
Nepiekrītu. Mazu summu 50 Ls ieguldīt depozītā vai kādā fondā būtu smieklīgi. Ieguldot akcijās cilvēks par mazu summu daudz iemācīsies un augsta varbūtība, ka nopelnīs.
Teikšu kā ir. Es esmu tieši šāds teorētiski-vidējais jaunietis, kas aprakstīts rakstā. Daļu no saviem ienākumiem atstāju darbībām akciju tirgū un jāsaka, ka pa visu laiku kopš darbojos (līdz šim brīdim) mīnusos neesmu.
Tāpēc uzskatu, ka, ja prātīgi visu dara, mazliet paanalizē, mazliet pavēro (jā, šādas tādas priekšzināšanas šajā jomā bija, taču ļoti nelielas), tad šai vecuma grupai akciju tirgus variants ir visai pievilcīgs.
Cita lieta, kā jau iepriekš tika minēts, ja nav informācijas un saprašanas, tad labāk gan nelīst.
Jaa, pirkt fondu dalas verts,kad pari20000 vismaz.
Komisijas neviens nav atcelis.
Portfelii var but loti ienesiga akcija un loti neienesiga.
Tad rezultats nodzesas.
Piemeram NI developeru+Fannie Mae + kadas zelta tirgotavas.
Rezultats?Tagad jau tadu kombinaciju neviens portfeli neliks.
Bet, bija.Bankas ASV dazas to piedavaja.Tas t.s. neveiksmigaaas, kuras BIJA un IZBIJA.
Akcijas perk kad ir nenovertetas.Leti.
Tas jaiemacas, jazin ari nozares.
Slikti, ka RFB ir zems apgrozijums.
ES akcijas ir citas birzas likvidakas.
RFB pluss- firmas redzamas, situaciju vietejie l abak zin.
Vel ir forex , tur gan 20000 bus par siku sakumam.
Futures man liekas OK, tikai jamaksaa par turesanu, utml.
Vel var turet norekinu konta ,multivalutu un konvertet no vienas otraa, lidzigi kaa forex.Minuss- loti liels spreds kursam.
Ja kada valuta parverteta vai nenoverteta par vairaka ka 5%, arii ta var nopelnit.Daudz ne, bet inflacijai lidzi var tikt.
Varbūt beidzot jābeidz jaukt jēdzienus – pārticis un bagāts? Varbūt ir jēga sākt vismaz ar kaut ko, lai kaut vai iemācītos darboties un saprastu finanšu un akciju tirgus? Varbūt nevajag par zemu novērtēt jauniešu spējas, veikt uzņēmumu analīzi un salikt to kopā ar ekonomisko situāciju?
Protams, slikti, ka RFB zems apgrozījums, taču ar to, ka tiks iegalvots, ka tur nav ko darīt, ja tev nav liela naudas čupa, apgrozījums tur nepieaugs.
Cilvek, es par apgrozijumu kaapeec saku- ja tu ieliec orderu mazaa birzaa, tur var visu dienu vinu nepanemt tirgus.
Nelielas izmainas un cena mainaass.
Ta jau, ka zini Latviju, tirgot RFB ir leetak,jo tu zini,kur tirgo.
20000 prtfelim, jo tad komisijas bus mazak pret summmu.
Kapec 20000FOREX ir maz?Tapec, ka 1-3%menesi no 50k ir kada jega.
1-3% no 500 nav laika un naudas verti.Jus stradajat stundu dienaa par 5-15 lati menesii?Fondi forex ienes20-41%gadaa.Pieredzejuso specu fondi.
Ja 500,tiesam labak , ka vienas firmas akcijas tirgo.
Man ir vairak ka 500.
Tirgoju tikai atseviskas konkretas akcijas.Lietoju ne LV birzas, reizem Lietuvas.Tirgojot konkretas akcijas, arii var pelnit.
No fondu dalam un programmam man bail.
Konkretas akcijas var nomest ,ja juti ko sliktu.
Veiksmi finanses, jaunie.
Iesaku aizvainojumu atmest un izlasit, kas ir vpp portfelis.Tur akcijas un obligacijas jau sapakotas.Tu perc sendvicu un sastavdalas tur nevari mainit.
Kada vel analitika.Pirksi pa vienam uznemumam pats un varesi analizet.
Wunderkland,
Varbūt vispirms jāiemācās salikt vārdus loģiskā secībā? Tāds bezsakara vervelējums sen nebija lasīts.