Lasītājs jautā: Likums paredz, ka man pēc mēneša vai ceturkšņa ir jāmaksā nodoklis par peļņu nesošiem darījumiem, pat tad, ja darījumos ar citiem vērtspapīriem man ir bijuši zaudējumi. Likums arī saka, ka ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas – pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu. Taču kā es varēšu veikt korekcijas un saņemt atpakaļ naudu? Gada deklarācijas iesniegšanu kapitāla pieauguma gadījumā likums neparedz. Kā īsti strādā augstākminētais nosacījums, ka gada laikā zaudēto var segt ar gada laikā gūto ienākumu?
Atbild juriste Zane Krecere:
Zane Krecere, "BORENIUS"
Kā jau jautājumā pareizi norādīts, taksācijas gada ietvaros ir pieļaujama zaudējumu segšana no dažādu kapitāla aktīvu atsavināšanas. Tātad, ja gada laikā ir veikti vairāki darījumi ar kapitāla aktīviem, gada beigās tie būtu jāpārskata un jāsasummē, un, ja no kādu kapitāla aktīvu pārdošanas ir gūts ienākums, bet no citu kapitāla aktīvu pārdošanas – zaudējumi, šos zaudējumus var segt uz gūto ienākumu rēķina (tātad kopējo taksācijas gada apliekamo ienākumu no kapitāla aktīvu pārdošanas var samazināt par zaudējumu summu, kas attiecīgā gada laikā radusies no darījumiem ar kapitāla aktīviem), kā rezultātā tiks samazināts kopējais kapitāla pieaugums un personai radīsies pārmaksāts ienākuma nodoklis, un līdz ar to arī tiesības prasīt tā atmaksu.
Taču jāatceras, ka zaudējumu segšanu var veikt tikai attiecībā uz šo konkrēto ienākuma veidu, t.i., cita veida ienākumus, ko persona guvusi attiecīgajā taksācijas periodā, šādi samazināt nevarēs, kā arī zaudējumus var segt tikai viena taksācijas gada ietvaros.
Diemžēl šobrīd vēl nav izstrādāta konkrēta procedūra, kā būtu veicama/noformējama šāda zaudējumu segšana. Bet tā kā pirmās korekcijas būs iespējamas tikai pēc 2010.gada beigām, jācer, ka līdz tam tiks precizēti arī noteikumi šajā sakarā.
Uzdod sev aktuālu jautājumu profesionālam juristam – raksti uz redakcija@naudaslietas.lv, un juristi tev atbildēs portālā naudaslietas.lv!
Cien., Zane,
Vai varētu precizēt sekojošo jusu frazi “Taču jāatceras, ka zaudējumu segšanu var veikt tikai attiecībā uz šo konkrēto ienākuma veidu, t.i., cita veida ienākumus, ko persona guvusi attiecīgajā taksācijas periodā, šādi samazināt nevarēs, kā arī zaudējumus var segt tikai viena taksācijas gada ietvaros”
Piem., akcijām man ir apliekama peļņa atskaitot pirkšanas pārdosanas komisijas man ir 100 EUR, bet no obligacijām zaudejumi pieliekot pirkšanas pārdosanas komisijas 50 EUR tad vai es pareizi rēķinu, ka jāmaksa 50 EUR? Bet kas būtu ja man vel no Nī pirkšanas/pārdosanas būtu zaudejumi, teiksim 20 EUR? Vai man būtu jasamazina kapitālā pieauguma nodoklis par 20 EUR vai tas skaitas “cita ienākuma veids”?? Vienkaršī nav skaidrs kā dalas ienakuma veidi.
Labdien,
Zaudējumu segšanu var veikt, summējot kapitāla pieaugumu no visiem taksācijas gada laikā atsavinātajiem kapitāla aktīviem. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 pants uzskaita tos objektus, kas ir uzskatāmi par kapitāla aktīviem:
1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
6) intelektuālā īpašuma objekti.
Līdz ar to ienākumus/ zaudējumus no jebkura no augstāk minēto aktīvu pārdošanas var savstarpēji segt viena taksācijas gada ietvaros (tātad tas būs ienākums/zaudējumi gan no akciju, gan nekustamā īpašuma, gan obligāciju pārdošanas).
Taču, kā jau augstāk minēts, par šādiem zaudējumiem nevarēs samazināt cita veida ienākumu, t.i., ienākumu, kas nav uzskatāms par kapitāla pieaugumu (nav gūts no augstāk minēto kapitāla aktīvu atsavināšanas). Turklāt jāņem vērā, ka nevarēs segt arī tādus zaudējumus, kas ir radušies no dāvināta kapitāla aktīva atsavināšanas.