Cilvēka raksturs un dzīves pieredze, noteiktas prasības pēc komforta un sapņi, kurus ļoti gribas īstenot, ir tās lietas, kuras būtiski ietekmē to kā veidot naudas uzkrājumus un kādu taktiku izvēlēties investējot.
Latvijā vēl ir grūti runāt par lielu daudzumu cilvēku, kuri krāj naudu un atbildīgi rīkojas ar savām finansēm, izvēloties starp dažādiem investīciju produktiem. Kā liecina dažādas aptaujas, lielai daļai iedzīvotāju ienākumi ir nelieli, tāpēc par rūpīgu finanšu plānošanu un pārvaldi neviens no viņiem lāgā pat neaizdomājas. Taču situācija mainās. Tāpēc šajā rakstu sērijā tiks izvērtētas vairākas iespējas kā ar savu naudu rīkoties dažādos dzīves periodos – jaunībā, brieduma gados un sasniedzot vecumdienas.
Bet, der atcerēties – ka šeit minētās iespējas ir tikai ieteikumi un rakstā minētiem konkrētiem piemēriem (izmaksu apjoms, produktu nosaukumi, un citi) ir tikai informējošs raksturs, jo tie pastāvēja 2010.gada pavasarī, kad raksti tapa. Finanšu iestādes savu piedāvājumu var arī būtiski mainīt.
Pirms veidot uzkrājumus jebkurā vecumā, ir svarīgi atbildēt uz diviem būtiskiem jautājumiem – kāpēc vēlaties krāt naudu un cik daudz esat gatavi riskēt, lai jūsu „liekā” jeb uzkrājumam novirzītā nauda nestu papildus peļņu? Proti, runa ir par laiku – uz kādu termiņu veicat noguldījumu, un riska līmeni, kuru esat gatavi uzņemties, lai justos komfortabli un droši. Te gan jāpiebilst, ka ir cilvēki, kuri labi jūtas kāpjot kalnos vai peldoties kopā ar haizivīm. Līdz ar to būtisks faktors, kas vienmēr jāņem vērā, plānojot savas finanses, ir arī katra indivīda rakstura īpašības, kuras tiek ņemtas vērā izvēloties jau konkrētu ieguldījuma stratēģiju.
Protams, ne mazāk svarīgs jautājums ir arī brīvo līdzekļu daudzums, ko katrs var atļauties novirzīt uzkrājumu veidošanai. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē gan ienākumu lielums, gan to regularitāte. Tieši no ienākumu lieluma ir atkarīga summa, ko var novirzīt uzkrājumam, un tas jau ir būtiski, izvēloties konkrētus finanšu produktus. Ja par depozīta un krājkonta atvēršanu, nekas nav papildus jāmaksā, tad, veidojot uzkrājumus ar tādu finanšu produktu starpniecību kā dzīvības apdrošināšana, investīcijas ieguldījumu apliecībās, vai 3.pensiju līmenis, ir jārēķinās ar papildus izmaksām – komisijas maksu tiem, kas apsaimniekos tur novirzītās finanses, un vēl klāt ir jāpieliek arī maksa par vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu. Līdz ar to svarīgi parēķināt šādam uzkrājumam novirzāmās summas lieluma attiecību pret šīm papildus izmaksām. Ja otrajam aiziet būtiska daļa no noguldāmās summas, tad ir jēga jāpadomā – vai izvēlētais finanšu produkts ir maz jums vajadzīgs.
Svarīgi neaizmirst, ka izvēle – krāt vai nekrāt naudu, investēt savus brīvos finanšu līdzekļus vai arī nē, un kur – ir ļoti personisks lēmums un to pieņemot ir jāvadās nevis no kādas kredītiestādes reklāmas, finanšu produktu „modes” tendencēm vai paziņu pieredzes, bet gan jāmeklē savs personīgais labums un jādarbojas tikai un vienīgi savu interešu vārdā.
Kopumā ir izveidoti četri raksti, aplūkojot finanšu speciālistu ieteiktos piemērotākos produktus katrā dzīves posmā. Taču, tas nebūt nenozīmē, ka nevarat izvēlēties citus un kas var izrādīties individuāli jums piemērotākie. Un vēl jāatceras, ka par visa veida peļņu, kas gūta no termiņnoguldījumiem vai ieguldījumiem, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (samazināta likme).
Aiga Pelane, BNS
Citi raksti šajā sērijā:
Dzīves cikli I: Naudas krāšanas paņēmieni jauniešiem (21. maijs, 2010)
Dzīves cikli II: Naudas krāšana brīviem cilvēkiem (28. maijs, 2010)
Dzīves cikli III: Naudas krāšana ģimenes cilvēkiem (3. jūnijs, 2010)
Dzīves cikli IV: Naudas krāšana mūža nogalē (10. jūnijs, 2010)
Dažādu ieguldījumu veidu apkopojums, ienesīgums un izmaksas (29. jūnijs, 2010)