Savulaik Marka D.Kuka (Mark D.Cook) diena sākās jau 5.30 no rīta ar govju slaukšanu. No 9.00 līdz 17.30 viņš bija birojā un strādāja kā brokeris. Vakars pagāja atkal slaucot govis… bet jau deviņos vakarā finanšu tirgonis pēc vakariņām bija gultā. Tā tas turpinājās piecus gadus. Tik saspringts dzīves grafiks tika izveidots tāpēc, lai izkļūtu no pusmiljona dolāru lieliem zaudējumiem, ko bija radījušas spekulācijas ar opcijām. Neveiksmīgu spekulāciju dēļ bija ieķīlāta tēvam piederošā zemnieku saimniecība, turklāt naudu tirgonim, lai tas spētu turpināt investēt, aizdeva arī vecāki no saviem iekrājumiem.

Kuks savas darba gaitas sāka tēva zemnieku saimniecībā ASV, Ohaijo štatā. Tur viņš labprāt uzturas arī tagad un nebaidās lauku darbu, jo sevi uzskata par zemnieku, apgāžot stereotipu, ka biržas tirgonis vienmēr redzams tikai uzvalkā ar smalku portfeli pie rokas. Agrā jaunībā topošā investora darba pienākumos ietilpa govju kopšana, slaukšana, kā arī palīdzība lopu tirdzniecībā. Ar akcijām Kuks sāka tirgoties uzreiz pēc koledžas beigšanas, pagājušā gadsimta 70.gadu vidū. Pirmajiem darījumiem finanšu tirgū aizgāja no govju pārdošanas iekrātais kapitāls – 20 tūkstoši dolāru.

Kuks atzīst, ka tolaik uzņēmumu akcijas izvēlējies, neveicot nekādu dziļu analīzi un praktiski neko nezinot par uzņēmumu finanšu stāvokli. Viņš nopirka filmu veidotāja Columbia akcijas, jo bija redzējis kādu dokumentālo filmu par jauna kinogrāvēja veidošanu. Topošā filma iepatikusies un tāpēc nopircis akcijas. Savukārt otrs pirkums bija restorānu tīkla Sambo vērtspapīri, jo vienā no ēstuvēm ar brālēniem pusdienojis. „Es tolaik vienkārši ieskrējienā iedrāzos tirgū,” tagad atceras Kuks. Un tūlīt pat arī dabūja pa pieri – Sambo drīz vien bankrotēja.

Kuks jau kopš savas investēšanas pašiem sākumiem ļoti aktīvi darbojies ar opcijām. Izstrādājis pats savu tehnisko analīzi, kad labāk tās pirkt un kad pārdot. Veiksmīgi to arī izmantojis un labi pelnījis, līdz 1982.gada jūnijā, nespējot laikā pārdot iegādātās opcijas uz uzņēmuma Cities Service akcijām, zaudēja pusmiljonu ASV dolāru. Tā bija laba mācība, atzīst investors, jo nauda bija jāatpelna, citādi būtu zaudēts ne tikai paša kapitāls, bet arī visas ģimenes īpašums un iekrājumi. Tieši ģimenes sniegto atbalstu Kuks vērtē ļoti augstu, uzskatot – ja tāda nebūtu, nebūtu arī viņa panākumu. Turklāt ne mazu lomu nospēlēja arī viņa spītība – neveiksmes gadījumos viņš tieši palielina aktivitāti tirgū, proti, veic vairāk darījumu, bet ar mazākām likmēm. Tas ļaujot gan atgriezt ticību paša spēkiem, gan arī palēnām atpelnīt zaudēto.

Lielāko daļu sava nopelnītā kapitāla finansists ir novirzījis tēvam piederošās zemnieku saimniecības paplašināšanai. Viņš uzpērk lauksaimniecības zemi. Investors finanšu pasaulē ir pazīstams ar tā saucamo Kuka indikatoru (Cook Cumulative Tick indicator), kas palīdz pieņemt lēmumus par akciju pirkšanu vai pārdošanu. Savus lēmumus tirgū viņš pieņem balstoties uz tehnisko analīzi, jo galvenokārt savus darījumus veic īstermiņā – vienas vai dažu dienu laikā.

Kuka indikators

Finanšu eksperti uzskata, ka Kuka indikators ir tikai viens no daudziem simtiem, kas „klīst apkārt” pa tirgu. Taču šī tehniskā akciju svārstību vērošana ir ļāvusi kādreizējam govju tirgonim no ASV Ohaijo štata nopelnīt ne vienu miljonu vien.

Savas metodes precīzu formulu gan nevienam Kuks neatklāj, taču tās būtība ir saistīta ar biržas indeksu un akciju cenu kāpumu un kritumu reģistrēšanu noteiktā laika periodā, fiksējot vislielākos kritumus un kāpumus. Lai svārstības investoriem būtu skaidrākas, indikators ņem vērā tikai cenu augstāko un zemāko līmeni noteiktā laikā – tādejādi cenu svārstības grafikos izskatās visai ekstrēmas, toties šo cenu virzieni redzami pilnīgi skaidri.

Investoriem reaģēt nākas līknes svārstību augšā vai apakšā. Tā, piemēram, ja tiek pieņemts, ka uzņēmuma akcija var svārstīties 100 punktu amplitūdā, tad Kuka indikatorā „trauksmes” signāls investoriem ir izmaiņas, kas ir zem 5 punktiem (zemākais līmenis) un virs 95 punktiem (augstākais līmenis). Attiecīgi, ja akcijas cena svārstās noteikta laika perioda augstākajā līmenī – tās ir jāpārdod, kad zemākajā – jāpērk. Šīs tehniskās svārstības ļauj investoram arī koriģēt savus lēmumus, proti, ja investors kā „īsās pozīcijas” ir iegādājies vērtspapīrus, kurus drīz jāpārdod, bet indikators slīd uz leju, tad tas ir signāls, ka „īsās pozīcijas” vajadzētu pārvērst par nedaudz ilgāku ieguldījumu un ir jāpagaida indikatora līnijas došanos uz pretējo pusi.

Turklāt investora pieredze un novērojuma liecina – jo lielāka ir svārstība vienā virzienā, jo spēcīgāks būs „atsitiens” pēc tam pretējā virzienā. Līdz ar to investors, konsekventi sekojot Kuka indikatoram, vidēji vienmēr pārdod dārgāk nekā pērk. Gluži kā indikatora formula, nav zināmi arī laika periodi, kuros Kuks reģistrē augstākās un zemākās cenu svārstības. Taču pēc ekspertu domām galvenais ir pieturēties pie kāda noteikta laika intervāla un tad ir vienalga vai tā ir viena minūte, stunda vai diena. Rezultātā akciju cenu izmaiņas atgādinās mūžīgā kustībā esošu sirdspukstu jeb tirgus pulsa līkni, kura te iet augšup, te lejup – investoram tik jānoķer augstākie un zemākie līknes punkti.

Kuks gan arī piemin, ka pilnībā indikators nostrādā divas, četras reizes gadā. Citā laikā, tirgojoties ar vērtspapīriem, viņš izmanto arī citas metodes, kuras arī balstās uz tehnisko akciju svārstību analīzi. Piemēram, viena no tām ir saistītas ar divu tirgus indikatoru sasaisti. Ņemot vērā divu indeksu, piemēram, S&P un Nasdaq – savstarpējās svārstību attiecības, investoram ļauj izlemt kurā tirgū labāk tirgoties.

Vajag savu plānu

Kuks speciālos kursos apmāca jaunos censoņus, kas vēlas arī savu kapitālu veidot no peļņas, kas gūta fondu tirgos. Viņš norāda uz būtiskāko jauno investoru kļūdu – ir pārāk liela vēlme gūt peļņu ļoti ātri, neņemot vērā, ka arī šim biznesam ir nepieciešamas zināšanas, gluži kā ārstam vai inženieram. Kuks uzsver, ka tirgus nepiedot paviršu pieeju un noteikti vienkārši „izmetīs jūs ārā”.

„Pret tirdzniecību ar vērtspapīriem ir jāattiecas ļoti nopietni, ja, protams, vēlaties gūt panākumus. Tas ir bizness un tāpēc, pirmkārt, ir nepieciešams izveidot biznesa plānu. Diemžēl daudzi uzsāk tirdzniecību bez šāda strikta plāna,” atzīst investors.

Pirmkārt, jaunajam investoram ir jāizlemj – kādos tirgos tieši notiks tirdzniecība. „Tas ir atkarīgs no katra individuālā rakstura, jo katrs tirgus apkopo sevī to cilvēku rakstura īpašības, kas tajā strādā. Cilvēks, kas tirgojas ar interneta kompānija akcijām ir ļoti atšķirīgs no tā, kurš ieguldījums veic komunālo uzņēmumu vērtspapīros,” piebilst Kuks.

Otrkārt, svarīgs arī ir jautājums – cik daudz naudas jūs ieguldāt akciju tirgū. No vienas puses, ir labi, ja cilvēks var pateikt: „Ja kas, man nav bail zaudēt ieguldītos līdzekļus, jo tas uz manu dzīves veidu neatstās nekādu iespaidu”. Taču no otras puses, naudas apjomam ar ko operējat vajag būt pietiekami lielam, jo galu galā jūsu mērķis ir pelnīt pietiekoši daudz, nu vismaz tik pat cik pašreizējā darbā. Akciju tirgus prasa laiku un enerģiju.

Treškārt, ir arī jāsaprot, kā noritēs pati tirdzniecība, proti, vai pozīcija tiks atvērta uzreiz vai pakāpeniski, kā tiks aizvērtas pozīcijas, kas nesušas peļņu un kā tiks aizvērtas tās – kas nesušas zaudējumus. Ceturtkārt, ir ļoti svarīgi saprast – cik liels kapitāla zaudējums jums liks pārskatīt savu līdzšinējo tirdzniecības politiku. Un kur ir tā robeža, pēc cik lieliem zaudējumiem jūs pametīsiet šo tirgu uz visiem laikiem.

Piektkārt, ir svarīgi arī nospraust mērķi – cik lielu peļņu jūs vēlaties iegūt noteiktā laika posmā pie konkrētās izvēlētās stratēģijas. Kādas metodes izvēlēsieties analīzes veikšanai. „Ne mazāk svarīgi ir arī saprast kā jūs rīkosieties, ja uzradīsies personīga rakstura problēmas, proti, jūs saslimsiet vai saslims kāds no jūsu tuviniekiem. Personīgās problēmas rada koncentrēšanās problēmas un tas uzreiz atsauksies uz tirdzniecības rezultātiem,” uzsver Kuks.

Tāpat, ne mazāk svarīgi ir arī noteikt sevis atalgošanas paņēmienus. Ja darījumā ir izdevies labi nepelnīt un realizēt iecerēto, ir svarīgi zināt – cik daudz no tās tiks izmantots, piemēram, ceļojumam.

„Uzskatiet, ka tirgošanās fondu tirgū ir jūsu dzīves aicinājums, bet ne hobijs. Hobijs ir izklaide un par to vienmēr ir jāmaksā,” piebilst Kuks. Tirgus gudrība rodas no zināšanām un pieredzes. Ja nav īsti pieredzes, to vēl var mēģināt kompensēt ar zināšanām, un otrādi. Taču tikai tad, kad ir gan zināšanas, gan pieredze var kļūt par patiesi veiksmīgu investoru.

Aiga Pelane, Inguna Ukenābele, BNS