Šajā daļā tiks analizētas naudas krāšanas un kapitāla vairošanas metodes, kuras varētu izvēlēties aktīvi cilvēki brieduma gados,  kuriem nav ne ģimenes, ne bērnu.

Šādu dzīves veidu apzināti izvēlas arvien vairāk cilvēku pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, un tas pētniekiem liek runāt pat par tradicionālās ģimenes modeļa maiņu. Daudzi no šiem „brīvajiem putniem” ir sociāli aktīvi, labprāt ceļo, ir ar labu izglītību un arī ar salīdzinoši labiem ienākumiem. Viņi ir vieni no pievilcīgākiem klientiem gan bankām, gan ieguldījumu sabiedrībām, bet, ņemot vērā izglītības līmeni, arī vieni no zinošākiem un prasīgākiem.

Šie cilvēki, ja vien viņiem nav lieli tēriņi, piemēram, kredīts par māju vai līzings par lielu mašīnu, var izvēlēties ļoti agresīvu savas naudas ieguldījumu stratēģiju. Ja vien paši to ir gatavi akceptēt, tad pat 60 līdz 80 procentus no saviem brīvajiem līdzekļiem var nonākt akcijās vai akciju fondos. Galu galā – galvenais mērķis ir maksimāli vairot savu kapitālu un vienīgais, ko viņiem var nākties zaudēt riskantās ieguldījumu startēģijas neveiksmes gadījumā, ir ierastais konforta līmenis, jo viņi ir atbildīgi tikai par sevi un nevis par ģimeni un bērniem.

Ir divas iespējas kā savus līdzekļus apsaimniekot. Pirmais – pašiem aktīvi nodarboties ar naudas ieguldīšanu un pelnīšanu finanšu tirgos, vai otrais – izvēlēties privātbaņķieru vai trasta pakalpojumus Latvijas finansistu „izpildījumā” (par trasta pakalpojumiem ir iespējams lasīt rakstā – „Uzticības tirgus – trasts Latvijā un pasaulē”). Taču jārēķinās, ka šos pakalpojumus var izmantot tikai sasniedzot jau noteiktu turības līmeni, piemēram, ir bankas, kas privātbaņķieru pakalpojumus gatavas sniegt tikai tad, ja šiem mērķiem ir iespējams novirzīt vismaz 100 tūkstošus eiro. Ārzemēs bankas šos pakalpojumus piedāvā  no vēl lielākas minimālās summas.

Ieguldījumi akcijās

Akcijas ir viens no riskantākiem vērtspapīriem un līdz ar to, ieguldot tajos, var gan labi nopelnīt, gan – neveiksmes gadījumā – pamatīgi zaudēt. Taču pat gadījumā, kad tirgus krīt, reāli zaudējumus var sajust tikai tad, ja vērtspapīri tiek pārdoti, proti, šie zaudējumi tiek fiksēti. Tad arī nauda tiek neatgriezeniski zaudēta.  Taču, bieži vien iepauzējot un pārlaižot lielās tirgus svārstības, var cerēt, ka nākotnē daļēji vai pilnībā zaudētā akciju vērtība tiks atgūta.

Ja esat nolēmis tikai tagad sākt investēt fondu tirgū, finanšu eksperti iesaka roku iemēģināt, pērkot Latvijas un arī Baltijas uzņēmumu akcijas. Par vietējo tirgu ir vieglāk iegūt informāciju un saprast kā uzņēmumu akcijas reaģē uz dažāda veida notikumiem. Var arī labāk izprast savas kļūdas un no tām mācīties.

Jau pēc tam, kad tirgus darbība ir skaidra, var doties arī uz Eiropas vai citu valstu fondu tirgiem. Taču – ja Latvijā un Baltijā var sākt ar nelielu summu (eksperti iesaka sākt no 500 latiem), tad ārvalstu biržās tomēr ir jārēķinās ar krietni lielāku minimālā ieguldījuma apjomu. Eksperti saka, ka tai ir jābūt kā minimums 5000 eiro. Tam par iemeslu ir augsto komisijas maksu un potenciālās peļņas iespējas attiecības. Ja Latvijā par darījuma veikšanu ir jāmaksā 2 lati, Igaunijā un Lietuvā ap 4 latiem, tad veicot darījumus ar Eiropas vai ASV uzņēmumu akcijām, komisijas maksas var sasniegt pat 15 latus par vienu darījumu (pērkot un pārdotot viena uzņēmuma akcijas, izmaksas dubultosies).

Lai pats pirktu un pārdotu akcijas fondu tirgos, kā interneta tirdzniecības platformu var izmantot fondu biržas izstrādāto e-brokeri. Ar tā starpniecību var pirkt un pārdot akcijas Baltijas tirgū. Tad vēl ir virkne banku un ieguldījumu sabiedrību, kas piedāvā savas tirdzniecības platformas. Tās ir vai nu speciāli jāiegādājas, vai arī tās ir par brīvu pieejamas klienta internetbankā. Var arī izmantot veco paņēmienu – kontaktēties ar savu brokeri, kas attiecīgi jūsu uzdevumā veiks darījumus Baltijas, Eiropas vai ASV biržās.

Akciju ieguldījumu fondi

Nedaudz mazāk riskanta ir akciju ieguldījumu fondu apliecību iegāde. Proti, akciju ieguldījumu fonds tiek veidots no vairāku uzņēmumu akcijām. Tie var būt vienas valsts vai valstu grupas uzņēmumi, vai arī pārstāvēt noteiktas nozares kompānijas. Šajā gadījumā būtu svarīgi iepazīsties no kādu uzņēmumu akcijām konkrētas akciju ieguldījumu fonds sastāv.

Ja ir vēlme iegādāties trešo valstu uzņēmumu akciju fondu apliecības, jāņem vērā arī valūtas riski, proti, valūtas vērtības svārstības, kā arī tas, ka valstu valdības var pieņemt administratīvus lēmumus attiecībā uz savas valūtas maiņas kārtību, kā to savulaik izdarīja, piemēram, Ukrainas valsts vīri.

Arī ieguldījumu apliecības ir iespējams iegādāties, izmantojot atsevišķu interneta banku vai ieguldījumu sabiedrību izveidotās tirdzniecības platformas. Tāpat bankā vai ieguldījumu sabiedrībā var iesniegt elektronisku vai rakstisku uzdevumu veikt noteiktu darījumu ar ieguldījumu fondu apliecībām.

Naudas nodošana citiem

Ja naudas ir salīdzinoši daudz, bet nav ne mazākas vēlmes vai arī iespēju (piemēram, daudz ceļojat) nodarboties pašam ar tās apsaimniekošanu un vairošanu, ir iespēja šo rūpi uzticēt citiem, proti, izmantot tā saucamos privātbaņķieru pakalpojumus. Naudas apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz gan bankas, gan ieguldījumu sabiedrības. Ja izvēle krīt par labu ieguldījuma sabiedrībām un, ja tās nav tirgū labi zināmas, ir vērts apmeklēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas elektronisko mājas lapu un apskatīties vai tai ir izsniegta licence šādu pakalpojumu sniegšanai (der izlasīt rakstu „Nelicencētas firmas rada papildu riskus”).

Protams, ir jēga aptaujāt paziņas, kam viņi ir uzticējuši savu naudu un vai jūtas apmierināti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Tāpat vajag izvērtēt un salīdzināt komisijas maksas ar līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem. Der arī atcerēties, ka aktīvu (naudas) pārvaldīšanai Latvijā var būt dažādi nosaukumi, piemēram, Private Banking, Trasta pakalpojumi vai vienkārši – aktīvu pārvalde. Taču tie praktiski ir vieni un tie paši pakalpojumi un savā starpā ne ar ko būtiski neatšķiras.

Piemēram, Parex banka piedāvā trasta pakalpojumus, kura izmaksas ir sekojošas: pirmā konsultācija būs bez maksas, bet dokumentu izskatīšana un sagatavošana jau maksās 1000 ASV dolāru. Savukārt līdzekļu pārvaldīšana, ja nododamā summa nepārsniedz 400 tūkstošus ASV dolārus, būs 3% no šīs summas gadā, bet ja pārsniedz 400 tūkstošus ASV dolārus, tad 2%.

Savukārt, Swedbankā ieguldījumu pārvaldes izmaksas var svārstīties no 0,5 līdz 1,5 % gadā no pārvaldīšanā atdotās summas (svārstības atkarīgas no izvēlētā finanšu instrumenta), bet ne mazāk kā 35 lati mēnesī. Turklāt, ja gada beigās jūsu investīciju porfelis būs uzrādījis labākus rezultātus par plānotajiem, banka vēlēsies 10% no šī pārsnieguma sev kā komisijas maksu par labu darbu.

Aiga Pelane, BNS

Citi raksti šajā sērijā:

Ievads: Kā krāt naudu dažādos dzīves posmos? (7. maijs, 2010)

Dzīves cikli I: Naudas krāšanas paņēmieni jauniešiem (21. maijs, 2010)

Dzīves cikli III: Naudas krāšana ģimenes cilvēkiem (3. jūnijs, 2010)

Dzīves cikli IV: Naudas krāšana mūža nogalē (10. jūnijs, 2010)

Dažādu ieguldījumu veidu apkopojums, ienesīgums un izmaksas (29. jūnijs, 2010)