Indietis Rakešs Džhundžhunvala (Rakesh Jhunjhunwala) ir patiesi liels vīrs un ne tikai augumā. Valstī, kur ir ļoti strikta kastu sistēma, kļūt par atzītāko indiešu investoru nemaz nebija tik viegli, jo par „indiešu Bafetu” dēvētā lielbagātnieka tēvs bija vienkāršs darbinieks kādā nelielā firmā, kur veica grāmatvedības uzskaiti. 2008.gadā Džhundžhunvala juniora kapitāls bija viens miljards ASV dolāru un ietekmīgais žurnāls „Forbes” 2007.gadā viņu ievietoja 51. vietā bagātāko indiešu listē. Taču pasaules finanšu krīze ir papluinījusi arī šī indieša kapitālu.

Džhundžhunvala ir zvērināts grāmatvedis pēc izglītības, bet investors un akciju tirgotājs pēc profesijas. Darboties akciju tirgū viņš sāka vēl 1983.gadā, kad mācījies koledžā. Būdams koledžas students viņš sapņoja par to kā kļūs bagāts. Tad arī izstrādāja savu darbības stratēģiju akciju tirgū, kļūdams par aktīvu un agresīvu tirgoni, jo uzskatīja, ka noteiktais mērķis ir noteikti jāsasniedz. Tolaik viņš bija pārliecināts, ka nauda ir jāiegulda noteiktas nozares uzņēmumu akcijās. Tādējādi attīstoties nozarei, augs arī to pārstāvošo uzņēmumu akcijas cenas. Patlaban Džhundžhunvalas investīciju portfelis sastāv no ilgtermiņa ieguldījumiem un viņš uzskata, ka labu peļņu var gūt tikai pēc tam, kad strādāts ilgi un ir pārvarēts ne mazums grūtību.

Rakešs Džhundžhunvala ir precējies un savas investīciju kompānijas vārdu – „RaRe Enterprises” – veidojies par godu sev un savai sievai Rekhai. Viņš smēķē Kubas cigārus un dievina malkot labu viskiju. Viņam pieder 5,2 miljonu ASV dolāru vērti sešu guļamistabu apartamenti luksus rajonā, pavisam netālu no biržas, kur investors pelna lielo naudu.

Pēdējos gados gan kādreizējai Indijas investīciju zvaigznei nācies tirgu dalīt ar daudziem jaunajiem, agresīvajiem spekulantiem, kuri arvien aktīvāk ienāk Indijas fondu tirgū un mēģina „nokost” daļu no Džhundžhunvala peļņas. Patlaban, kad finanšu tirgus pārcieš ne tos jaukākos laikus, investors atzīstas, ka nebārstoties ar saviem padomiem un ieteikumiem. Viņš gan smejot piebilst, ka joprojām turpina strādāt ar savas sievas naudu: „Es nedodu padomus jebkuram. Turklāt es arī nepārvaldu naudu, kura pieder jebkuram. Es tagad darbojos tikai ar savas sievas naudu, jo man nav citas izvēles.”

Optimistisks par Indiju

Indija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē un ietilpst tā saucamajā BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) četriniekā, kas savulaik tika uzskatīts par visas pasaules jauno vilcējspēku. Tagad gan situācija koriģējas, taču Džhundžhunvala, kas slavens arī ar savām prātulām par pasaules ekonomiku un Indijas vietu tajā, uzskata, ka viņa dzimtene kļūst arvien pievilcīgāka investoriem. Džhundžhunvala iesaka investoriem ieguldīt akcijās, izejvielās, kā arī attīstības valstu valūtās. Tāpat viņš pieļauj ASV dolāra vērtības samazināšanos.

„Indija pieredzēs buļļu tirgu (izaugsmi) nākamajos četros, piecos gados, ko sekmēs ekonomikas pieaugums un arvien lielākas investīcijas no vietējiem investoriem, tai skaitā, no pensiju un apdrošināšanas fondiem,” uzskata Džhundžhunvala. Viņš uzskata, ka pašreizējais Rietumu vājums nav problēma, ar ko saskaras Indija. „Mums nav problēmu banku sistēmā un pārliekā kreditēšanā. Indijas ekonomikas izaugsmei ir daudz stabilāks pamats nekā daudzām citām valstīm,” piebilst Indijas investors.

Džhundžhunvalam nācās arī būt teju vai aculieciniekam vēl kādai mūsdienu pasaules izpausmei – viņa uzņēmuma birojs atrodas Mumbajā (līdz 1995.gadam pazīstama kā Bombeja) un ir tikai divu minūšu gājienā no 2008.gada novembrī teroristu sagrābtās viesnīcas „Oberoi”, kur tika nogalināti 163 cilvēki. Šīs vardarbības krīzes laikā viņš uzturējās savā birojā kopā ar septiņiem darbiniekiem visu nakti, pārtiekot no ātri pagatavojamās „Maggi” nūdelēm un popkorna. Taču viņš uzskata, ka: „Indijā dzīvojošie ir toleranti, prasmīgi un viņos prevalē alkas pēc demokrātijas. Indijas sabiedrība neieslīks terorismā.”

Jāprot pateikt – nē un zaudēt

Tirdzniecība biržā ir pretēja cilvēciskai dabai – uzskata Džhundžhunvala. Viņš atzīst: „Visi riski ir atkarīgi no diviem ļoti saprotamiem cilvēciskiem stāvokļiem, proti, no alkatības pēc peļņas un no bailēm visu zaudēt. Prasme atrast pareizo līdzsvaru starp zaudējumiem un alkatību ir vissvarīgākais faktors, lai samazinātu riskus un gūtu maksimāli lielu peļņu. Taču cilvēka daba drīzāk ir gatava mainīt prasības pēc peļņas nekā to maksimāli audzēt.”

Investors uzsver, ka tieši fokusējot savu uzmanību uz to, ka svarīga ir peļņa, taču ne mazāka uzmanība ir jāpievērš arī zaudējumiem, viņam pašam ir izdevies gūt panākumus vērtspapīru tirdzniecībā. Taču Džhundžhunvala nebeidz atkārtot, ka investīcijas prasa cilvēku rīkoties pretēji paša dabai. „Mēs esam ieprogrammēti mācīties un mēs mācāmies caur sāpēm. Investēšanā jūs mācieties, ciešot zaudējumus.”

Ar tirgu neesot jēgas diskutēt un mēģināt tam pierādīt savu taisnību. Tas visdrīzāk neizdosies. Tirgojoties ar akcijām, savus lēmumus vajagot bāzēt uz reālām tirgū vērojamām tendencēm un cenu izmaiņām, un nevis uz viedokli, kas varētu notikt. „Tirdzniecība ar akcijām, neskatoties ne uz ko, pieprasa saskaņot nelabvēlīgo tirgus rezultātu ar jūsu domām. Ja es nopērku akcijas par 100 rūpijām, bet to cena samazinās līdz 95 rūpijām, tad es fiksēju zaudējumus un tās pārdodu. Tas darbojas pretī daudzu cilvēku intuīcijai, kas liek šīs akcijas paturēt. Taču akciju pārdošana šajā gadījumā ir viens no pirmajiem priekšnosacījumiem, lai kļūtu par sekmīgu brokeri,” uzsver Džhundžhunvala.

Trīs būtiski principi

„Esi optimists. Tā ir nepieciešama lieta, lai spētu sekmīgi investēt,” uzsver Džhundžhunvala, saucot trīs galvenos sekmīgas investēšanas pamatprincipus. Otrais – „ceri tikai uz reālu atdevi no investīcijām. Investoram jāprot sabalansēt zaudējumi un peļņa”. Trešais – investīcijām ir daudz parametru un ir nepieciešams plašs skats uz tām. „Investē gudri, bet necenties spīdēt ar savu intelektu,” uzsver indiešu investors, atgādinot, ka ar tirgu strīdēties ir bezjēdzīgi.

Džhundžhunvala uzskata – lai investīcijas būtu sekmīgas, ir jāsakrīt vairākiem faktoriem. Četri no tiem ir ļoti būtiski, proti, pirmkārt, ir jābūt pievilcīgam, tirgū izdevīgam brīdim. Otrkārt, jābūt noturīgam, konkurētspējīgam piedāvājumam. Treškārt, ir jāzina kāda būs konkrētā metode, kas labi nostrādās esošā tirgus situācijā. Ceturtkārt, rīcībai tirgū ir jābūt ļoti kvalitatīvai un nesadrumstalotai. Šie četri faktori gan spējot dot tikai aptuveni 50% no nepieciešamā rezultāta. „Ir ļoti svarīgi saprast – ko pirkt, bet vēl svarīgāk ir saprast – par kādu cenu pirkt!” norāda Indijas investors.