Latvijā apdrošināšanas industrija, kura ietver riska apdrošināšanu, nekustamā un kustamā īpašuma, veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, pērn piedzīvoja 30% samazinājumu. Taču, vērtējot dzīvības apdrošināšanas tirgu atsevišķi, apdrošinātājiem ir izdevies noturēt biznesa apjomus iepriekšējā gada līmenī, bet dzīvības tirgus līderim SEB dzīvības apdrošināšanai 2009. gada laikā ir izdevies pat palielināt savu biznesu par 9%.
„Tas ir ļoti labs rādītājs. Pretēji prognozēm, nozare ir spējusi turpināt veiksmīgu attīstību”, atzīst SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts. Viņš stāsta par dzīvības apdrošināšanas tendencēm 2009. gadā un ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz krāšanas kultūru.
Kā izmaiņas ekonomikā 2009. gada laikā ietekmēja uzkrāšanas kultūru Latvijā?
Ints Krasts: Aizvadītā gada rezultāti liecina, ka, neraugoties uz ienākumu samazinājumu, cilvēki sākuši novērtēt uzkrājumu nozīmi un nepieciešamību. Lai gan bija novērojams neliels regulāro iemaksu samazinājums no vidēji 30 Ls uz 24 Ls mēnesī, vairāk iepriecina fakts, ka cilvēki grūtā brīdī izvēlas veikt uzkrājumā mazākas iemaksas, bet tomēr turpina krāt. Novērojām arī to, ka 2009.gadā klienti salīdzinoši lielāku iemaksu daļu atvēlēja uzkrājumam, nevis nelaimes vai dzīvības riska apdrošināšanai.
Kāda ir bijusi apdrošināšanas dinamika pēdējos gados Latvijā?
I.K.: Ražīgākais gads industrijai noteikti bija 2007., kas iezīmējās ar ekonomisko aktivitāti Latvijā kopumā. 2008. gadā tika piedzīvots apjomu kritums par aptuveni ceturtdaļu, bet pagājušajā gadā industrijai izdevās noturēties iepriekšējā gada līmenī. Arī šī gada pirmais ceturksnis parāda, ka pieprasījums pēc uzkrājošās apdrošināšanas pieaug. Redzam, ka, neraugoties uz notiekošo ekonomikā, cilvēki arvien biežāk interesējas par uzkrāšanas iespējām. Tas vedina domāt, ka sabiedrībā mainās vērtības – ja agrāk daudzi izmantoja iespēju iegādāties preces uz kredīta un paļaušanos uz dažādiem sociālajiem pabalstiem un labumiem, tad tagad pamazām Latvijā varam runāt par uzkrājumu kultūras veidošanos un lielāku cilvēku līdzatbildību savas nākotnes veidošanā. Līdz ar to mūsu nākotnes prognozes ir optimistiskas. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem iepriekš izveidotie uzkrājumi ir ļāvuši pārvarēt ekonomikas lejupslīdes radīto ienākumu samazinājumu un pildīt dažādas sevis uzņemtās saistības.
Kāda ir situācija dzīvības apdrošināšanas tirgū Baltijas un Skandināvijas valstīs kopumā?
I.K.: Visās Baltijas valstīs situācija ir diezgan līdzīga. Tiesa, ir daži aspekti, kas atspoguļo atšķirīgas pieejas. Piemēram, Igaunijā gandrīz 50% jauno kredītņēmēju vienlaikus ar kredīta noformēšanu iegādājas uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kas ir ļoti tālredzīgs solis. Pie mums tādi ir tikai nedaudz vairāk par 20%. Savukārt, Lietuvā priekšroka tiek dota tirgum piesaistītiem ieguldījumu instrumentiem, kas ir ar lielāku risku, bet arī ar lielāku potenciālo ieguvumu, bet Latvijā populārāki ir noguldījumi ar garantēto ikmēneša ienesīgumu. Skandināvijas valstīs dzīvības apdrošināšanas industrija un kultūra ir veidojusies neskaitāmus gadu desmitus, un tur, protams, ir ievērojami lielāki uzkrājumu apjomi. Piemēram, Zviedrijā gada laikā parakstītās dzīvības apdrošināšanas prēmijas kopumā veido aptuveni 3% no valsts IKP, Latvijā – 0,3%. Skandināvijā tirgu būtiski ietekmē vēl divi faktori, kuru nozīme, manuprāt, ar laiku pieaugs arī Latvijā. Viens no tiem ir arodbiedrību lielā ietekme – tās koplīgumos paredz, ka daļa no darba devēja iemaksām nonāk pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas uzkrājumā. Otrs būtisks aspekts ir privātpersonu aktivitāte, ieguldot finanšu un akciju tirgos. Izmantojot tirgu zemo pozīciju pēc piedzīvotās izaugsmes 2007. un 2008. gadā, pērn privātpersonas ļoti aktīvi veica ieguldījumus. Iespējams, ka Latvijā to piedzīvosim nākamā ekonomiskā cikla laikā.
Kādas īpašības raksturo cilvēku, kas izvēlas dzīvības apdrošināšanu? Vai viņam raksturīga apdomīgums vai varbūt prasme pārvaldīt savus finanšu līdzekļus?
I.K.: Dzīvības apdrošināšana Latvijā ir salīdzinoši jauna joma. Līdz ar to arī krājēja profils ir ļoti daudzpusīgs. Tirgum piesaistītos instrumentus biežāk izvēlas cilvēki ar augstākiem ienākumiem un lielākiem iekrājumiem – viņi ir gatavi riskēt. Ja cilvēka rocība ir mazāka, viņš izvēlas uzkrājumus ar garantēto ienākumu. Gatavība riskēt vairāk vērojama arī gados jaunu cilvēku vidū, kas ir loģiski, jo ilgtermiņā svārstību iespēja ir mazāka, nekā īstermiņā. Lielākas krājējas ir daiļā dzimuma pārstāves, bet klientu profils ļoti atšķiras arī atkarībā no izvēlētā mērķa – vai tiek veidots uzkrājums bērna nākotnei, privātajai pensijai vai, lai pilnībā izmantotu pieejamās nodokļu atlaides aktīvā darba mūža laikā. Savukārt, kredītņēmēja apdrošināšanas klienta profils, protams, sakrīt ar vidējā kredītņēmēja profilu mūsu valstī.
Kādi ir iemesli un klienta ieguvumi, veicot dzīvības apdrošināšanu?
I.K.: Līdz lēmumam veidot dzīvības apdrošināšanu un uzkrājumu, cilvēki nonāk dažādu apstākļu mudināti – kāds neparedzēts gadījums, nepieciešamība materiāli nodrošināt tuvākos, arī kredītsaistības, kas par iemeslu bieži kļuvis pēdējā laikā.
Redzot, kas pašlaik notiek valstī – sociālā budžeta apjomu, pensijas vecuma paaugstināšanas iespējamību, cilvēki sāk vairāk paļauties tikai uz sevi un veic uzkrājumus vecumdienām. Arī maksas izglītība motivē vecākus veidot uzkrājumu bērna nākotnes studijām, jau bērnam piedzimstot.
Cilvēku lēmumu par labu apdrošināšanai vairāk ietekmē personiski, nevis globāli apstākļi. Piemēram, nesen notikušais vulkāna izvirdums Islandē, kas uz laiku paralizēja aviosatiksmi visā Eiropā un cilvēkos radīja bažas par lidojumu drošību, īpašu pieaugumu dzīvības apdrošināšanā neradīja. Bet tiklīdz cilvēks personiski sastopas ar krīzes situāciju, tā sāk aizdomāties par apdrošināšanas nepieciešamību.
Kādi kritēriji jāņem vērā, izvēloties apdrošināšanas veidu?
I.K.: Jāsāk ar konsultāciju pie speciālista filiālē. Izstrādājot dzīvības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas piedāvājumu, tiek ņemti vērā daudzi kritēriji, gan klienta vecums un dzimums, gan dzīves stila īpatnības, profesija, hobiji, ceļošanas paradumi un vēlmes, ko viņš ar šo apdrošināšanu vēlas pasargāt. Tas ir nopietns lēmums, kas jāpieņem izsvērti, un tāpēc arī mūsu pieeja ir ļoti individuāla.
Vai ir definēts, kuras profesijas, vaļasprieki tiek uzskatīti par riskantiem un tiek ņemti vērā nosakot apdrošināšanas kritērijus klientam?
I.K.: Lai noteiktu riska pakāpi un līdz ar to apdrošināšanas cenu, tiek ņemti vērā statistikas dati. Mēs izmantojam kritēriju tabulu, ko izveidojusi viena no lielākajām pārapdrošināšanas kompānijām pasaulē Munich Re, balstoties uz gadiem ilgi apkopotu statistiku. Kā riskantākās profesijas tajā minētas policisti, celtniecības un mežizstrādes industrija – tajās attiecībā pret iesaistīto cilvēku skaitu statistiski notiek visvairāk nelaimes gadījumu. Bīstamākie vaļas prieki ir slēpošana, moto sports un niršana dziļumā ar akvalangu.
Kurš ir pieprasītākais SEB dzīvības apdrošināšanas veids?
I.K.: Latvijā cilvēki biežāk izvēlas dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī priekšroku dod garantētajam, nevis tirgum piesaistītajam uzkrājumam. Šī gada pirmajos mēnešos gan novērojām pastiprinātu interesi par tirgum piesaistītajiem instrumentiem – attiecībā pret tādu pašu laika posmu pērn, vērojams pieaugums no 12% līdz 20%. Vidējais uzkrājumu ilgums Latvijā ir 6,5 gadi, kas ir salīdzinoši neliels. Ilgtermiņa uzkrājumi visbiežāk tiek veidoti bērna nākotnei. Jānorāda, ka SEB dzīvības apdrošināšana jau 9. gadu pēc kārtas piešķir saviem klientiem papildpeļņu. Ņemot vērā piešķirto papildu peļņu, ieguldījumu atdeve klientiem, kuri veidoja uzkrājumus latos ar garantētu ienākumu, 2009. gadā ir bijusi līdz pat 5.5%.
SEB ir tirgus līderis dzīvība apdrošināšanas tirgū un tas uzliek atbildību par nozari kopumā. Kādas ir jūsu tuvākās nākotnes ieceres nozares sakārtošanā?
I.K.: Tirgus daļas noturēšana un palielināšana nekad nav bijusi un nebūs mūsu pašmērķis. Kā tirgus līderis mēs apzināmies savu sūtību – izglītot sabiedrību un veicināt nozares attīstību.
Mūsu vadošā pozīcija saistīta ar ilgu vēsturi. Šis mums ir nozīmīgs gads, jo dzīvības apdrošināšanas virziens atzīmē 70 gadu jubileju. SEB dzīvības apdrošināšana ir Latvijas PSR Apdrošināšanas pārvaldes, kas dibināta 1940. gadā, tiesiskais mantinieks. Neatkarības gados tika izveidota kompānija Latva, ko pēc tam privatizēja apdrošināšanas sabiedrība Balta. 2005. gadā to iegādājās SEB finanšu grupa. Pašlaik mūsu tirgus daļa ir 44%, bet mums uzticētie vairāk nekā 51 000 klientu uzkrājumi kopumā veido 43 miljonus latu.
Lielu nākotnes potenciālu redzam tirgum piesaistītajos ieguldījumu instrumentos, šogad plānojam klientiem piedāvāt jaunus pakalpojumus un daudz uzmanības pievērsīsim pakalpojumu efektivitātes palielināšanai. Viens no būtiskākajiem virzieniem būs pēc-pārdošanas serviss, jo uzkrājumu veidošana ir ilgtermiņa attiecības starp uzņēmumu un klientu, un tajās emocionālajam aspektam ir liela loma.
Jubilejas gadā SEB dzīvības apdrošināšana sniedz arī īpašu atbalstu bērnu slimnīcas pacientiem…
I.K.: Vēlamies dāvāt svētkus arī saviem klientiem – esam raduši iespēju dāvināt nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises ar segumu 1000 eiro apmērā uz vienu gadu visiem mazajiem Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ortopēdijas un traumatoloģijas nodaļas pacientiem. Jubilejas gada ietvaros vēlamies pateikties par sadarbību jau esošajiem klientiem, aicinot tos uz dažādiem pasākumiem – jau veiksmīgi ir norisinājies ledus skulptūru festivāls Jelgavā, Ventspilī kopā ar klientiem atzīmētas Lieldienas, Liepājā izbaudīts labs koncerts, savukārt Valmierā skatīts kino.
Žurnāls “SEB Eksperts”, 05.2010.
Antra Savleviča