● Pozitīvais noskaņojums akciju tirgos, kas bija vērojams maija pēdējā nedēļā, neizrādījās ilgtspējīgs. Pārskata periodā vairums akciju tirgus indeksu uzrādīja negatīvas izmaiņas. MSCI World akciju tirgus indekss mēneša laikā saruka par 1.85%, ASV S&P 500 zaudēja 2.25%, Eiropas DJ Stoxx 600 indeksam izdevās uzrādīt nelielu pieaugumu 0.21% apmērā, bet RTS akciju tirgus indekss piedzīvoja 0.45% kritumu. Nedēļas laikā pieaugumu uzrādīja Japānas TOPIX indekss (+1.32%), kā arī Baltijas OMX Baltic BI (+1.65%).
● Meksikas līcī notikusī naftas noplūde ir ievērojami pasliktinājusi finansiālo situāciju vienam no pasaules lielākajiem naftas ieguves uzņēmumiem – British Petrolium, kura akciju cena kopš noplūdes brīža jau zaudējusi vairāk nekā 34% no savas vērtības. Tas palielinājis varbūtību, ka uzņēmums varētu tikt pārņemts. Kā reālākais kandidāts, kas to varētu izdarīt, tiek minēts uzņēmums Royal Dutch Schell.
● Eirozonas inflācija maijā uzrādīja 1.6% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šāda cenu dinamika neliecina par potenciāliem inflācijas draudiem eirozonā tuvākajā nākotnē.
● Par spīti situācijas uzlabojumiem Vācijas darba tirgū aprīlī eirozonas kopējais bezdarba līmenis pieauga līdz 10.1% pretēji prognozēm, ka tas saglabāsies nemainīgi 10% līmenī. Lielākā bezdarba pasliktināšanās bija novērojama Spānijā un Itālijā. Vācijā tajā pašā laikā bezdarbs samazinājās par 45 tūkst. cilvēku, jo valsts ekonomikai palīdz vājš eiro, kas stimulē eksportu.
● Par vēl lielāku investoru noskaņojuma pasliktināšanos parūpējās viens no Ungārijas valdības pārstāvjiem, pielīdzinot valsts situāciju Grieķijai. Šis neapdomīgais komentārs zibenīgi atspoguļojās Ungārijas valdības obligāciju cenās, kā arī Ungārijas forinta vērtībā.
● ASV dolāram arī jūnija mēnesis ir sācies veiksmīgi. Attiecībā pret eiro ASV dolārs nostiprinājās par 2.48% līdz līmenim 1.2020 ASV dolāri par eiro. Tik stiprs ASV dolārs attiecībā pret eiro nav bijis kopš 2006. gada sākuma.
● Ņemot vērā kārtējo investoru riska apetītes pasliktināšanos dabas resursu un izejvielu tirgos novērotās tendences nebija nekāds pārsteigums – ciklisko dabas resursu un izejvielu, piemēram, naftas cenas piedzīvoja kritumu, kamēr investīciju patvēruma statusu ieguvušais zelts uzrādīja nelielu cenas pieaugumu. Naftas cenas nedēļas laikā piedzīvoja 3.33% kritumu līdz 71.51 ASV dolāram par barelu, taču nedēļas laikā melnā zelta cenas pabija arī zem 70 ASV dolāru atzīmes. Zelta cenas pieauga par 0.65% līdz līmenim 1216 ASV dolāri par unci.
© SEB Wealth Management, 2010.
Šim pārskatam ir informatīvs raksturs, tas nav patstāvīgi veikts SEB Wealth Management pētījums un tas nav uzskatāms par ieteikumu vai piedāvājumu pirkt, pārdot vai paturēt finanšu instrumentus. SEB Wealth Management neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām un nav atbildīga par zaudējumiem, kas var rasties, daļēji vai pilnībā izmantojot vai plānojot izmantot pārskatā minēto informāciju.
Pārskatā ietvertā informācija iegūta no publiskiem, par ticamiem uzskatāmiem avotiem: www.nasdaqomxbaltic.com, Reuters, Bloomberg, LETA, BNS, Latvijas Banka (www.bank.lv) u.c. SEB Wealth Management negarantē minētās informācijas pilnību un precizitāti; minētā informācija var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz SEB Wealth Management vai attiecīgajiem avotiem obligāta.
Pilns saistību atrunas teksts atrodams http://www.seb.lv/lv/private/services/investments/securities/disclaimer2.
