● Lielāko pārskata perioda nedēļas daļu akciju tirgos bija vērojams salīdzinoši pozitīvs noskaņojums, ko labvēlīgi ietekmēja uzņēmumu aizvadītā ceturkšņa rezultātu publicēšanas sākums. Taču piektdienas tirdzniecības sesijas laikā tika publicēti ievērojami sliktāki nekā gaidīts ASV patērētāju noskaņojuma aptaujas dati, kas pasliktināja tirgus dalībnieku noskaņojumu. Rezultātā lielākajai daļai akciju indeksu nedēļas griezumā tomēr negatīvs pieaugums. ASV S&P 500 akciju tirgus indekss nedēļas laikā saruka par 1.21%, Eiropas DJ Stoxx 600 par -0.79%. Starp attīstītajām valstīm visstraujākais kritums bija vērojams Japānā, kur TOPIX akciju tirgus indekss pazaudēja 2.40% no savas vērtības. Pieaugumu izdevās uzrādīt Krievijas RTS indeksam, kas pieauga par 2.24%, kā arī Baltijas OMX Baltic indeksam (+2.36%).
● ASV Mičiganas patērētāju noskaņojuma indeksa dati jūlijā sasniedza gada zemāko atzīmi, palielinot tirgus dalībnieku bažas par to, ka ekonomikas atkopšanās ASV, kur patēriņa īpatsvars pret IKP veido 70%, tuvākajā nākotnē varētu saskarties ar ievērojamām grūtībām.
● Jūnija ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati norādīja uz negatīvām tendencēm jau otro mēnesi pēc kārtas. Kritums jūnijā bija 0.5% (ekonomistu prognoze bija -0.3%) pēc tam, kad maijā šis rādītājs jau bija samazinājies par 1.1%. Lielākais negatīvais iespaids bija vērojams no automobiļu pārdošanas apjomiem, jo, neņemot vērā šo komponentu, mazumtirdzniecības apjomi jūnijā bija sarukuši tikai par 0.1%. Citi dati liecina arī par to, ka ASV uzņēmumi nesteidzās palielināt savu krājumu apjomu, sagaidot daudz zemāku pieprasījumu tuvākajā laikā.
● Vācijas investoru noskaņojums jūlijā samazinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Vācijas ZEW indekss jūlijā saruka līdz atzīmei 21.2, kas bija zemāk nekā prognozētais 25.3 līmenis. Kā galvenie iemesli sliktākam Vācijas investoru noskaņojumam tiek minēti bažas par Dienvideiropas valdību maksātspēju, gaidāmie Eiropas valdību budžeta deficītu mazināšanas pasākumi, kā arī Eiropas banka pakļaušana dažādiem stresa testiem.
● ASV dolārs turpināja iepriekšējās nedēļās novēroto pavājināšanās tendenci un piedzīvoja vienu no neveiksmīgākajām nedēļām pēdējā gada laikā. Attiecībā pret eiro ASV dolārs šajā periodā pavājinājās par 2.13% līdz līmenim 1.2917 ASV dolāri par vienu eiro.
● RICI dabas resursu un izejvielu indekss nedēļas laikā pieauga par 0.63%. Visizteiktākās pozitīvās tendences nedēļas laikā bija vērojamas pārtikas izejvielu segmentā, kur cenu pieaugumu var skaidrot ar ekstrēmajiem laika apstākļiem, kas rada spekulācijas par potenciāli zemāku ražu. Naftas cenām tajā pašā laikā minimālas izmaiņas (-0.11%) un tā saglabājās 76.01 ASV dolāru līmenī. Sliktāk klājās zelta cenām, kas pārskata periodā saruka par 1.74%, nokļūstot zem 1200 ASV dolāru atzīmes pie līmeņa 1189.95 ASV dolāri par unci.
© SEB Wealth Management, 2010.
Šim pārskatam ir informatīvs raksturs, tas nav patstāvīgi veikts SEB Wealth Management pētījums un tas nav uzskatāms par ieteikumu vai piedāvājumu pirkt, pārdot vai paturēt finanšu instrumentus. SEB Wealth Management neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām un nav atbildīga par zaudējumiem, kas var rasties, daļēji vai pilnībā izmantojot vai plānojot izmantot pārskatā minēto informāciju.
Pārskatā ietvertā informācija iegūta no publiskiem, par ticamiem uzskatāmiem avotiem: www.nasdaqomxbaltic.com, Reuters, Bloomberg, LETA, BNS, Latvijas Banka (www.bank.lv) u.c. SEB Wealth Management negarantē minētās informācijas pilnību un precizitāti; minētā informācija var tikt mainīta bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz SEB Wealth Management vai attiecīgajiem avotiem obligāta.
Pilns saistību atrunas teksts atrodams http://www.seb.lv/lv/private/services/investments/securities/disclaimer2.