Gan oficiālie dati par mājsaimniecību noguldījumiem, ieguldījumi pensiju fondos, uzkrājošajā apdrošināšanā, akcijās un citos vērtspapīros, gan dažādas valstī veiktās aptaujas apstiprina, ka Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod naudas glabāšanai skaidrā naudā vai norēķinu kontos. „Arī mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme rāda, ka Latvijā uzkrājumiem un ieguldījumiem cilvēki novirza procentuāli mazāk no saviem ienākumu nekā Eiropā,” stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Vai ekonomiskā lejupslīde mainījusi iedzīvotāju naudas ieguldīšanas paradumus?
Edmunds Rudzītis, SEB banka
Iedzīvotāju izpratne par uzkrājumu lomu un to nepieciešamību ir palielinājusies, tomēr praktiskā realizācija neatbilst iecerēm. Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka uzkrājumu veidošana iespējama arī ar salīdzinoši nelielām naudas summām, mazinot mītu, ka ieguldīt un krāt var tikai miljonāri. Ir palielinājies cilvēku skaits, kas veido uzkrājumus, protams, uzkrājumu veidošanu negatīvi ietekmē ienākumu kritums un bezdarba palielināšanās. Noteikti ir cilvēki, kas tagad nožēlo, ka laikā, kad viņiem bija labi apmaksāts darbs un pieauga darba algas, viņi daļu savu ienākumu nenovirzīja uzkrājumiem. Mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme, kas attēlo mājsaimniecību ienākumu daļu, kura netiek izmantota galapatēriņā, straujās izaugsmes gados bija negatīva – tas nozīmē, ka pieaugošā patēriņa finansēšanai tika iztērēta ne tikai visa pašu nopelnītā nauda, bet arī tika “apēsta” daļa no kredītos saņemtās naudas. Cerams, ka nākotnē Latvijas iedzīvotāji otrreiz vairs neuzkāps uz tā paša grābekļa un neaizrausies ar pārmērīgu tērēšanu un uzkrājumu neveidošanu. Patlaban mājsaimniecību bruto ietaupījumu likme ir pozitīva, tomēr tā ir mazāka nekā vidēji Eiropā (aptuveni 14%), kas nozīmē, ka uzkrājumiem tiek novirzīta procentuāli mazāka daļa ienākumu.
Kas ir lielākie un aktīvākie investori?
Pēc SEB bankas datiem vislielākās naudas summas nogulda iedzīvotāji pensijas vecumā vai tuvu šim vecumam. Šie cilvēki visbiežāk savu naudu novirza termiņnoguldījumos – 54.5% no kopējā SEB bankas piesaistīto depozītu apjoma pieder klientiem, kas vecāki par 60 gadiem. Pēc apjoma nākamie lielākie ieguldītāji ir vecumā no 40-45 gadiem un 50-55 gadiem. Arī, aplūkojot pensiju 3. līmeņa dalībnieku vecumu, redzams, ka daudzi uzkrājumus sāk veidot tikai neilgi pirms pensijas vecuma sasniegšanas – pensijas uzkrājēju vidējais vecums ir 42 gadi. Savukārt gados jaunie cilvēki salīdzinoši maz nogulda naudu depozītos un citos uzkrājumu veidos, jo uzkrājumu neveidošanu bieži vien var skaidrot arī ar iepriekšējo paaudžu pozitīvas uzkrājumu pieredzes trūkumu.
Kādu valūtu cilvēki izvēlas saviem ieguldījumiem?
Vairāk nekā pusi no kopējā privātpersonu noguldījumu apjoma veido noguldījumi eiro valūtā, latos noguldītās naudas apjoms ir mazliet virs 40%, savukārt ASV dolāros noguldīti aptuveni 5% no privātpersonu noguldījumu apjoma. Pēdējo gadu laikā varam vērot arī izmaiņas noguldījumu struktūrā. Sākoties straujai ekonomiskajai lejupslīdei un palielinoties bažām par lata kursa stabilitāti, varēja vērot latu noguldījumu apjoma samazināšanos, jo bija iedzīvotāji, kas panikas iespaidā samainīja savus latu iekrājumus pret citām valūtām. 2009.gada laikā latos veikto noguldījumu apjoms samazinājās par 15%, savukārt noguldījumu apjoms valūtās pieauga par 8%. Neskatoties uz salīdzinoši augstajām latu depozītu likmēm, 2009.gada rudenī latu noguldījumu īpatsvars kopējā mājsaimniecību noguldījumu portfelī bija sarucis līdz pat 36%. Samazinoties satraukumam par lata stabilitāti, mājsaimniecību noguldījumu apjoms latos atkal ir sācis palielināties – pirmajā pusgadā pieaugums par 13% jeb 110 miljoniem latu. Iespējams, ka satraukums par eirozonas stabilitāti būs tas faktors, kas tuvākajā laikā ietekmēs noguldījumu valūtas izvēli, tādēļ eiro noguldījumu īpatsvars varētu pat mazliet samazināties, pieaugot ASV dolāru un latu noguldījumu īpatsvaram.
Vai samazinātās depozītu likmes neietekmē noguldījumu apjomu?
Joprojām salīdzinoši daudz Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem izvēlas „glabāt naudu zeķē”, neizmantojot pat tradicionālos banku depozītus un citus finanšu instrumentus. Ja noguldījumu likmes saglabāsies zemas, tad interese varētu palielināties par ieguldījumu veidiem, kas varētu ļaut nopelnīt vairāk. To vidū, kas ir piesardzīgi un nevēlas uzņemties lielāku risku, varētu pieaugt interese par dažādiem strukturētajiem finanšu instrumentiem, kas garantē pamatsummu, tajā pašā laikā peļņas iespējas potenciāli ir lielākas nekā tradicionālajam depozītam.
Dienas bizness, 4.08.2010, Žaneta Hāka