Šodien no 11.00 pusotru stundu pavadīju piedaloties Nordea vebinārā “Personīgo finanšu plānošana”. Kā jau parasti – mēle niez par pasākumu pastāstīt. Nezinu kā citiem dalībniekiem, bet man ir gan pozitīvi, gan negatīvi komentāri. Jāsāk jau laikam ar to, ka mans jautājums par dalībnieku skaitu tika noignorēts, tāpēc grūti pateikt to, cik tad īsti cilvēki ņēma dalību.
Tiem, kas nezina kas ir vebināri – var iemest aci šajā rakstā, kur pirms diviem gadiem stāstīju par Zend rīkotajiem vebināriem. Prieks, ka šādas lietas notiek arī Latvijā. Šīs dienas vebināram izmantotā platforma bija ļoti līdzīga.
Tātad – tagad pie pašas prezentācijas.
Pozitīvie punkti:
1) Labi, ka kaut kas tāds vispār tiek stāstīts.
2) Uzskatu, ka tie, kam nav īsti pieredzes savu finanšu plānošanā, saņēma pietiekoši daudz informācijas, lai sāktu par jautājumu domāt. Un kas zina – iespējams arī sāks plānot savas finanses.
3) Tā kā vairāk paredzēts iesācējiem, tad Zigmāra Valtmaņa piekoptais informācijas pasniegšanas ātrums bija atbilstošs. Lēni, tā, lai citi neapjūk.
Manuprāt ne tik labas lietas (iespējams, ka pat negatīvie punkti):
1) Dažas minūtes pēc pasākuma sākšanās tika veikta aptauja. 50% dalībnieku atbildēja, ka jau regulāri plāno savas finanses. Atļaušos teikt, ka teju pusei no dalībniekiem īpaši neko jaunu iegūt neizdevās. Ja izdevās, tad jāsaka, ka viņi tomēr plāno savas finanses tikai neilgu laiku vai arī darīja to nepilnīgi. Es ar personīgo finanšu plānošanu nodarbojos ~ 3 gadus. Lai arī gribēju sadzirdēt kaut ko jaunu, neizdevās.
2) Nepatika demonstrētais naudas plūsmas uzskaites rīks. Solīja atsūtīt. Vēlāk ielikšu lejupielādei arī citiem. Rīks realizēts Excelī. Man nav nekas pret Excel. Taču tas, kā tas ir realizēts ir tālu, tālu no tā, kā tam vajadzētu būt. Saprotu – galvenais uzstādījums ir vienkāršība. Ļoti pareizi. Lai sāktu ar šādām lietām nodarboties vajag sākt pamazām – lai viss ir viegli saprotams. Šī rīka galvenais trūkums ir nespēja skatīt sevi ilgtermiņā. Proti – nav griezuma pa mēnešiem, gadiem. Ir tikai ienākumi/izdevumi vienam mēnesim. Protams, ja ir vēlme saglabāt ilgtermiņa vēsturi – var taisīt katram mēnesim atkal jaunu Excel failu. Taču kā starp šiem failiem izvilkt kaut kādu vienotu analīzi? Un ja skatāmies lietas tikai mēneša griezumā, tad rodas nepareizs priekšstats par to, kur tad nauda pazūd. Piemēram, apavu iegāde bieži vien ir sezonāla. Ja es par šo mēnesi aizpildu tabulu, ierakstu, ka apaviem iztērēju 40Ls. Ko no tā es varu spriest par saviem vidējiem mēneša tēriņiem? Pareizi – neko objektīvu. Un ja kāds sāk savu finanšu plānošanu ar šādu rīku, ir ļoti liela iespējamība, ka viņa analīze būs nepilnīga, ja ne maldīga. Ja aiz pasākuma un rīka stāv viena no Latvijas lielākajām bankām, tad varēja taču izstrādāt pilnīgāku rīku. Produkti/rīki kam aizmigurē stāv banka veido bankas tēlu. Un kādu tēlu veido nepilnīgs produkts?
Līdz ar to kopsavilkums ir tāds: malači, ka pievēršat uzmanību jautājumam, bet tas kas tika demonstrēts ir tikai pirmais solis. Ja nespersiet nākamo, prezentējot labākus rīkus, kā arī nedemonstrēsiet to, kā plānot ilgtermiņā (gads, pieci, desmit utt.), tad no šī vebināra būs tik pat daudz jēgas, kā no salūta Jaungada naktī – jauki, interesanti, bet visi sen jau aizmirsa.
Papildināts
Solītās lietas lejupielādei:
Personīgā bilance XLS, 28KB
Manis kritizētais Budžeta plānošanas rīks XLS, 254KB
Oriģinālais ieraksts Endija blogā atrodams šeit
Varu piekrist Endijam, ka piedāvātie rīki ir aprobežoti un stipri nepilnīgi. Es pats jau gadus sešus esmu tajā pašā Excelī izveidojis savu programmu, kur varu redzēt stipri vien vairāk datus un sekot līdzi savām finansēm gan mēneša gan desmit un pat divdesmit gadu griezumā.
Bet nevar jau arī cerēt, ka banka piedāvās kaut ko vērtīgu un, pie tam, vēl par velti. Bankas uzdevums ir maksimāli izslaukt visu iespējamo “sulu” no sava klienta un tad meklēt nākamo, jo klienti jau būs vienmēr. To ir jāsaprot un ar to jārēķinās. Bankas nekad nebūs altruiskas labdarības iestādes, tur ir tikai dzelžaina biznesa loģika un aprēķkins. Ja to apzinās, tad kaut kādu sadarbību arī var veidot, jo pavisam bez banku palīdzības arī mūsdienās neiztikt.
es savas finanses plānoju jau 11 gadus. man ir sava metode un es ļoti labi varu redzēt – gan kur nauda pa šiem gadiem aizgājuse, cik vidēji mēnesī kādām pozīcijām, gan kā cenas cēlušās, gan kā pate pelnījuse un kurā gadā nu akal atrodos. tieši tas man arī ļāva tā ļoti piezemēti skatīties uz vēl pirms pāris gadiem banku rožainajiem kredītpiedāvājumiem.
nezinu – tieši šitā bugaltērija man ļauj normāli dzīvot, un lai cik tas dīvaini nebūtu – bez jebkādiem baigiem taupības pasākumiem. vienkārši tu zini, cik vari atļauties, kāds ir tavs dzīves līmenis.
ļoti silti iesaku to sākt darīt arī citiem. da kaut vai vienkāršotā veidā. un lēnām tad jau var pāriet uz sarežģītākiem grafikiem un analīzēm. :)
Gundar, vai ir iespējams iepazīties ar Jūsu pieredzi un programmu Excelī (tīri pieredzes apmaiņai) ? Interesanti tas par to 20 gadu griezumu. :) artuursr@inbox.lv
Es izdevumus pierakstu jau 6 gadus – sākotnēji izmantoju Excel, bet kad ierakstu skaits pieaug līdz 3000 excel vairs nespēj ātri veikt nepieciešamos aprēķinus un atskaišu veidošana paņem pārlieku ilgu laiku, tāpēc nu jau gadus 3 lietoju access (vecos excel datus importējot iekš access)… Gadās mēneši, kad slinkuma iespaidā visu neievadu, bet pēcāk no savāktajiem čekiem un konta izrakstiem to vienalga veicu.
Arī citiem iesaku, jo tādējādi var ļoti labi pasekot gan ienākumu, gan izdevumu izmaiņām pa gadiem…