Naudas Lietas

Katru mēnesi, jau vairākus gadus pēc kārtas, Anita pārskaita 50 latus savā pensiju 3.līmeņa kontā. Tolaik lēmums par pievienošanos šim brīvprātīgajam pensiju līmenim tikai pieņemts, jo kāda paziņa, kura strādājusi bankā, esot stāstījusi, ka tas noteikti jāizmanto – gan vecumdienās būšot labi, gan nodokļu atvieglojumus var dabūt, gan arī procenti, par kuriem kapitāls pieaug, esot ļoti augsti. Taču finanšu tirgi tika krietni papurināti un tas ir nesis zaudējumus arī 3.līmeņa uzkrājumiem. Par to, ka naudas ir kļuvis mazāk nekā iemaksāts, Anita uzzināja nesen, jo līdz tam par šo ilgtermiņa ieguldījumu ienesīguma rādītājiem vispār īpaši nebija interesējusies. Tagad Anita domā – ko darīt? Varbūt mainīt pārvaldnieku vai arī varbūt vispār atteikties no šī uzkrājuma veidošanas?

Ir divas iespējas, ko šādā gadījumā darīt. Pirmā – nedarīt neko un cerēt uz labāko, proti, ka situācija finanšu tirgos normalizēsies un visi zaudējumi pēc kāda laika tiks pilnībā atpelnīti. Otrā iespēja – fiksēt zaudējumus, mainīt pensiju plānu vai pat pārvaldnieku un cerēt, ka citur peļņa būs lielāka.

Atrast „savējo”

Dace Brencēna, SEB banka

„Pensiju plānu pārvaldītājiem ir divas darbības stratēģijas. Pirmā – cieši turēties pie sākotnēji izstrādātā ieguldījuma plāna un, neskatoties uz notikumiem tirgū, neveikt būtiskas izmaiņas. Šajā gadījumā pārvaldnieks paļaujas uz vēsturiskajiem datiem – kādu ienesīgumu konkrētie vērtspapīri uzrāda vidēji ilgā laikā, un cer, ka šāda ieguldījuma stratēģija ilgtermiņā dos vislabāko rezultātu, jo ir iespējams sasniegt maksimāli iespējamo peļņu,” skaidro „SEB atklātā pensiju fonda” vadītāja Dace Brencēna.

Savukārt otrā ir tā saucamā iespēju stratēģija. „Proti, pārvaldnieks aktīvi seko līdzi tirgus izmaiņām un maina ieguldījumu struktūru atkarībā no tām. Tādā veidā varētu būt problēmas sasniegt maksimāli iespējamo peļņas apmēru. Taču ieguvums ir tas, ka iespējamie potenciālie zaudējumi, strauju tirgus kustību dēļ, nebūs tik lieli un to atpelnīšanai nebūs vajadzīgs ilgs laiks,” norāda D.Brencēna. Viņa arī piebilst, ka izvēloties pārvaldnieku, pensijas krājējam būtu jātiek skaidrībā, kura no stratēģijām šķiet tuvākā un pašam pieņemamāka, un atbilstoši tai arī jāmeklē savas naudas apsaimniekotājs.

Tāpat der atcerēties arī veco patiesību – ja gribas lielāku peļņu, ir jāizvēlas agresīvāks pensiju plāns. Taču vienlīdz svarīgi neaizmirst, ka lielāks risks paģēr arī lielākas zaudējumu iespējas. Ja gribas pa naktīm gulēt mierīgi un nebaidīties par savu vecumdienu kapitālu, tad labāk izvēlēties konservatīvu ieguldījuma plānu (populārāko Latvijas banku piedāvāto pensiju 3.līmeņa pensiju plānu ienesīgumu pēdējo triju gadu laikā iespējams salīdzināt tabulā). Turklāt pensiju plānus labāk izvēlēties ņemot vērā vairāku faktoru kombināciju – paša riska apetītes lielumu, konkrēto tirgus situāciju, un līdz pensijai palikošo gadu daudzumu.

Mainīt bez ierobežojumiem

Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem Latvijā patlaban darbojas pieci atklātie pensiju fondi, un viens slēgtais pensiju fonds, kur līdzekļus saviem darbiniekiem uzkrāj uzņēmums (fonds ir pieejams tikai konkrētā uzņēmuma darbiniekiem). Kopumā šie fondi piedāvā 19 dažāda riska pensiju ieguldījumu plānus.

Ja ir vēlme mainīt pārvaldnieku, tad jāatceras, ka pretēji pensiju 2.līmenim, 3.līmenī vairs nepastāv nekādi maiņas daudzumu ierobežojumi. „Pensiju plānus vai pārvaldnieku 3.līmenī var mainīt kaut vai katru dienu,” uzsver D.Brencēna. Turklāt līgumā, kas tiek noslēgts par pensijas 3.līmeņa līdzekļu pārvaldi, pārvaldnieks nedrīkst iekļaut nekādas normas, kas traucētu naudas krājējam brīvi pāriet pie cita pārvaldnieka vai arī par to tiktu piemērots kāds sods. „To liedz darīt Latvijas likumdošana,” uzsver D.Brencēna.

Ja ir vēlme nomainīt pensijas pārvaldnieku, tad ir jādodas pie izvēlētā jaunā pārvaldnieka un jānoslēdz līgums, kā arī jāizvēlas konkrētais pensiju plāns, kur tiks izvietots 3.līmeņa pensiju kapitāls. Vēsturiskie dati par ienesīgumu, kā arī informācija par to kāda ir konkrētā ieguldījuma stratēģija, var saņemt pie fonda pārvaldnieka vai apskatīt banku interneta mājas lapā, kur tiek piedāvāti šāda veida ieguldījumi. Pēc līguma noslēgšanas, ir jādodas pie pašreizējā līdzekļu pārvaldītāja un jāuzraksta vai nu izmaksu pieteikumus vai iesniegums, kurā tiek norādīts, kur iekrātais kapitāls ir pārskaitāms. Bankas savā starpā veiks norēķinus un pensiju uzkrājums nonāks jaunā pārvaldnieka pārziņā. „Pagaidām pensiju 3.līmeņa uzkrājumus pārvest ar internetbanku starpniecību nav iespējams, vienīgi var noslēgt individuālās dalības līgumus un veikt iemaksas savā pensiju plānā,” skaidro D.Brencēna.

Atteikties nav iespējams

Der atcerēties, ja persona vienreiz ir pievienojies pensiju 3.līmenim, „atvienošanās” ir iespējama tikai sasniedzot 55 gadus. Tad ir iespējams izvēlēties – vai nu saņemt visus uzkrātos līdzekļus vienā reizē, vai vienoties par konkrētas summas – pensijas izmaksu ik mēnesi, vai arī ir iespējams turpināt krāt papildus kapitālu vēlākam laikam.

Pensijas krājējs jebkurā brīdī var atteikties uz laiku vai arī pilnībā veikt ikmēneša iemaksas pensijai. Tādā gadījumā līdz 55 gadiem, pensiju pārvaldnieks ieguldīs un pelnīs tikai ar iepriekš uzkrāto kapitālu.

Turklāt, par pensiju 3.līmeņa uzkrājumiem ir iespējams saņemt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļu atlaides, turklāt neatkarīgi no laika, cik ilgi šis uzkrājums darbojas. Proti, ja dzīvības apdrošināšana paredz nodokļu atlaižu piemērošanu tikai tādā gadījumā, ja uzkrājums tiek veidots vismaz piecus gadus, uz pensiju 3.līmeni šis ierobežojums neattiecas. Citiem vārdiem sakot – tas nozīmē, ka nodokļu atvieglojumus par šo ieguldījuma veidu būs iespējams saņemt arī tad, ja līdz pensiju saņemšanai būs palikuši pat divi trīs gadi.

Tabula:

Pensiju 3.līmeņa plānu (sabalansētais un aktīvais) ienesīguma salīdzinājums no 2007.-2009.gadam

Aiga Pelane, BNS