Pēdējo gadu ekonomiskā krīze korekcijas ienesusi arī Latvijas mākslas tirgū, taču atšķirībā no daudzām citām nozarēm, mākslas sfērā tautsaimniecības pagrimums iezīmējis arī kādu pozitīvu tendenci, jo beidzot tiek atzītas mākslas darbu vērtības.

Līva Veiherte, Galerija 21 līdzīpašniece stāsta, ka tirdzniecība ar mākslas priekšmetiem nebūt nav apstājusies. Mākslas darbu izsolēs joprojām apgrozās aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik pirms ekonomiskās krīzes. „Šobrīd ir parādījušies arī pavisam jauni pircēji, kuri savas kolekcijas vēl tikai sāk veidot. Viņi iegādājas gleznas par zemākām cenām, lai arī nepērk tik daudz priekšmetu vienā reizē. Taču kustība mākslas tirgū nav apsīkusi.”

Pēc viņas teiktā var secināt, ka krīzes periods apliecinājis vēl kādu zīmīgu tendenci – cilvēkiem, kuri bija iegādājušies labas, vērtīgas gleznas, krīzes laikā bija iespēja tās pārdot, tādējādi iegūstot līdzekļus citu vajadzību finansēšanai.

Visu mākslas tirgu būtībā var iedalīt trīs nosacītos līmeņos. Pirmajā ir pasaulē atzītie Latvijas vecmeistari. Viņu darbi ir visdārgākie, taču tie tirgū nebija pieejami pat krīzes laikā. Lielākā daļa šo darbu atrodas privātās kolekcijās, bet, tiklīdz parādās pārdošanā, par tiem ir interese, ja vien cena nav patiesi astronomiska. Latvijas glezniecības klasiķu kategorijā var ierindot tādus māksliniekus kā Padegu, Rozentālu, Valteru. Mākslas darbu cenas var variēt no aptuveni 5000 latu par grafiku līdz pat 100 000 latu par gleznu.

Mazāk aktuāli ir darbi, kurus cenas ziņā var ierindot vidējā segmentā, proti, kategorijā ap 5000 latiem. Taču ar uzviju parādījusies interese par gleznām vērtībā līdz 1000 latiem. Tiesa, šos darbus cilvēki pērk ne tik daudz investīciju motivēti, bet gan vairāk tādēļ, ka konkrētais mākslas darbs patīk. Šajā segmentā samazinājums nav novērojams pat krīzes iespaidā. Iecienītākie mākslinieki – Vinters, Kalvāns, Kreics.

Patlaban Latvijas mākslas tirgū novērojama tendence – cilvēki, kuri vēlas iegādāties gleznas, to dara izsolēs. Tajās pārsvarā tiek pirktas gleznas līdz 1000 Ls un cilvēku skaits šeit nav mainījies – krīze mākslas tīkotāju skaitu nav mazinājusi. Taču raksturīga cita tendence – cilvēki pērk mazāk darbu vai arī gleznas par zemākām cenām.

Aizvien retāk gleznas tiek pirktas „no rokas”, jo bieži var nākties pārmaksāt un saskarties ar viltojumiem. Turklāt, ja glezna netiek pirkta galerijā vai izsoļu namā, tad neprofesionālim noteikt tās patieso vērtību ir visai grūti. Lielie kolekcionāri mākslas darbus iegādājas pārsvarā tikai ar galeriju starpniecību – viņi parasti sadarbojas tikai ar dažām, par kuru profesionalitāti ir pārliecināti un zina, ka tās piedāvās tiešām labus, vērtīgus darbus.

Latvijas pircēji lielākoties gleznas izvēlas pēc savas personiskās gaumes. No vienas puses, tas ir pareizi, jo pircējam uz šo gleznu būs jāskatās ikdienā, un tai ir jāuzrunā jaunais īpašnieks. No otras puses – cilvēki bieži vien neapdomā, ka nauda tiek izdota par skaistu, bet ilgtermiņā nevērtīgu darbu.

Latvijas mākslas tirgū 90% aizņem glezniecība, jo citi mākslas žanri nav tik populāri. Runājot par tēlniecību, jāatzīmē, ka Latvijā nav ne pieprasījuma, ne piedāvājuma.

Skatoties uz mākslu kā investīciju, jāpievērš uzmanība ne tikai plaši zināmajiem uzvārdiem, bet arī jaunajiem māksliniekiem. Taču ar uzlecošajām zvaigznēm ir jābūt ļoti vērīgiem – ne visi darbi ir investīciju vērti. Tikai aptuveni pieci procenti ir patiesi perspektīvi.

„Šeit uzreiz jānorāda, ka potenciāli veiksmīgo uzlecošo zvaigžņu virzīšanā izšķirošā loma ir galerijai, kas apņēmusies jauno mākslinieku izcelt saulītē. Tieši galerijas pieņem lēmumus, no kuriem faktiski ir atkarīga mākslinieka atpazīstamība un perspektīvas, piemēram, viņi veido mākslinieka katalogus, piedāvā viņu starptautiskajās izstādēs,” stāsta Veiherte.

Rīgā ir tikai dažas galerijas, kuras strādā ar jaunajiem māksliniekiem – visas trīs Baltijas valstis aptver vienīgi Galerija 21, kas aktīvi darbojas tikai ar perspektīvajiem. No Latvijas, piemēram, Anitu Arbidāni, Andu Lāci, Andri Eglīti, kā arī vidējās paaudzes māksliniekiem – Ģirtu Muižnieku, Solveigu Vasiļjevu. Šo māksL;ivalinieku darbi maksā līdz aptuveni 10 000 latu. Vēl ar latviešu jaunajiem māksliniekiem strādā galerija Alma.

Lielākas jauno mākslinieku nākotnes izredzes ir pašmāju tirgū, bet problēma ir tā, ka Latvijā pēc būtības modernā māksla šobrīd netiek augstu vērtēta – mēs esam izteikti konservatīvi, klasiķu piekritēji. Tomēr patlaban arī Latvijā veidojas kolekcionāru loks, kas saprot un investē modernajā mākslā.

Māksliniece Anita Arbidāne, kuras darbi drīzumā atkārtoti tiks piedāvāti Indijas mākslas mesē, atzīst, ka Latvijas tirgū mākslinieks var tikai izdzīvot. „Pašreizējā situācijā ir kāds pozitīvs un cerīgs aspekts – mākslas tirgū manāms, ka Latvijas sabiedrība sāk novērtēt un investēt jaunajos māksliniekos. Darbus lielākoties iegādājas cilvēki, kas tos kolekcionē. Viņi ir iecienījuši labus latviešu klasiķu darbus, taču tie pamazām tiek izpirkti, un viņi ir ieinteresēti jaunajos māksliniekos.”