Latvieti pensija neinteresē – tā vismaz liek secināt 46 cilvēku atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu pašu pensiju 2.līmeņa kapitālu. Uz vienas rokas pirkstiem bija saskaitāmas atbildes, kurās tika minēti ekonomiski argumenti par labu tam vai citam pensiju pārvaldītājam vai plānam.
Daudzus – neinteresē
Aptaujā iegūtās atbildes ir pārsteidzošas – 74% no visiem aptaujātajiem atzinās, ka patlaban neizrāda nekādu interesi, kas ar viņu pensiju 2.līmeņa kapitālu notiek. Tikai pieci no aptaujātie savu pensiju plāna izvēli agrākos gados vai maiņu pēdējos trīs, bija balstījuši uz ekonomiskiem apsvērumiem, domājot par savām interesēm.
„Pievienošanās brīdī šis plāns bija viens no ienesīgākajiem. Bet tur ieguldāmie līdzekļi ir tik niecīgi, ka būtu muļķīgi vēlāk raustīties, saspringt un kaut ko mainīt,” teikts kādā atbildē uz jautājumiem. Kāda cita respondente atzīst, ka mainījusi gan pensiju plānu – no dinamiskā uz konservatīvo, gan arī pašu pārvaldnieku. „Mana pensiju pārvaldnieka pārvaldītie pensiju plāni radīja zaudējumus un manis iemaksātās naudas vērtība tajā saruka. Tā kā bija krīze un akciju vērtība ļoti strauji saruka, nolēmu dinamisko plānu uz kādu laiku labāk nomainīt uz konservatīvo. Tā kā manam pārvaldniekam nebija labi rezultāti konservatīvajam plānam, tad beigās nomainīju arī pārvaldnieku.”
Pensiju krājam jau gadiem
Pensiju 2.līmenis Latvijā darbojas jau kopš 2001.gada un šajā līmenī uzkrātais kapitāls būs būtiska nākotnes pensijas sastāvdaļa. Turklāt šim līmenim tiek daļēji novirzīta nauda no katra paša veiktajām obligātajām sociālajām iemaksām. No tā nevar atteikties, un valsts garantē, ka šī nauda nekādiem citiem mērķiem kā vien vecuma pensijai, netiks izmantota. Pensiju 2.līmenis ir obligāts pasākums, kurā tiek iesaistīts jebkurš Latvijas pilsonis, kas ir sociālā nodokļa maksātājs. Tomēr katram iedzīvotājam tiek dota arī zināma izvēles iespēja – kādam pārvaldniekam šo naudu uzticēt un kādā pensiju plānā to izvietot. Turklāt, ir arī iespēja gan plānu, gan pārvaldnieku mainīt.
Ideja aptaujāt cilvēkus ienāca prātā laikā, kad tika analizēti oficiālie statistikas dati par pensiju 2.līmeņa plānu un pārvaldītāju maiņu, kas notikusi Latvijā kopš 2007.gada. Ātrā aptaujā savas atbildes sniedza 46 cilvēki (paldies viņiem par to!). Jautājumi bija sekojoši – vai zina, kādā ieguldījumu plānā atrodas pensiju 2.līmenā kapitāls, kāpēc to ir izvēlējušies, vai pēdējo trīs gadu laiku ir to mainījuši, un ja – jā, tad kāpēc to darījuši? Nospiedošais vairākums respondentu ir cilvēki aktīvā, darbaspējīgā vecumā (no 20 līdz 45 gadiem), kuriem ir darbs un laba izglītība (bieži vien pabeigta vai arī nepabeigta augstākā), kuri vairāk vai mazāk, bet tomēr seko līdzi sociāli ekomiskajiem procesiem valstī, ir darbīgi un kopumā atbildīgi par savu dzīvi un lēmumiem.
Maina ne tikai labprātīgi
No visiem aptaujātajiem savu pensiju 2.līmeņa plānu ne reizi nebija mainījis 31 aptaujātais jeb 67%. Kaut reizi pārvaldnieku vai pensiju plānu ir mainījuši 15 aptaujātie jeb 33%. Turklāt divi no tiem daļēji bijuši spiesti mainīt arī savu pensiju pārvaldnieku, jo vēlējās paņemt kredītu tajā bankā, kurā līdz tam pensiju kapitāls neglabājās.
Kāds aptaujātais atklāj, ka pensiju pārvaldnieku no SEB uz Parex mainījis līdz ar studija kredītu ņemšanu no Parex. „Viņi pie reizes pierunāja arī pieteikties viņu 2.pensiju līmenī.” Savukārt vēl kāds respondents atklāj, ka: „tagad 2.līmeņa plāns atrodas Nordea. Agrāk bija Swedbankā, taču tad, kad ņēmām mājai kredītu Nordea, banka piespieda nomainīt arī pārvaldnieku un plānu.”
Likumdošana nodrošina, ka neviena banka, pārdodot kādu citu finanšu produktu, nevar piespiest savu klientu līdztekus izvēlēties arī 2.pensiju līmeni pie viņu ieteiktā pensiju pārvaldnieka. Taču starp piespiešanu un uzstājīgu ieteikumu, kas varbūt tiek saistīts ar izdevīgākiem sadarbības nosacījumiem, ir ļoti slidena robeža. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lūdz ikvienu, kas saskāries ar šādām situācijām, par tām informēt, lai būtu iespējams korekti izvērtēt – vai patiesi ir noticis likuma pārkāpums.
„Es jau nesagaidīšu…”
Gan tie, kuri par savu 2.līmeņa kapitālu nav interesējušies kopš šīs sistēmas darbības sākuma, gan arī tie, kas tomēr kaut reizi ir mainījuši savu pensiju plānu un pat pārvaldnieku, svarīgu attaisnojumu tagadējai apātiskai attieksmei raduši secinājumā, ka visdrīzāk pensijas gadus nemaz nesagaidīs.
„Pirms pāris gadiem mainīju savu pensiju pārvaldnieku, jo cerēju, ka nopelnīšu vairāk. Tagad skaidrs, ka šo naudu nekad nedabūšu – nav skaidrs kāds būs nākotnē pensionēšanās vecums (būšu droši vien jau nosprāgusi), kur liks sociālo budžetu, kā to izmantos. Ai, tāpat ir skaidrs, ka visa mana nauda jau ir izšeptēta,” teikts kādā atbildē.
Viss vienā vietā
Vēl kā būtisks arguments, pēc kura vecuma kapitāla krājēji izvēlas, kam daļēji uzticēt savu pensiju kapitālu, tiek minēts tas, cik liela ir sadarbība ar konkrēto banku. Daudzi savu pensiju pārvaldnieku izvēlas nevis pēc tā darbības vēsturiskajiem rezultātiem, bet gan pēc tā – vai konkrētā bankā atrodas algas konts, proti, jo ciešākas būs ikdienas saites ar kādu no bankām, jo visticamāk, arī pensijas 2.līmeņa kapitāls atradīsies pie bankas paspārnē esošā pārvaldnieka. Aptaujātie atzinuši, ka bankas konta maiņa bieži vien (16% gadījumos no maiņas iemesliem) bijis arī iemesls tam, kāpēc notikusi pensiju kapitāla pārvaldnieka maiņa.
Ne mazums maiņas ir bijušas arī tāpēc, ka vai nu pārvaldnieks vai arī bankas menedžeri ir bijuši ļoti aktīvi un „pierunājusi” to darīt. Kāda respondente atzīst: „Jebkādas maiņas esmu veikusi tikai pateicoties pašu pārvaldītāju aktivitātei. Kad viens neliekas ne zinis (neinformē par tur notiekošo, nepiedāvā skaidrot un palīdzēt ar padomu), bet otrs ir aktīvs, tad vieglāk strādāt ar atsaucīgāko. Lai arī reizēm pamanu reklāmas, kas stāsta par procentiem vai citiem faktoriem, neiedziļinos un nemēģinu to attiecināt pret sevi. Savukārt, ja konkrēts konsultants, kam uzticies (jo vairāku gadu gaitā esi griezies pie viņa ar dažādiem jautājumiem un vēlmēm, kas visas atrisinātas), tad arī šajā jautājumā paļaujies uz viņu.”
Aiga Pelane, BNS


Tā vispārīgi ņemot tajā 2.līmenī no cilvēka algas tiek ieskaitīta salīdzinoši neliela summa. Un ja šo nelielo summu reizina ar lielāku vai mazāku procentu (kā nu kuram pārvaldītājam (ne)veicas) tad starpība starp ienesīgu un neienesīgu pensiju plānu varbūt ir tikai nosacīti daži lati, kurus visticamāk cilvēks nemaz nesaņems jo nemaz varbūt nepiedzīvos pensionēšanās vecumu… Tāpēc varbūt arī cilvēki nemaz neiespringst ar sekošanu šiem pensiju plāniem…
Sākotnēji summas ir nelielas, bet ar laiku veidojas normāli cipari (tāda kā aritmētiskā progresija)
Par savām finansēm ir jāinteresējas. Bet pareizi jau te raksta – tie cipari patiešām ir smieklīgi. Atnāk atskaite par iepriekšējo gadu un tur dikti lepni sarakstīti – pāris lati un vēl daži santīmi. Vesela bagatība!! Tagad tik jādoma kā to pareizāk ieguldīt un noplenīt klāt piecus vai jau septiņus santīmus. Ziniet, mans laiks ir vairāk vērts. Un citur to terējot varu nopelnīt vairāk.
Tā aritmetiskā progresija arī ir pareiza lieta, bet tomer sakot no tik niecīgām summam nelīdzēs arī tā.