
Aleksandrs Papenkovs, SEB bankas strukturēto ieguldījumu darījumu vadītājs
SEB bankas strukturēto ieguldījumu darījumu vadītājs Aleksandrs Papenkovs: “Satricinājumi finanšu tirgos skar katru atsevišķo izejvielas tipu, no nepatikšanām nevar aizbēgt arī nafta. Nafta ir īpaši svarīga izejviela pasaules ekonomikas attīstībā, un pēc tās cenas var droši spriest par investoru noskaņojumu. Kā jebkuram izejvielu tipam, kuram ir fiziskais pieprasījums un piedāvājums, to cenu var ietekmēt ne tikai noskaņas investoru vidū, bet arī citi faktori, piemēram, traucējumi piegādē. Šobrīd naftas cenu nosaka finanšu tirgus noskaņojums, par to liecina augsts korelācijas koeficients starp naftas cenu un akciju tirgiem, kas no otrā ceturkšņa līdz šodienai sastāda 90%. Šobrīd investori uzmanīgi seko pasaules lielākā naftas patērētāja ASV krājumu apjomiem, tie parādīja pirmās samazināšanās pazīmes. Ja krājumi turpinās samazināties, tas var kalpot par faktoru cenas pieaugumam. Jāatceras, ka arī daudz ko var ietekmēt OPEC valstu naftas iegūšanas politika attiecībā uz esošo iegūšanas limitu. Vairakkārt OPEC pauda viedokli, ka taisnīga cena ir starp 70 – 85 ASV dolāriem par bareli, un, cenai krītot zem taisnīgās cenas robežas, naftas sfēra var sāk izjust nepietiekamas investīcijas, izpaužoties naftas cenas nestabilitātē. Tāpēc īstermiņā 70 ASV dolāru par bareli var uzskatīt par cenas “grīdu”. Tomēr ilgtermiņā nekas cits kā tikai pasaules ekonomikas veselība būs galvenais cenas noteicējfaktors izejvielām, kuras tiek izmantotas visos segmentos, sākot ar ražošanu un beidzot ar militāro sfēru.”
Dienas bizness, 26.08.2010, Žanete Hāka

Nu OPEC domas par ideālo cenu mainās itin bieži. Man ir slinkums meklēt, bet pēdējā 1,5 gada laikā no šiem ir dzirdēts, ka ideālā līdzsvara cena starp ražotājiem un patērētājiem ir gan 65, gan 80, gan 100 $ par barelu.
autora vards atkal nav pareizi uzrakstits