Viena no priekšrocībām, ieguldot jebkuros tradicionālajos ieguldījumu fondos, t.sk. obligāciju fondos, ir tāda, ka uzkrājumus var sākt veikt ar nelielām summām. Piemēram, SEB bankā minimālā ieguldījuma summa vairumam fondu ir tikai 15 eiro. Ja klients plāno uzsākt regulārus uzkrājumus, t.i. novirzīt noteiktu naudas summu investīcijām katru mēnesi vai ceturksni, tad piemērotākais brīdis ieguldīt ir šodien. Veicot pakāpeniskus regulārus ieguldījumus lielāka nozīme ir konsekvencei un disciplīnai, nevis perfektā momenta izvēlei, jo pastāv mazāks risks izvēlēties nepiemērotu brīdi.

Obligāciju fondus nevar uzskatīt par viendabīgu fondu kategoriju, jo pastāv būtiskas atšķirības starp zema riska valdību obligācijām un augsta riska un zemas kredītkvalitātes obligācijām. Izvēloties obligāciju fondu, investoram ir labi jāsaprot, kurā obligāciju tirgus segmentā attiecīgais fonds darbojas. Jāņem vērā, ka obligāciju fonda kopējo riska līmeni ietekmē arī vairāki citi faktori. Fonds, kas iegulda īsa un vidēja termiņa obligācijās parasti būs mazāk riskants nekā fonds, kas orientējas uz ilgtermiņa obligācijām, jo obligācijas nav gluži identiskas depozītiem. To tirgus cena mainās katru dienu. Jo garāks ir obligācijas atlikušais termiņš līdz dzēšanas datumam, jo lielāks ir obligācijas jūtīgums pret izmaiņām procentu likmēs. Jo zemāks ir obligācijas kredītreitings, jo lielāks var būt tās jūtīgums pret izmaiņām investoru riska apetītē.

2009. gads un arī 2010. gada pirmā puse ir bijuši ļoti veiksmīgi daudziem obligāciju fondiem. Vislabāk ir klājies fondiem, kas orientējas uz augsta riska obligācijām ar reitingiem zem investīciju kategorijas. 2008. gada beigu panikai 2009. gadā sekoja straujš cenu kāpums, un atsevišķu obligāciju cenas pieauga par vairākiem desmitiem procentu, nodrošinot pērn daudziem augsta riska vai pat investīciju kategorijas korporatīvo obligāciju fondiem divciparu ienesīgumu. Vēsturiskais ienesīgums jebkuriem ieguldījumu fondiem ir tikai viens no kritērijiem, ko vajadzētu novērtēt pirms investēšanas. Tas parāda, kā fonds ir uzvedies noteiktos finanšu tirgus apstākļos, bet negarantē, ka nākotnē rezultāts būs līdzīgs. Veicot ieguldījumu šodien, ir svarīgāk kritiski novērtēt iespējamos nākotnes notikumu attīstības scenārijus obligāciju tirgū. Vai procentu likmes varētu samazināties un dot papildus peļņu investoriem, vai arī tieši pretēji – pieaugošu procentu likmju rezultātā obligāciju cenas varētu kristies? Šobrīd daudzās valstīs procentu likmju līmenis ir ļoti zems, tāpēc zema riska obligāciju tirgū peļņas iespējas ir visai ierobežotas. Nozares speciālisti var tās izmantot īstermiņā, taču kopējais rezultāts garākā laika periodā, visticamāk, būs mērāms mazos viencipara skaitļos. Augstākas iespējamās atdeves meklējumos investoriem nākas akceptēt zināmu kredītrisku, izvēloties vai nu korporatīvo obligāciju fondus vai arī zema reitinga obligāciju fondus, taču arī šajos obligāciju tirgus segmentos varētu sagaidīt krietni pieticīgākus rezultātus nekā 2009. gadā.

Dienas bizness, 23.08.2010, Žanete Hāka