Galdnieks Jānis Dābols savas pirmās uzņēmumu akcijas iegādājās pirms 15 gadiem, kad vairums no mums par dažādiem finansu instrumentiem vēl neko nebijām pat dzirdējuši. Viņš pats apgalvo, ka pievērš uzmanību tikai Latvijas uzņēmumiem, jo nav laika interesēties, kas notiek ārpus.
Kā sāki?
Lai arī reizēm attieksme pret mūsu biržā tirgotajām akcijām ir nievājoša, es tomēr nebaidos tās pirkt. Vērtspapīru ontu atvēru, kad man bija 18 gadi. Tagad man ir 33.
Ņemot vērā, cik ilgi darbojas birža, tas ir samērā sen.
Tā sanāk. Cik sanāk nauda, tik ieguldu akcijās, jo bankās naudu glabāt nevēlos. Patīk tas, ka ar akcijām pats vari kontrolēt to, ko dari. Es pat tā īsti neatceros, kā tas viss sākās. Tikai atceros, ka tas bija Zemes bankā, toreiz varēja nopirkt Unibankas akcijas. Tā kā paši Zemes bankas darbinieki bija ieinteresēti pirkt Unibankas akcijas, viņi mani mēģināja atšūt. Domāja, ka es tūlīt nezin ko izpirkšu, un mēģināja kaut ko man iestāstīt. Sāku ar divsimts latiem. Iesākumā jau daudz nevajag. Protams, jo vairāk, jo labāk, tad vari nodrošināties pret riskiem, pērkot vairāku uzņēmumu akcijas. Un nav jau jēga pirkt arī pa vienai akcijai, jo pat nejutīsi, ka pieaug to vērtība.

Jānis Dābols
Kādas ir iesācēju kļūdas?
Ka cilvēki pievērš uzmanību uzņēmuma nosaukumam, nevis matemātiskai loģikai. Tā kā liels spēlētājs neesmu, skatos, lai uzņēmuma akcijas nebūtu pārvērtētas. Ar pārvērtētajām akcijām gan notiek vislielākā kustība, bet tur arī risks ir vislielākais. Savukārt patlaban ir ļoti daudz nenovērtētu akciju. Piemēram, uzskatu, ka Latvijas Kuģniecības akcijas ir nenovērtētas, jo to vērtībai daudz kaitējuši skandāli, kuros šis uzņēmums bijis iesaistīts. Ir jau mazie uzņēmumi, kuri nekad netiks novērtēti, ir uzņēmumi, kas maksā dividendes, bet tas nav galvenais. Galvenais jau ir akciju vērtības procentuāls pieaugums. Lai gan ir arī neizskaidrojamas lietas. Kāpēc vienam uzņēmumam ir tā, citam tā? Kas pie tā vainojams – īpašnieki, bara instinkts, nezinu.
Kad kaut kādu iemeslu dēļ cenas krīt, vai pašam nav bijis kārdinājums uzreiz tās pārdot?
Ir gadījies arī tā, tas jau nav pat kārdinājums, tā ir tikai iespēju otra daļa. Viena iespēja, ka cena iet uz augšu, otra, ka uz leju. Kad cena nokrīt, tu vienkārši skaties, kāda ir situācija, un uz kurieni būtu jāpārvieto aktīvi.
Bieži nesekoju līdzi akciju vērtībai. Rudenī aktīvāk paskatījos, pēc tam pusgadu bija pārtraukums. Tas jau prasa lieku laiku, īpaši, ja daudz neieguldi. Vairāk tam visam jāseko, ja ieguldīšana kļūst par pamatnodarbošanos. Ja tagad akcijām ir zemas cenas, neredzu jēgu tās pārdot, ja to cena pieaug arī par 10%. Līdz ar to sanāk būt par ilgtermiņa spēlētāju.
Tev akciju pirkšana ir tikai kā papildus nodarbošanās?
Jā! Tas man nav pamatdarbs, jo esmu galdnieks. Es pat nevaru pateikt, ka katru mēnesi ieguldu noteiktu summu, jo man nav regulāras naudas plūsmas. Kad ienāk kapitāls, to ieguldu. Ir jau arī ņemts ārā, pieaugums ir tērēts. Kad remontējām galdnieku darbnīcu, jumtu nopirkām par tīro peļņu, ko ieguvām, pārdodot akcijas. Ļoti vienkāršs pielietojums. Ja nauda būtu ieguldīta bankas depozītos, vajadzētu gaidīt pāris gadus vai būtu jāmaksā soda nauda, ja gribētu to ātrāk izņemt.

Jānis Dābols
Kas ir bijis tavs lielākais akciju pirkums?
Kad bija Krievijas krīze, par 16 santīmiem nopirku tūkstoti Jūras medicīnas akciju. Atceros, dividendēs izmaksāja dažus santīmus. Dārgākās akcijas pārdevu par Ls 4,05. Lētākās pirms jaunā gada pārdevu par Ls 1,60. Pirms krīzes man nebija lielo uzņēmumu akciju. Krīzes laikā to akciju vērtība vairākas reizes samazinājās. Mazākiem uzņēmumiem akciju vērtību kritums bija daudz pieticīgāks. Attiecīgi es varēju fiksēt mazākus zaudējumus un sapirkt lielo uzņēmumu akcijas. Nopirku tūkstoti Olainfarm akcijas par 20 santīmiem. Un tās ātri uzkāpa līdz Ls 1,20.
Tu lasi speciālo literatūru?
Nē! Jo es ieguldu naudu tikai Rīgas NasdaqOMX biržā. Kaut kad skatījos uz Lietuvas tirgu, bet nav laika tajā iedziļināties. Tad vajag arī lielākus līdzekļus. Ko dod, ka citi cilvēki aizņemas naudu un nopērk nezin ko Ķīnā. Labāk es ieguldu vietējā tirgū, par ko man ir kāda nojauta, jo es redzu, kas te notiek, kurš ko savam uzņēmumam ir nozadzis (smejas) un man lielāks priekšstats par to visu.
Uzņēmumu gada pārskatus lasi?
Paskatos. Galvenais, lai tie nav ar mīnusiem. Vai uzņēmums maksā dividendes, tam es praktisku uzmanību nepievēršu. Tā būtu tikai kārtējā labā ziņa. Pie mums jau dividendes ir pietiekami mazas.
Vai tu gaidi, piemēram, lai kāds noteikts uzņēmums parādās biržā un tad aktīvi pirktu tā akcijas?
Domāju, tas neko nemainīs. Ja būs lieka nauda, domāšu. Kas būs piedāvājumā, to ņemšu. Parasti jaunajiem uzņēmumiem sākumā cena ir tik spekulatīva, ka var arī iegrābties.
Kāds ir tavs mērķis, pērkot akcijas? Sasniegt noteiktu summu?
Tā jau vienmēr palielinās. Domāju, ka tās akcijas, kas man iepirktas par noteiktu summu, kamēr nesasniegs noteiktu līmeni, lai stāv, nav ko kustināt. Ko tas dos, ja būšu sasniedzis noteiktu summu? Ne jau tāpēc pirkšu auto, kas man ātri vien nolietosies. Bet vai es varētu kļūt par īstermiņa ieguldītāju, nezinu. Zini, agrāk pārdzīvoju cenu izmaiņas, bet skola jau maksā naudu. Ja kāds grib iesākt, ar nerviem ir jārēķinās. Taču zinu, ka ilgtermiņā visi tirgi ir augoši un ar tādu domu jādzīvo.

I call shenanigans! Nu un kāds ir viņa gada ienesīgums %?
pavel – cilvēks tev godīgi saka, ka viņu šitā finansistu leksika neinteresē. viņš ir galdnieks, kurš ir izvēlējies ieguldīt brīvos līdzekļus nevis bankas depozītā, bet gan akcijās. viņam, draugs, ir cita pieeja dzīvei, viņš sevi ar ienesīgumu neapgrūtina.
tā turēt, Jāni! virziens saprotams, jo nepārmudrīts.
Kāmi – es arī neesmu finansists, bet nu ieguldot savu naudu es gribētu zināt vai es pelnu vai nē un cik tieši es pelnu.
Es domāju, ja investēšana ir hobijs jeb izklaide, tad par to var sanākt dārgi maksāt, jo kā jau par jebkuru izklaidi -> ir jāmaksā.
par to Latvijas tirgu – ja iegulda nosacīti nelielas naudas summas, tad jā, bet kopumā bieži vien info par ASV biržās tirgoto uzņēmumu akcijām ir krietni vieglāk pieejams un plašāks. Tā ir tikai mānīga sajūta, ka braucot garām Olainfarmam, vai, ja tā vadība runā latviski, uzņēmums un tā darbība uzreiz ir izprotamāka.
nu, nu – ASV labāk saprotams. cik atceros, kāda investīciju banka aizgāja pa pieskari ar ļoti augstu kredītreitingu, un vēl tur ir bijuši uzņēmumi, kas ļoti “atklāti” bijuši, jo īpaši pirms akciju cenu strauja krituma. tā kā – labāk savs purvs, nevis svešs.
es, piemēram, vispār vados tikai pēc konkrētā uzņēmuma tehniskās analizes, kopējās ekonomiskās situācijas valstī, un nozares, kurā strādā uzņēmums. viss. mani intrigas un dikti gudra spriedelēšana, neinteresē. uzskatu, ka akciju tirgū bieži vien daudz lielāku lomu spēlē emocionālais fons, un ne tik daudz racionāla analīze.
Visi sheit piemin USA, varbut es vienigais esmu kko palaidis garam, bet no savas informacijas, cik man zinams, lai registretos Amerikas akciju tirgū ir vajadzīga permanent adrese un personas Tax ID ieksh USA. Ja esmu kko palaidis garam, ludzu palabojiet, savadak man shis runas par shtatiem liekas kaa lidojums arpus ”savas seetas”.
Jā, esi gan palaidis garām. Kontu pie asv online brokera var atvērt arī citas valsts iedzīvotāja, reizēm pieties ar kredītkarti un pases kopijas aizfaksēšanu